Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca
| Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca | |
|---|---|
 | |
  Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Brīvības iela 56, Rīga, Latvija |
| Koordinātas | 56°57′21″N 24°7′17″E / 56.95583°N 24.12139°EKoordinātas: 56°57′21″N 24°7′17″E / 56.95583°N 24.12139°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas pareizticīgā baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | Klasicisms |
| Celtniecības sākums | 1820 |
| Celtniecības beigas | 1825 |
| Oficiālais nosaukums: Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca ar zvana torni | |
| Aizsardzības numurs | 6518 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
Rīgas Svētā labticīgā lielkņaza Ņevas Aleksandra pareizticīgo baznīca (krievu: Храм святого благоверного великого князя Александра Невского; arī Svētā Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca) ir Latvijas Pareizticīgās Baznīcas dievnams Brīvības ielā 56 Rīgā. Dievnamā izvietota unikāla svētbilžu kolekcija. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ēka ieturēta klasicisma stilā. Tās projekta autors nav zināms, tai par pamatu izmantots tā sauktais "paraugprojekts", kuru, iespējams, Rīgas situācijai pielāgojis Kristiāns Breitkreics (Christian Friedrich Breitkreutz),[1] tās veidolam ir līdzība ar 1794. gadā uzbūvētās Katlakalna baznīcas arhitektūru.
Ēkai ir vertikālu koka statņu konstrukcija. Centrā (diametrs 21,6 m) atrodas rotonda (diametrs 11 m) kas balstās uz 6 dubultkolonām un noslēdzas ar kupolu. Baznīcai ir 3 slēgti doriskā kārtojuma portiki, kur atrodas palīgtelpas (ieejas portiks sākumā bijis vaļējs). Ēka ir no koka, apmesta un krāsota. Interjerā 19. gadsimta sākuma ikonas.
Tā kā altārim, saskaņā ar Pareizticīgās Baznīcas dievnamu kanoniem, jāatrodas austrumos, Rīgas ielu izvietojums ir tāds, ka ienākot ēkā, apmeklētājs ienāk nevis centrālajā jomā, bet kreisajā spārnā. Latvijas PSR laikā ēka tika reģistrēta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā 19. gadsimta pirmās ceturtdaļas klasicisma paraugs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]To sāka būvēt 1820. gadā, pēc Rīgas tirgotāju Pāvela Gračova (Павел Грачев), Mihaila Berdova (Михаил Бердов) un Miheja Popjaģina (Михей Попадьин) ierosmes un par viņu līdzekļiem (godinot mecenātus, tika uzgleznota ikona ar svēto erceņģeli Mihailu, svēto mocekli Pāvilu un pravieti Miheju, kura arī šobrīd atrodas baznīcas kreisajā spārnā). Nosaukta svētā kņaza Aleksandra Ņevska vārdā (kr. во имя Святого Благоверного Великого Князя Александра Невского).
1845. gadā otrajā stāvā izveidoja piebūvi (придел Сретения Господня) kristību un svētdienas skolas vajadzībām. 1863. gadā uzbūvēts atsevišķs mūra zvanu tornis (smagākais zvans svēra 2 tonnas, taču, sākoties Pirmajam pasaules karam, zvanus evakuēja un tā tie arī pazuda). 19. gadsimtā, kad tagadējā Brīvības iela bija apbūvēta ar 1 - 2 stāvu ēkām, baznīca veidoja nozīmīgu pilsētbūvniecības akcentu, kas daļēji saglabājies arī mūsu dienās. 1995. gadā ēka tika vainagota ar jauniem apzeltītiem krustiem. No 1973. līdz 2008. gadam dievnamu vadīja metropolītijas protohierejs Pjotrs Smikovskis (Петр Смыковский), no 2008. gada decembra - Vladimirs Sičevskis (Владиимир Сичеевский).
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Vita Banga, Marina Levina u.c. Rīgas dievnami: arhitektūra un māksla. Rīga : Zinātne, 2007. 466. lpp. ISBN 978-9984-823-00-3.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas Svētā Ņevas Aleksandra baznīca.- Oficiālā tīmekļa vietne
- Храм святого благоверного великого князя Александра Невского в Риге (krieviski)
- Наталия ЗАХАРЬЯТ. Имя России в центре Риги. // Суббота, 26.02.2009 — № 8[novecojusi saite] (krieviski)
