Vikiprojekts:Latvija/Ciemu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijā saskaņā ar "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu" ciems ir viens no trim apdzīvoto vietu veidiem (līdzās pilsētai un viensētai). Ciema statusu var piešķir un atcelt attiecīgā pašvaldība (novada dome), pamatojoties uz teritorijas plānojumu, kurā nosaka ciema robežas un pamato ciema izveides nepieciešamību. Ciema statusu var piešķirt tādai teritorijai, kurā ir (vai tiek plānota) koncentrēta apbūve, pastāvīgi dzīvo cilvēki un ir izveidota attiecīga infrastruktūra[1].

Ciemu klasifikācija[labot pirmkodu]

Ciemu klasifikācijas veidi Latvijā:

  • Lielciems — ir lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi visā teritorijā vai tās daļā un apvienojošu nosaukumu. Lielciemā ir attīstīta infrastruktūra (skola, pagasta padome, pasts, ārstniecības iestādes, veikali u.t.t..) un vismaz 400 pastāvīgo iedzīvotāju. Ja ciemā ir tikai daži no minētajiem objektiem, iedzivotāju skaitam jāpārsniedz 500; ja infrastruktūras objektu nav vispār, — 600. Šajā ciemu kategorijā parasti iekļaujas lielie pagastu centri un bijušie pilsētciemati, kur nereti atrodas starppagastu vai pat starprajonu iestādes un objekti, ka arī lielo pilsētu piepilsētas ciemi[2].
  • Vidējciems — lauku apdzīvota vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, ar 40 — 400 patstāvīgo iedzīvotāju, ja ciemā ir kādi infrastryktūras objekti, vai 100 — 600 iedzīvotāju, ka infrastruktūras objektu nav. Vidējciemi parasti ir bijuši vai pašreizējo pagasta un bijušo kopsaimniecību vai padomju saimniecību centri, nereti arī lielāku pilsētu piepilsētas ciemi[2].
  • Mazciems — lauku apdzīvota vieta ar apvienojošu nosaukumu, kurā ir vismaz 3 kompkati izvietotas dzīvojamās mājas. Mazciemā iedzīvotāju skaits nav liels: ja infrastruktūras objektu nav, iedzīvotāju skaits var sniegties līdz 100; ja ir — līdz 40. Mazciemi ir visbiežāk sastopamais ciemu veids Latvijā[2].
  • Skrajciems — vismaz triju izklaius esošu viensētu kopa ar apvienojošu nosaukumu, Skrajciemi visbiežāk veidojušies, sadalot vecsaimniecības un muižas, kā arī agrākajiem kompaktajiem ciemiem pārejot atstatu izvietotās viensētās. Dabā skrajciems vairākumā gadījumu neizskatās pēc ciema, tomēr nav pareizi to uzskatīt tikai par atsevišķām viensētām. Skrajciemi sevišķi bieži atrodami Latvijas austrumdaļā[2].
  • Vasarnīcu ciems — lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu apbūvi, gk. sezonālu apdzīvotību un apvienojošu nosaukumu. Šie ciemi visbiežāk veidojušies no dārzkopības sabiedrībām un vasarnīcu kooperatīviem.[2]
  • Aprūpes ciems — lauku apdzīvotā vieta ar kompaktu vai daļēji kompaktu apbūvi un apvienojošu nosaukumu, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir aprūpes iestādēs dzīvojošie un strādājošie[2].
Latvijas ciemu sadalījums pa tipiem[2]. Latvijas ciemu sadalījuma pa tipiem.png
Ciemu veids Skaits %
Lielciemi 261 2,9
Vidējciemi 819 9,2
Mazciemi 2078 23,4
Skrajciemi 5435 61,2
Vasarnīcu ciemi 243 2,8
Aprūpes ciemi 43 0,5
Ciemu sadalījums un daudzums pa novadiem[2].
Novads Ciemu
skaits
Lielciemi Vidējciemi Mazciemi Skrajciemi Vasarnīcu ciemi Aprūpes ciemi Izzudušie ciemi
Ādažu novads 12 3 2 1 6
Aglonas novads 221 1 4 1 215 4
Aizkraukles novads 5 1 1 3
Aizputes novads 40 2 10 20 7 1 1
Aknīstes novads 48 3 18 29 1
Alojas novads 23 7 15 1
Alsungas novads 9 1 1 4 2 1
Alūksnes novads 216 1 19 79 115 1 1 4
Amatas novads 46 3 9 24 6 1 3 1
Apes novads 32 2 4 10 16 3
Auces novads 20 2 7 9 1 1
Babītes novads 32 4 7 15 5 1
Baldones novads 13 1 3 2 4 3
Baltinavas novads 74 1 7 66 14
Balvu novads 287 1 12 8 266 9
Bauskas novads 80 8 27 8 44 1 12
Beverīnas novads 28 1 6 7 2 12 2
Brocēnu novads 18 1 8 6 3
Burtnieku novads 46 4 7 16 12 7 5
Carnikavas novads 11 3 3 2 2 1
Cēsu novads 13 2 7 4
Cesvaines novads 25 1 22 2 3
Ciblas novads 168 8 5 154 1 22
Dagdas novads 348 1 16 5 326 61

Ādažu novads LVA Ādažu novads COA.png[labot pirmkodu]

Ādažu novada karte

Ādažu novada centrs ir Ādaži (lielciems). Pēc iedzīvotāju skaita 2012.gadā Ādaži bija lielākais ciems novadā ar 5695 iedzīvotājiem, otrs lielākais bija Kadaga (1997 iedz.)

Ādažu novadā atrodas 12 ciemi[3](3 lielciemi, 2 vidējciemi un 1 mazciems un 6 skrajciemi)[4].

Ādažu novadā ciemi lielākoties ir izvietojušies gar valsts autoceļu A1 "RīgaAinaži" (Baltezers, Ādaži, Garkalne un Kadaga). Netālu no Ādažu centra pēdējos 10—20 gadu laikā ir veidojušies 3 jauni ciemi (Birznieki, Eimuri un Stapriņi). Alderu ciemu no tuvāk esošā Ādažiem atdala Gaujas–Baltezera kanāls. Ataru ciems atrodas Ādažu novada rietumu daļā. Iļķene un Āņi atrodas Ādažu novada austrumu pusē un tos vieno no otra atdala Gaujas upe. Netāli no Iļķenes un Āņiem atrodas Garkalne[5].

Lielākās apdzīvotas vietas pamatā atrodas novada centrālajā un dienvidu daļā. Ādaži ir Pierīgas vietējais apdzīvojuma centrs, savukārt pārējie ciemi ir noteikti kā novada vietējie attīstības centri[5].

Aglonas novads Aglonas novads COA.png[labot pirmkodu]

Aglonas novada karte

Aglonas novada centrs ir Aglona (lielciems).

Aglonas novada teritorijā ietilpst 4 pagasti: Aglonas pagasts, Grāveru pagasts, Kastuļinas pagasts un Šķeltovas pagasts. Pēc iedzīvotāju skaita 2009. g. lielākais ciems Aglonas novadā bija Aglona (1053 iedz.), otrajā vietā Priežmale (313 iedz.).

Kopā Aglonas novadā atrodas 221 ciems , attiecīgi:

  • Aglonas pagastā — 89 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems un 87 skrajciemi);
  • Grāveru pagastā — 36 ciemi (1 vidējciems un 35 skrajciemi);
  • Kastuļinas pagastā — 51 ciems (1 vidējciems, 1 mazciems un 49 skrajciemi);
  • Šķeltonas pagastā — 45 ciemi (1 vidējciems un 44 skrajciemi)[2].

Aglonas novadā ir 4 izzuduši ciemi (3 — Aglonas pagastā un 1 — Kastuļinas pagastā)[2].

Pēc spēkā esošā teritorijas plānijumi Aglonas novadā nosaka 5 apdzīvotās vietas ar ciema statusu: Aglonu un Jaunaglonu — Aglonas pagastā; Grāverus — Grāveru pagastā, Priežmali — Kastuļinas pagastā un Šķeltovu — Šķeltovas pagastā[6].

Aizkraukles novads Aizkraukles novads COA.png[labot pirmkodu]

Aizkraukles novada karte

Aizkraukles novada centrs ir Aizkraukle (lielciems).

Aizkraukles novadu veido Aizkraukles pagasts un Aizkraukles pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2008. g. lielākais ciems Aizkraukles novadā bija Aizkraukle (477 iedz.), otrs lielākais — Aizkraukles stacija (104 iedz.).

Aizkraukles pagastā atrodas 5 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems un 3 mazciemi)[2].

Aizkraukles ciemam pēc vienīgajam novada teritorijā ir grafiski noteiktas robežas, pārējiem ciemiem tādas nav, līdz ar to Līdz ar to pēc Aizkraukles novada teritorijas plānojuma Aizkraukles ciems ir vienīgais izteikti kompakta apdzīvotā vieta ārpus pašas pilsētas. Pēc teritorijas plānojuma Aizkraukles ciems ir vienīgais, kas saglabā ciema statusu[7].

Aizputes novads LVA Aizputes novads COA.png[labot pirmkodu]

Aizputes novada karte

Aizputes novada centrs ir Aizpute (pilsēta).

Aizputes novadu veido Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas, pagasti un Aizputes pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2005. g. lielākais ciems Aizputes novadā bija Cīrava (620 iedz.), otrs lielākais — Kazdanga (420 iedz.).

Kopā Aizputes novadā atrodas 40 ciemi, attiecīgi:

  • Aizputes pagastā — 8 ciemi (2 vidējciemi un 6 mazciemi);
  • Cīravas pagastā — 7 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems, 2 mazciemi un 2 skrajciemi);
  • Kalvenes pagastā — 6 ciemi (1 vidējciems, 4 mazciemi un 1 skrajciems);
  • Kazdangas pagastā — 12 ciemi (1 lielciems, 3 vidējciemi, 6 mazciemi un 2 skrajciemi);
  • Lažas pagastā — 7 ciemi (3 vidējciemi, 1 mazciems un 2 skrajciemi un 1 aprūpes ciems)[2].

Aizputes novadā ir 1 izzudis ciems (Vārsberģi — Lažas pagastā)[2].

Aknīstes novads Aknīstes novads COA.png[labot pirmkodu]

Aknīstes novada karte

Aknīstes novada centrs ir Aknīste (pilsēta).

Aknīstes novadu veido Aknīstes, Asares, Gārsenes pagastiem un Aknīstes pilsētas. Pēc iedzīvotāju skaita 2009. g. lielākais ciems Aknīstes nivadā bija Kraujas (475 iedz.), otrs lielākais — Gārsene (272 iedz.).

Kopā Aknīstes novadā atrodas 48 ciemi, attiecīgi:

  • Aknīstes pagastā — 19 ciemi (9 mazciemi un 10 skrajciemi);
  • Asares pagastā — 13 ciemi (2 vidējciemi, 3 mazciemi un 8 skrajciemi);
  • Gārsenes pagastā — 16 ciemi (1 vidējciems, 6 mazciemi, 8 skrajciemi un 1 aprūpes ciems)[2].

Alojas novads Alojas novads COA.png[labot pirmkodu]

Alojas novada karte

Alojas novada centrs ir Aloja (pilsēta).

Alojas novadu veido Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles pagastiem un Aknīstes un Staiceles pilsētām. Pēc iedzīvotāju skaita 2006. g. lielākais ciems Alojas novadā ir Ungurpils (300 iedz.), otrs lielākais — Puikule (242 iedz.).

Kopā Alojas novadā atrodas 23 ciemi, attiecīgi:

  • Alojas pagastā — 5 ciemi (1 vidējciems un 4 mazciemi);
  • Braslavas pagastā — 5 ciemi (2 vidējciemi un 3 mazciemi);
  • Brīvzemnieku pagastā — 5 ciemi (3 vidējciemi un 2 mazciemi);
  • Staiceles pagastā — 8 ciemi (1 vidējciems, 6 mazciemi un 1 aprūpes ciems)[2].

Alsungas novads Alsungas novads COA.png[labot pirmkodu]

Alsungas novada karte

Alsungas novada centrs ir Alsunga (lielciems). Pēc iedzīvotāju skaita 2005.gadā Alsunga bija lielākais ciems novadā ar 1000 iedzīvotājiem, otrs lielākais bija Almāle un Reģi (84 iedz.)

Alsungas novadā atrodas 9 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems un 4 mazciemi, 2 skrajciemi un 1 aprūpes ciems)[2].

Alūksnes novads LVA Alūksnes novads COA.png[labot pirmkodu]

Alūksnes novada karte

Alūksnes novada centrs ir Alūksne (pilsēta).

Alūksnes novads sastāv no Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu, Ziemeru pagastiem un Alūksnes pilsētas. Pēc iedzīvotāju skaita 2007.gadā Liepna bija lielākais ciems novadā ar 640 iedzīvotājiem, otrs lielākais bija Jaunannas (380 iedz.)

Kopā Alūksnes novadā atrodas 216 ciemi, attiecīgi:

  • Alsviķu pagastā — 13 ciemi (3 vidējciemi, 8 mazciemi, 1 aprūpes ciems un 1 vasarnīcu ciems).
  • Annas pagastā — 13 ciemi (1 vidējciems un 12 mazciemi).
  • Ilzenes pagastā — 6 ciemi (1 vidējciems, 2 mazciemi un 3 skrajciemi).
  • Jaunalūksnes pagastā — 31 ciems (2 vidējciemi, 11 mazciemi un 18 skrajciemi).
  • Jaunannas pagastā — 8 ciemi (1 vidējciems, 2 mazciemi un 5 skrajciemi).
  • Jaunlaicenes pagastā — 11 ciemi (1 vidējciems, 6 mazciemi un 4 skrajciemi).
  • Kalncempju pagastā — 11 ciemi (1 vidējciems, un 10 skrajciemi).
  • Liepnas pagastā — 24 ciemi (1 lielciems, un 23 skrajciemi).
  • Malienas pagastā — 14 ciemi (1 vidējciems, 5 mazciemi un 8 skrajciemi).
  • Mālupes pagastā — 11 ciemi (1 vidējciems, 7 mazciemi un 3 skrajciemi).
  • Mārkalnes pagastā — 11 ciemi (1 vidējciems, 6 mazciemi un 4 skrajciemi).
  • Pededzes pagastā — 31 ciems (2 vidējciemi, 8 mazciemi un 21 skrajciems).
  • Veclaicenes pagastā — 8 ciemi (1 vidējciems, 3 mazciemi un 4 skrajciemi).
  • Zeltiņu pagastā — 7 ciems (1 vidējciems un 6 skrajciemi).
  • Ziemeru pagastā — 17 ciems (2 vidējciemi, 9 mazciemi un 6 skrajciemi)[2].

Alūksnes novadā ir 3 izzuduši ciemi (2 — Annas pagastā un 1 — Liepnas pagastā).

Lielāko daļu pagasta apdzīvoto vietu veidojušās pateicoties padomju laika apdzīvotības struktūras veidošanā. Šajā laikā ciemos saceltas vairāk mazstāvu daudzzīvokļu dzīvojamās ēkas, Līvānu tipa dzīvojamās ēkas un pagasta saimniecībai un pakalpojumu sniegšanai svarīgas ēkas. Atsevišķi ciemi pastāv bijušo muižu teritoriju centros. Ciemos pagasta teritorijā dzīvo lielākā daļa no visa pagastā esošā iedzīvāju daudzuma. Visu pagasta centru ciemu ir izvietojušies pie svarīgākajiem valsts/pašvaldības autoceļiem[8].


Amatas novads LVA Amatas novads COA.png[labot pirmkodu]

Amatas novada karte

Amatas novada centrs ir «Ausmas» (Drabešu pagasts).

Amatas novads sastāv no Amatas pagasta, Drabešu, Nītaures, Skujenes un Zaubes pagastiem. Pēc iedzīvotāju skaita lielākais ciems Amatas novadā 2007. g. Nītaurē (450 iedz.), otrs lielākais — Zaube (430 iedz.).

Kopā Amatas novadā atrodas 46 ciemi, attiecīgi:

  • Amatas pagastā — 12 ciemi (1 vidējciems, 5 mazciemi, 4 skrajciemi un 2 aprūpes ciemi).
  • Drabešu pagastā — 14 ciemi (1 lielciems, 6 vidējciemi, 6 mazciemi un 1 vasarnīcu ciems).
  • Nītaures pagastā — 7 ciemi (1 lielciems, 4 mazciemi, 1 skrajciems un 1 aprūpes ciems).
  • Skujenes pagastā — 7 ciemi (2 vidējciemi, 3 mazciemi un 2 skrajciemi).
  • Zaubes pagastā — 6 ciemi (1 lielciems un 5 mazciemi)[2].

Amatas novadā ir 1 izzudis ciems (Skujenes pagastā).

Apes novads[labot pirmkodu]

Apes novada karte

Apes novada centrs ir Ape (pilsēta).

Apes novads sastāv no Apes, Gaujienas, Trapenes, Virešu pagastiem un Apes pilsētas. Pēc iedzīvotāju skaita 2007.g. lielākais ciems Apes novadā ir Gaujiena (632 iedz.), otrs lielākais — Trapene (472 iedz.)

Kopā Apes novadā atrodas 32 ciemi, attiecīgi:

  • Apes pagastā — 12 ciemi (4 mazciemi un 8 skrajciemi).
  • Gaujienas pagastā — 5 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems un 3 skrajciemi).
  • Trapenes pagastā — 6 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems un 4 mazciemi).
  • Virešu pagastā — 9 ciemi (2 vidējciemi, 2 mazciemi un 5 skrajciemi)[2].

Apes novadā ir 3 izzuduši ciemi (Apes pagastā).

Auces novads Auces novads COA.png[labot pirmkodu]

Auces novada karte

Auces novada centrs ir Auce (pilsēta).

Auces novads sastāv no Bēnes, Īles, Lielauces, Ukru, Vecauces, Vītiņu pagastiem un Auces pilsētas. Pēc iedzīvotāju skaita 2005. g. Auces novada lielākais ciems ir Bēne (1000 iedz.), otrs lielākais — Vecauce (443 iedz.).

Kopā Auces novadā atrodas 20 ciemi, attiecīgi:

  • Bēnes pagastā — 4 ciemi (1 lielciems, 2 mazciemi un 1 skrajciems).
  • Īles pagastā — 3 ciemi (1 vidējciems, 1 mazciems un 1 aprūpes ciems).
  • Lielauces pagastā — 3 ciemi (2 vidējciemi un 1 mazciems).
  • Ukru pagastā — 3 ciemi (2 vidējciemi un 1 mazciems).
  • Vecauces pagastā — 1 ciems (lielciems).
  • Vītiņu pagastā — 6 ciemi (2 vidējciemi un 4 mazciemi)[2].

Kopumā Auces novadā ciemos dzīvo 4058 iedzīvotāju, kas ir 47,8% no visiem novada iedzīvotājiem. Visaugstākā iedzīvotāju koncentrācija blīvi apdzīvotās vietās — ciemos — ir Bēnes, Lielauces un Vecauces pagastos (attiecīgi 88%, 88,1% un 67,1% no katra pagasta iedzīvotājiem). Visvairāk ciemu Auces novadā ir Vītiņu pagastā — seši, kuros dzīvo 63,4% no visiem pagasta iedzīvotājiem[9].

Babītes novads Babītes novads COA.png[labot pirmkodu]

Babītes novada karte

Auces novada centrs ir Piņķi (lielciems).

Babītes novads sastāv no Babītes un Salas pagastiem. Pēc iedzīvotāju skaita 2009.g. lielākais ciems Babītes novadā bija Piņķi (3033 iedz.), otrs lielākais — Babīte (1248 iedz.)

Kopā Babītes novadā atrodas 32 ciemi, attiecīgi:

Baldones novads LVA Baldones novads COA.png[labot pirmkodu]

Baldones novada karte

Baldones novada centrs ir Baldone (pilsēta).

Baldones novadu veido Baldones pagasts un Baldones pilsēta. Pēc iedzīvotāju skaita 2013.g. lielākais ciems Baldones novadā bija Avoti (1087 iedz.), otrs lielākais — Mežvidi (353 iedz.)

Baldones novadā atrodas 13 ciemi (1 lielciems, 3 vidējciemi, 2 mazciemi, 4 skrajciemi un 3 vasarnīcu ciemi).

Kaut gan novadā ir daudz apdzīvotu vietu ciema statuss ir piešķirts tikai divām apdzīvotām vietām — Avotiem un Vārpām[10].
Avotu ciems ir otra lielākā apdzīvotā vieta novadā, kas pēdējos 10 gadus ir jūtama pilsētas sastāvdaļa, ko ģeogrāfiski atdala Ķekaviņas upe. Ciema apbūvi veido padomju gados celtās daudzdzīvokļu ēkas un privātmājas.[10]
Vārpu ciems atrodas pie autoceļa V9 Iecava — Baldone — Daugmale 5 km attālumā no Baldones pilsētas. Ciems izveidojies bijušās Baldones muižas centrā, kas vairs nav saglabājusies. Padomju gados ciemā izveidots kolhozs „Baldone”.[10]
Mencendarbe vēsturiski izveidojusies pie Mercendarbes (Mercendoras) muižas. Muižā no 1939.gada darbojas Baldones bērnu nams, 2012. gadā tas tika 5 slēgts. Ap muižu padomju gados izveidojusies divstāvīgu daudzdzīvokļu ēku apbūve.[10]
Pulkarne ir apdzīvota vieta 10 km attālumā no Baldones pilsētas. Vēsturiski tā veidojusies no Pulkarnes muižas, kas nav saglabājusies. Daļa apdzīvotās vietas teritorijas atrodas Ķekavas novadā[10].

Baltinavas novads Baltinavas novads COA.png[labot pirmkodu]

Baltinavas novada karte

Baltinavas novada centrs ir Baltinava (lielciems). Baltinavas novada lielākais ciems pēc iedzīvotāju skaita 2007. g. ir Baltinava (721 iedz.), otrs lielākais — Brieksīne (47 iedz.).

Baltinavas novadā atrodas 74 ciemi (1 lielciems, 7 mazciemi un 66 skrajciemi)[2].

Baltinavas novadā ir 14 izzuduši ciemi.

Balvu novads Balvu novads COA.png[labot pirmkodu]

Balvu novada karte

Balvu novadu veido Balvu, Bērkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubulu, Lazdulejas, Tilžas, Vectilžas, Vīksnas pagasti un Balvu pilsēta.

Balvu novada centrs ir Balvi (pilsēta). Balvu novada lielākais ciems pēc iedzīvotāju skaita 2007. g. ir Tilža (662 iedz.), otrs lielākais — Bērzkalne (240 iedz.)

Kopā Balvu novadā atrodas 287 ciemi, attiecīgi:

  • Balvu pagastā atrodas 23 ciemi (1 vidējciems un 22 skrajciemi).
  • Bērzkalnes pagastā atrodas 28 ciemi (1 vidējciems un 27 skrajciemi).
  • Bērzpils pagastā atrodas 38 ciemi (2 vidējciemi un 27 skrajciemi).
  • Briežuciema pagastā atrodas 34 ciemi (1 vidējciems un 33 skrajciemi).
  • Krišjāņu pagastā atrodas 11 ciemi (1 vidējciems un 10 skrajciemi).
  • Kubulu pagastā atrodas 40 ciemi (2 vidējciemi un 38 skrajciemi).
  • Lazdulejas pagastā atrodas 36 ciemi (1 vidējciems, 4 mazciemi un 31 skrajciems).
  • Tilžas pagastā atrodas 28 ciemi (1 lielciems un 27 skrajciemi).
  • Vectilžas pagastā atrodas 15 ciemi (2 vidējciemi, 2 mazciemi un 11 skrajciemi).
  • Vīksnas pagastā atrodas 34 ciemi (1 vidējciems un 33 skrajciemi)[2].

Balvu novadā ir 9 izzuduši ciemi (1 — Bērzkalnes pagastā; 2 — Briežuciema pagastā; 2 — Krišjāņu pagastā, 3 — Lazdulejas pagastā un 1 — Tilžas pagastā).

Pēc Balvu novada teritorijas plānojuma Balvu novadā ir 12 ciemi (Bērzkalne, Bērzpils, Briežuciems, Egļuciems, Krišjāņi, Kubuli, Naudaskalns, Rubeņi, Tilža, Vectilža, Verpuļeva un Vīksna[11].

Bauskas novads LVA Bauskas novads COA.png[labot pirmkodu]

Bauskas novada karte

Bauskas novadu veido Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Īslīces, Mežotnes, Vecsaules pagasti un Bauskas pilsēta.

Bauskas novada centrs ir Bauska (pilsēta). Bauskas novada lielākais ciems pēc iedzīvotāju skaita 2002. g. ir Rītausmas (1417 iedz.), otrs lielākais — Uzvara (1284 iedz.)

Kopā Bauskas novadā atrodas 80 ciemi, attiecīgi:

  • Brunavas pagastā atrodas 19 ciemi (3 vidējciemi un 16 mazciemi).
  • Ceraukstes pagastā atrodas 9 ciemi (1 lielciems, 3 vidējciemi un 5 mazciemi).
  • Codes pagastā atrodas 9 ciemi (2 lielciemi, 2 vidējciemi un 5 mazciemi).
  • Dāviņu pagastā atrodas 3 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems un 1 mazciems).
  • Gailīšu pagastā atrodas 11 ciemi (1 lielciems, 6 vidējciemi, 3 mazciemi un 1 aprūpes ciems).
  • Īslīces pagastā atrodas 10 ciemi (2 lielciemi 3 vidējciemi un 5 mazciemi).
  • Mežotnes pagastā atrodas 6 ciemi (5 vidējciemi un 1 mazciems).
  • Vecsaules pagastā atrodas 14 ciemi (1 lielciems, 4 vidējciemi un 9 mazciemi)[2].

Bauskas novadā ir 14 izzuduši ciemi (2 — Brunavas pagastā; 2 — Codes pagastā; 4 — Gailīšu pagastā, 2 — Īslīces pagastā un 2 — Vecsaules pagastā).

Beverīnas novads[labot pirmkodu]

Beverīnas novada karte

Beverīnas novadu veido Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasti.

Beverīnas novada centrs ir Mūrmuiža (lielciems). Beverīnas novada lielākais ciems pēc iedzīvotāju skaita 2007. g. ir Mūrmuiža (494 iedz.), otrs lielākais — Trikāta (305 iedz.)

Kopā Beverīnas novadā atrodas 28 ciemi, attiecīgi:

Benerīnas novadā ir 2 izzuduši ciemi (1 — Kauguru pagastā; 1 — Trikātas pagastā).

Brenguļu pagasta apdzīvojuma struktūras pamatu veido divi lielāki apdzīvojuma centri: Brenguļi un Cempi. Ciema struktūra ir īpatnēja ar to, ka teritorijā atrodošās mājas (pārsvarā lauku viensētas) izvietotas izklaidus un tādējādi objektīvi noteikt ciemu robežas nav vienkārši.Abas ciema apdzīvotās vietas ir veidojušās kā muižas centri[12].

Kauguru pagasta teritorijas galvenā attīstības ass sakrīt ar autoceļu V187 Valmiera-Rauna, uz kura atrodas 2 lielākas apdzīvotās vietas pagastā: Mūrmuiža un Kauguri. Vēsturiski Mūrmuiža veidojusies kā muižas centrs. XX. g. s.gadu zemes reforma sadalīja arī tā dēvētos muižu centrus nedaudzos īpašumos, bijušo muižu centri, Mūrmuiža pārtapa par lauksaimniecības centru. Lielākā daļa apbūves tur uzcelta 70.-80. gados. Arī Kaugurmuiža veidojusies kā muižas centrs. Atšķirīgi ir Līči, kas vēsturiski izveidojušies kāt. s. aprūpes ciems pie sanatorijas[12].

Trikātas pagasta apdzīvotība koncentrējas pagasta vidus un dienvidu daļā, jo teritorijas ziemeļdaļu aizņem lieli mežu masīvi. Pagasta vidusdaļā atrodas bijušais pagasta centrs Trikāta, bet dienvidu daļā— nelielais Dutkas ciems. Abas šīs apdzīvotās vietas ir veidojušās kā bijušo muižu centri[12].

Brocēnu novads[labot pirmkodu]

Brocēnu novada karte

Brocēnu novadu veido Blīdenes, Cieceres, Gaiķu, Remtes pagasti un Brocēnu pilsēta.

Brocēnu novada centrs ir Brocēni (pilsēta). Brocēnu novada lielākais ciems pēc iedzīvotāju skaita 2006. g. ir Blīdene (450 iedz.), otrs lielākais — Remte (378 iedz.)

Kopā Brocēnu novadā atrodas 18 ciemi, attiecīgi:

  • Blīdenes pagastā atrodas 5 ciemi (1 lielciems, 2 vidējciemi, 1 mazciems un 1 skrajciems).
  • Cieceres pagastā atrodas 4 ciemi (2 vidējciemi un 2 mazciemi).
  • Gaiķu pagastā atrodas 5 ciemi (3 vidējciemi, 1 mazciems un 1 skrajciems).
  • Remtes pagastā atrodas 4 ciemi (1 vidējciems, 2 mazciemi un 1 skrajciems)[2].

Burtnieku novads LVA Burtnieku novads COA.png[labot pirmkodu]

Burtnieku novada karte

Burtnieku novadu veido Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagasti.

Burtnieku novada centrs ir Burtnieki (vidējciems). Burtnieku novada lielākais ciems pēc iedzīvotāju skaita 2006. g. ir Valmiermuiža (1270 iedz.), otrs lielākais — Viestura laukums (930 iedz.)

Kopā Burtnieku novadā atrodas 28 ciemi, attiecīgi:

  • Burtnieku pagastā atrodas 13 ciemi (1 vidējciems, 3 mazciemi, 8 skrajciemi un 1 vasarnīcu ciems).
  • Ēveles pagastā atrodas 4 ciemi (1 vidējciems un 3 mazciemi).
  • Matīšu pagastā atrodas 2 ciemi (1 lielciems un 1 skrajciems).
  • Rencēnu pagastā atrodas 6 ciemi (1 lielciems, 1 vidējciems un 4 mazciemi).
  • Valmieras pagastā atrodas 17 ciemi (2 lielciemi, 2 vidējciemi, 4 mazciemi, 3 skrajciemi un 6 vasarnīcu ciemi).
  • Vecates pagastā atrodas 4 ciemi (2 vidējciemi un 2 mazciemi)[2].

Burtnieku novadā ir 5 izzuduši ciemi (3 — Burtnieku pagastā; 2 — Matīšu pagastā).

Aptuveni trešdaļa (34,6%) novada iedzīvotāju dzīvo pagastu centros — Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu un Vecates ciemā, kā arī Valmiermuižā[13].

Carnikavas novads LVA Carnikavas novads COA.png[labot pirmkodu]

Carnikavas novada karte

Carnikavas novada centrs ir Carnikava (lielciems).

Pēc iedzīvotāju skaita 2012.gadā Carnikava bija lielākais ciems novadā ar 4083 iedzīvotājiem, otrs lielākais bija Garciems (665 iedz.).

Carnikavas novadā atrodas 11 ciemi, no tiem 3 lielciemi, 3 vidējciemi, 2 mazciemi, 2 skrajciemi un 1 vasarnīcu ciems[2] .

Carnikavas novada teritorijā plaši tika izvērsta dārzkopības sabiedrību un vasarnīcu ciematu būvniecība, kas skārušas gandrīz visas apdzīvotās vietas Carnikavas novadā, kas arī ir noteikušas ciemu teritoriju pašreizēju izskatu. Carnikava novada apdzīvojuma struktūra attīstījās lineāri gar dzelzceļu[14].

Cēsu novads LVA Cēsu novads COA.png[labot pirmkodu]

Cēsu novada karte

Cēsu novada centrs ir Cēsis (pilsēta).

Cēsu novadu veido Vaives pagasts un Cēsu pilsēta.

Pēc iedzīvotāju skaita 2007.gadā Rīdzene bija lielākais ciems novadā ar 412 iedzīvotājiem, otrs lielākais bija Krīvi (141 iedz.).

Vaives pagastā atrodas 13 ciemi (2 vidējciemi, 7 mazciemi un 4 skrajciemi)[2].

Cesvaines novads Cesvaines novads COA.png[labot pirmkodu]

Cesvaines novada karte

Cesvaines novada centrs ir Cesvaine (pilsēta).

Cesvaines novadu veido Cesvaines pagasts un Cesvaines pilsēta.

Cesvaines pagastā atrodas 25 ciemi (1 vidējciems, 22 mazciemi un 2 skrajciemi)[2].

Pēc iedzīvotāju skaita 2007.gadā Kraukļi bija lielākais ciems novadā ar 129 iedzīvotājiem, otrs lielākais bija Graši (57 iedz.).

Cesvaines novadā ir 3 izzuduši ciemi.

Ciblas novads Ciblas novads COA.png[labot pirmkodu]

Ciblas novada karte

Ciblas novadu veido Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagasti.

Ciblas novada centrs ir Blonti (vidējciems). Lielākais ciems 2008. g. pēc iedzīvotāju skaita bija Pušmucova (328 iedz.), otrs lielākais — Blonti (297 iedz.)

Ciblas novadā atrodas 168 ciemi[2], attiecīgi:

  • Blontu pagastā atrodas 20 ciemi (1 vidējciems, 1 mazciems un 18 skrajciemi).
  • Ciblas pagastā atrodas 32 ciemi (3 vidējciemi, 1 mazciems un 28 skrajciemi).
  • Līdumnieku pagastā atrodas 35 ciemi (1 vidējciems, 2 mazciemi un 32 skrajciemi).
  • Pušmucovas pagastā atrodas 29 ciemi (1 vidējciems un 28 skrajciemi).
  • Zvirgzdenes pagastā atrodas 52 ciemi (2 vidējciemi, 1 mazciems, 48 skrajciemi un 1 aprūpes ciems).

Ciblas novadā ir 22 izzuduši ciemi (1 — Blontu pagastā; 1 — Ciblas pagastā; 9 — Līdumnieku pagastā; 8 — Pušmocovas pagastā un 3 — Zvirgzdenes pagastā).

Dagdas novads Dagdas novads COA.png[labot pirmkodu]

Dagdas novada karte

Dagdas novadu veido Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes pagasti un Dagdas pilsētas.

Dagdas novada centrs ir Dagda (pilsēta). Lielākais ciems 2009. g. pēc iedzīvotāju skaita bija — Ezernieki (492 iedz.), otrs lielākais — Šķaune (393 iedz.)

Dagdas novadā atrodas 348 ciemi[2], attiecīgi:

  • Andrupenes pagastā atrodas 61 ciems (3 vidējciemi, 3 mazciemi un 55 skrajciemi).
  • Andzeļu pagastā atrodas 51 ciems (1 vidējciems, 1 mazciems un 49 skrajciemi).
  • Asūnes pagastā atrodas 34 ciemi (2 vidējciemi un 32 skrajciemi).
  • Bērziņu pagastā atrodas 34 ciemi (2 vidējciemi un 34 skrajciemi).
  • Dagdas pagastā atrodas 17 ciemi (2 vidējciemi, 1 mazciems un 13 skrajciemi).
  • Ezernieku pagastā atrodas 39 ciemi (1 lielciems un 38 skrajciemi).
  • Konstantinovas pagastā atrodas 30 ciemi (1 vidējciems un 29 skrajciemi).
  • Ķepovas pagastā atrodas 17 ciemi (2 vidējciemi un 15 skrajciemi).
  • Svariņu pagastā atrodas 32 ciemi (1 vidējciems un 31 skrajciems).
  • Šķaunes pagastā atrodas 33 ciemi (2 vidējciemi un 31 skrajciems).

Dagdas novadā ir 62 izzuduši ciemi (8 — Andrupenes pagastā; 7 — Andzeļu pagastā; 4 — Asūnes pagastā; 21 — Bērziņu pagastā; 2 — Dagdas pagastā; 4 — Ezernieku pagastā; 1 — Konstantinovas pagastā; 5 — Ķepovas pagastā; 5 — Svariņu pagastā un 5 — Šķaunes pagastā).

Atsauces[labot pirmkodu]