Artis Kampars

Artis Kampars
	Artis Kampars 2012. gadā
	Latvijas ekonomikas ministrs
	Amatā; 2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris
Prezidents	Valdis Zatlers; Andris Bērziņš;
Premjerministrs	Valdis Dombrovskis
Priekštecis	Kaspars Gerhards
Pēctecis	Daniels Pavļuts
Dzimšanas dati	1967. gada 3. maijā (57 gadi); Tukums, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Tukums, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Latvijas Demokrātiskā partija; Jaunais laiks (2002-2011); Vienotība (kopš 2011);
Dzīvesbiedrs(-e)	Ilva Kampare (šķīrušies)
Profesija	uzņēmējs, politiķis
Augstskola	Rīgas Tehniskā universitāte

Artis Kampars (dzimis 1967. gada 3. maijā Tukumā) ir latviešu uzņēmējs un politiķis. Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs un triju Saeimas sasaukumu deputāts no partijas "Jaunais laiks" un "Vienotība".

Dzīvesgājums

Dzimis 1967. gadā Tukumā. Mācījās Tukuma 2. vidusskolā, studēja Rīgas Tehniskās universitātes Mehānikas un Mašīnbūves fakultātē, iegūstot inženiera — mehāniķa diplomu specialitātē "Automobiļi un automobiļu saimniecība". 2001. gadā nesekmīgi kandidēja Tukuma pilsētas domes vēlēšanās no Latvijas Demokrātiskās partijas. Bija uzņēmuma "Ronis" direktors, koordinēja arī kino kluba "Grands" darbību Tukumā.^[1]

Politiskā darbība

2002. gadā iestājās jaunveidotajā partijā "Jaunais laiks" un ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, 2006. gadā ievēlēts par 9. Saeimas deputātu. Bija "Jaunā laika" Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks, partijas Reģionālās padomes vadītājs, kopš 2008. gada arī Domes priekšsēdētājs. Darbojās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) un Eiropas lietu komisijā. Pašvaldību un 9. Saeimas vēlēšanu kampaņas vadības grupas vadītājs. Līdztekus budžeta un finanšu jautājumiem nodarbojās arī ar pašvaldību lietām un ar pilsoniskās sabiedrības attīstību saistītajiem likumpojektiem.

2009. gada 12. martā kļuva par Ekonomikas ministru Valda Dombrovska valdībā. Oponenti kritizējuši viņu par vājo izpratni par ekonomiskajiem procesiem valstī, kamēr piekritēji atzīmējuši A. Kampara sasniegumus, izvedot valsti no ekonomiskās krīzes. 2010. gadā opozīcija vairākkārt mēģināja viņu atbrīvot no ministra amata, tomēr izšķirīgajā Saeimas balsojumā 2010. gada 10. jūnijā ar minimālu pārsvaru A. Kampars saglabāja savu vietu Ministru kabinetā.

2010. gada rudenī ievēlēts par 10. Saeimas deputātu no apvienības "Vienotība" saraksta, taču drīz mandātu nolika, jo nolēma turpināt darboties Ekonomikas ministra amatā arī V. Dombrovska otrajā valdībā.

2011. gada aprīlī portāls pietiek.com publicēja informāciju un vērsās KNAB ar iesniegumu par nesakritībām A. Kampara 2010. gada amatpersonas ienākumu deklarācijā, kas radīja aizdomas par nelikumīgiem ienākumiem.^[2] A. Kampars uz apvainojumiem atbildēja, ka visi uzrādītie ienākumi ir legāli un noliedza iespēju atkāpties no amata.^[3]

11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās A. Kampars nekandidēja, tāpat arī visās sekojošajās Saeimas vēlēšanās. 2011. gada novembrī ieņēma partijas "Vienotība" ģenerālsekretāra posteni, turpinot aktīvi darboties politikā, bet neesot vēlētos amatos.

Personīgā dzīve

A. Kamparam ir attiecības ar žurnālisti, sabiedrisko attiecību speciālisti un partijas "Vienotība" biedri Elīnu Bīviņu.^[4] 2019. gadā viņš šķīrās no multimākslinieces Ilvas Kampares.

Atsauces

↑ «Arta Kampara dzīvesgājums Ekonomikas ministrijas mājas lapā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. februārī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.
↑ L. Lapsa. «Kampara deklarācija liek secināt: ministram bijuši vismaz 20 000 latu nelegāli ienākumi». Pietiek.com, 2011. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.
↑ Indra Sprance. «Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors». Ir, 2011. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.^{[novecojusi saite]}
↑ «VAKARA ZIŅAS: Kampars var droši mīlēt Bīviņu, beidzot šķīris laulību». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-22.

Ārējās saites

Arta Kampara blogs portālā Diena.lv

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Kaspars Gerhards	Latvijas ekonomikas ministrs 2009. gada 12. marts — 2011. gada 25. oktobris	Pēctecis: Daniels Pavļuts

[1] «Arta Kampara dzīvesgājums Ekonomikas ministrijas mājas lapā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 11. februārī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.

[2] L. Lapsa. «Kampara deklarācija liek secināt: ministram bijuši vismaz 20 000 latu nelegāli ienākumi». Pietiek.com, 2011. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.

[3] Indra Sprance. «Kamparam naudu avansā iedevis anonīms investors». Ir, 2011. gada 8. aprīlī. Skatīts: 2011. gada 11. aprīlī.^{[novecojusi saite]}

[4] «VAKARA ZIŅAS: Kampars var droši mīlēt Bīviņu, beidzot šķīris laulību». nra.lv (latviešu). Skatīts: 2023-02-22.

[1]

[2]

[3]

[4]