Kurmenes baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurmenes baznīca
Kurmenes katoļu baznīca.JPG
Kurmenes katoļu baznīca
Kurmenes baznīca (Latvija)
Kurmenes baznīca
Kurmenes baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Vecumnieku novads,
Kurmenes pagasts, Kurmene
Koordinātas 56°25′02″N 24°50′0″E / 56.41722°N 24.83333°E / 56.41722; 24.83333Koordinātas: 56°25′02″N 24°50′0″E / 56.41722°N 24.83333°E / 56.41722; 24.83333
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1870
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība paulīniešu tēvi no Skaistkalnes
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils klasicisms
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1870
Specifikācija
Garums 24,5 m
Platums 18,5 m
Būvmateriāli ķieģeļi, dolomīts

Kurmenes Svētā Pētera Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Vecumnieku novada Kurmenes pagasta centrā Kurmenē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji Kurmenē ir bijusi 1820. gadā grāfa Pētera Komarovska celta koka kapela, kas bijusi veltīta Svēto Pētera un Pāvila godam un administratīvi atradusies Skaistkalnes baznīcas pakļautībā. Tāpēc šeit dievkalpojumus noturējuši Skaistkalnes priesteri. Kapela atradusies Kurmenes muižas parkā. Dievnamu divas reizes apmeklējuši bīskapi: 1845. gadā Civinskis un 1851. gadā Volnovičs, pēc kuru apmeklējumiem pie kapelas sienas tika pieliktas piemiņas plāksnes. Pašreizējo mūra baznīcu Svētā Pētera godam uzcēla grāfs Antons Komarovskis 1870. gadā vecās koka kapelas, ko nojauca, vietā.[2] Baznīca sākotnēji celta kā Skaistkalnes baznīcas filiāle un bija paredzēta Komorovsku ģimenei un muižas ļaudīm. Pēc Kurmenes majorāta īpašnieka P.Komorovska ierosinājuma dievnams tika nodots draudzes vajadzībām 1919. gadā, kad tika nodibināta katoļu draudze.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir ķieģeļu un dolomīta akmeņu mūra celtne, celta klasicisma stilā. Tā ir 24,5 metrus gara, 18,5 metrus plata un 8 metrus augsta ēka ar dakstiņu jumtu un diviem vidēji augstiem ar skārdu segtiem torņiem, kuros ir vaļēji logi. Vienā no torņiem ir 16 pudus smags zvans. Starp torņiem virs zelmeņa uzstādīta koka Svētā Pētera skulptūra, ko 1930. gadā no ozola darinājis "Kraukļu purva" kokgriezējs Zālītis. No ārpuses ēka apmesta un krāsota. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnama abos sānos ir 10 logi, altāra pusē divi logi. Baznīcu ieskauj dārzs, ko noslēdz vienu metru biezs un pusotru metru augsts dolomīta akmeņu žogs ar dakstiņu jumtu. Koka vārti ir no gala un sakristejas.

Kurmenes katoļu baznīca 2007. gadā

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir triju navu telpa ar cementa flīžu grīdu un koka apmestiem griestiem. Vidējā navā griesti veidoti velvē, bet sānu navās līmeniski. Kora telpas ar ērģelēm, zem tām priekštelpa, no kuras ir ieejas torņa daļā uz kora telpu un noliktavu. Griestus balsta divi četrstūraini mūra pīlāri, katrā pusē pa vienam. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Tā abās pusēs ir sakristejas, virs kurām ir ložas, kur agrāk sēdējušas baznīcas dibinātāju ģimenes. Kreisās puses sakristejā ir kāpnes, kas ved uz kanceli. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais atrodas centrā pie presbitērija gala sienas, tas ir ar četriem pīlāriem, pa diviem katrā pusē, starp kuriem ir krucifikss ar Pestītāja tēlu. Sānu altāriem ir divi pīlāri un tie ir bagātīgi rotāti kokgriezumiem. Labajā pusē ir Svētā Antona altāris ar svētā gleznu, bet kreisajā pusē — Svētā Pētera altāris ar viņa gleznu. Aplūkojami ir divi konfesionāli, kristību galds, kvadrātveidīga kancele un divas lustras.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo paulīniešu tēvi no Skaistkalnes baznīcas.[1] Par patstāvīgu draudzi kļuva 1919. gada 1. janvārī ar savu prāvestu. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Kurmenes pagastā un tā apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā un svētku dienās. Draudzes lielākie svētki ir Svēto Pētera un Pāvila svētki un Otrās Lieldienas. Draudzei ir sešas kapsētas — Kurmenes, Cepurnieku, Verpeļu, Sietiņu, Mūrmuižas un Kankaļu kapsēta.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 274.lpp.
  3. Kurmenes pagasta vēsture www.vecumnieki.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]