Skaistkalnes baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Skaistkalnesbaznica.JPG
Skaistkalnes katoļu baznīca
Skaistkalnes katoļu baznīca (Latvija)
Skaistkalnes katoļu baznīca
Skaistkalnes katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Skaistkalnes pagasts, Skaistkalne
Koordinātas 56°22′49″N 24°38′36″E / 56.38028°N 24.64333°E / 56.38028; 24.64333Koordinātas: 56°22′49″N 24°38′36″E / 56.38028°N 24.64333°E / 56.38028; 24.64333
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1698
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests tēvs Hoduns Staņislavs, OSPPE
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils baroks
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1692
Specifikācija
Garums 40 m
Platums 20 m
Būvmateriāli mūra

Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Vecumnieku novada Skaistkalnes pagasta centrā Skaistkalnē. Nozīmīgs katoļticības centrs Zemgalē un Latvijā, otra populārākā Dievmātes svētceļojuma apmeklējuma vieta tūlīt pēc Aglonas gan agrāk, gan mūsdienās.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1710.gada Skaistkalnē bija paredzēts būvēt jaunu jezuītu kolēģijas ēku - apjomīgu baroka stila formās ieturētu divstāvu ēku ar četru stāvu augstiem un kupoliem vainagotiem torņiem abos tās galos. Ieceres vērienīgumu apliecina celtnes projekts, kas saglabājies Romā jezuītu arhīvā, taču realizēta celtne tika nesalīdzināmi pieticīgākā variantā. Laikā no 1789. līdz 1929. gadam Skaistkalnes draudzi apkalpoja t.s.pasaulīgie garīdznieki, bet 1929. gada 30. novembrī kalpošanu Skaistkalnes baznīcā pārņēma Sv. Franciska Ordeņa kapucīņu klosteris.

Skaistkalnes baznīcas interjers

Skaistkalnes baznīca ir viena no lielākajām un krāšņākajām Latvijas lauku baznīcām, taču tās īpašo vērtību Latvijas arhitektūras vēsturē nosaka tieši celtnes novatorisms. Dievnams bija viena no pirmajām agrā baroka stila baznīcām Latvijā un pirmā, kuras veidols tik tieši atbilst katoliskajās zemēs populārajam divtorņu katedrāles tipam. Tā kļuva par sava veida paraugu veselai virknei vēlāko celto Latgales katoļu baznīcu.

Arī baznīcas iekštelpas ir Latvijai unikāls itāliskā baroka piemērs.Skaistkalnes baznīcas interjeru lieliski papildina milzīgais apmēram 12 metrus augstais kokgriezuma altāris.[3]

2001. gada 31. augustā pēc Jelgavas diecēzes bīskapa Antona Justa lūguma Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi pārņēma Svētā Pāvila I Vientuļnieka Ordenis. Uz šo svētceļojumu vietu katru gadu dodas arvien vairāk un vairāk svētceļnieku un tūristu no visas Latvijas, lai izlūgtos no Dieva un Dievmātes žēlastības un svētību gan sev, gan citiem. Skaistkalnes svētnīcā sānu altārī atrodas Dievmātes Brīnumdarītājas - Latvijas Ģimeņu Aizbildnes svētbilde, pie kuras cilvēki, īpaši laulātie un ģimenes, ir lūgušies žēlastības. Katru gadu augusta pirmajā svētdienā Skaistkalnes Dievmātes svētnīcā notiek galvenie triju dienu Kanepenes svētki, kuros īpaši lūdzas par slimniekiem, laulātajiem pāriem un visām Latvijas ģimenēm, lai tajās būtu mīlestība uz Dievu un tuvākajiem, lai visiem būtu stipra ticība, laba veselība un lai kristīgās vērtības būtu dzīves pirmajā vietā.[4]

Kapenes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Zem Skaistkalnes baznīcas apskatāmi velvēti pagrabi, kurus līdz 19. gadsimtam izmantoja kā apbedīšanas vietu. Kurzemes hercogistes laikā tur apglabāti katoļticīgie Vidzemes ģenerālgubernatori Pēteris Lasī (1751) un Georgs Brauns (1792), ģenerālgubernatora marķīza Filipa Pauluči sieva un daudzu katoļticīgo muižnieku dzimtu piederīgie. 2001. - 2002. gadā aizgruvušās kapenes tika sakārtotas.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. [1][novecojusi saite], katolis.lv, 13.11.2011.
  3. Šēnbergas muiža, Dainis Bruģis,58.lpp.,ISBN 9984-9688-1-X Nepareizs ISBN
  4. [2][novecojusi saite], katolis.lv, 12.11.2011.