Landskoronas baznīca
(Pāradresēts no Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca)
| Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Landskoronas katoļu baznīca | |
  Landskoronas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Krāslavas novads, Šķaunes pagasts, Šķaune |
| Koordinātas | 56°07′54″N 28°00′04″E / 56.13167°N 28.00111°EKoordinātas: 56°07′54″N 28°00′04″E / 56.13167°N 28.00111°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1828 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Andris Sprukts |
| Mājaslapa | www.catholic.lv/landskorona |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | baroks |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1828 |
| Specifikācija | |
| Garums | 34m |
| Platums | 17m |
| Būvmateriāli | mūra |
| Oficiālais nosaukums: Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un diviem zvanu torņiem | |
| Aizsardzības numurs | 6313 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 16. decembris |
Landskoronas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Šķaunes pagasta centrā Šķaunē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnēji jau 1696. gadā Šķaunē, toreiz Landskoronā, atradusies kapela, ko bija uzbūvējuši Pasienes dominikāņi, sākot misiju darbu. Vēlāk šajā vietā bijusi koka baznīca, kuras celšanas laiks nav zināms, bet tā ir pastāvējusi jau 1769. gadā.
Pašreizējā mūra baznīca uzcelta 1828. gadā par muižkunga Mārtiņa Karņicka[2] līdzekļiem. To atjaunoja un paplašināja 1859. gadā.[3]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudze pastāv no 1773. gada. Draudzi apkalpo prāvests Andris Sprukts[4] (iepriekš - Aivars Kursītis).[1] Draudzei ir astoņpadsmit kapsētas.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vasarsvētki, Svētās Marijas Magdalēnas svētki, Svētā Laurencija svētki. Katra mēneša 11. datumā notiek īpaši dievkalpojumi Lurdas Dievmātes godam.[5]
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Landskoronas baznīca ir nobalsināta mūra celtne ar cinkota skārda jumtu. Tā ir vairāknavu ēka ar flīžu grīdu, 34 metrus gara un 17 metrus plata. Dievnams celts, izmantojot vecās baznīcas fundamentu. Ap baznīcu ir metāla žogs. Baznīcas dārzā atrodas nobalsināts mūra zvanu tornis ar zvaniem. 1989. gadā baznīcā noritējuši remontdarbi.
Landskoronas katoļu baznīca ar žogu un zvanu torņiem ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[6]
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielajā altārī ir no vitrāžām veidota Vissvētākās Trīsvienības glezna ar Jēzus Sirds statuju. Baznīcā ir redzama Lurdas Dievmātes skulptūra, kas šeit uzstādīta pirmo reizi Latgalē.
Landskoronas katoļu baznīcas altāris un vitrāža ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.[7]
Landskoronas katoļu baznīcas ērģeles ir iekļautas Latvijas ērģeļu katalogā.[8]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.
- ↑ «Marcins Karņickis». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 23.lpp.
- ↑ «Landskoronas Vissvētās Trīsvienības draudze». katolis.lv. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 8. augustā. Skatīts: 2011. gada 13. septembrī.
- ↑ «Landskoronas katoļu baznīca». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
- ↑ «Mākslas pieminekļi Landskoronas katoļu baznīcā». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 21. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
- ↑ «Latvijas ērģeļu katalogs. Landskoronas baznīcas ērģeles». music.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 20. februārī. Skatīts: 2021. gada 15. janvārī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||