Latvijas bijušo pilsētu uzskaitījums

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Latvijas pilsētas, kuras dažādu iemeslu dēļ zaudējušas savu pilsētas statusu (minētas arī pilsētas, kas statusu atguvušas) vai (Abrenes gadījumā) vairs neatrodas valsts teritorijā:

  • Abrene - no 1920. līdz 1940. gadam bija Latvijas Republikas, bet no 1940. līdz 1944. gadam Latvijas PSR teritorijas sastāvā. No 1920. līdz 1938. gadā tā saucās Jaunlatgale, pēc tam pārdēvēta par Abreni, bet pēc pievienošanas Krievijai 1945. gadā pārdēvēta par Pitalovu. 2007. gadā Latvija atteicās no pretenzijām uz Pitalovu.
  • Alūksne - par pilsētu dēvēta jau 16. gs., taču 1702. gadā nopostīta Ziemeļu kara laikā, kā miests atjaunota 1888. gadā, pilsētas tiesības ieguvusi 1920. gadā.
  • Cesvaine - pēc dažu vēsturnieku domām pilsētas tiesības ir bijušas jau viduslaikos, tikai dokumenti nav saglabājušies, 1577. gadā Livonijas kara laikā pilnīgi nopostīta, vēlāk atjaunota, pilsētas tiesības ieguvusi 1991. gadā.
  • Ninive jeb Neištetene - 1650. gadā izveidojusies pilsētiņa ar pilsētas tiesībām, nopostīta Ziemeļu kara laikā, tagad tur, Vandzenes pusē, atrodas Dārtes ciems.
  • Gostiņi - no 1933. gada — pilsētas tiesības. 1956. gadā iekļauta Pļaviņu pilsētas sastāvā.
  • Grīva - pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā. 1953. gadā pievienota Daugavpilij.
  • Kalnciems - no 1991. gada 14. novembra pilsētas tiesības. Pēc Latvijas teritoriāli administratīvās reformas 2010. gada 28. janvārī Kalnciemam pilsētas tiesības atņem.
  • Koknese - no 1277. gada līdz 17. gs. beigām Koknesei bija pilsētas tiesības.
  • Krustpils - pilsētas tiesības piešķīra 1920. gadā. 1962. g. tika pievienota Jēkabpilij.
  • Ķemeri - Jūrmalas pilsētas daļa. No 1928. līdz 1959. gadam Ķemeri bija atsevišķa pilsēta.
  • Lejasciems - 1928. gadā Lejasciems tika pasludināts par pilsētu, bet 1939. gadā Lejasciems pilsētas statusu zaudēja.
  • Pīlesmiests - 1656. gadā Pīlesmiests ieguva pilsētas tiesības. Ar laiku miests panīka un to 1754. gadā pievienoja Nīgrandes muižai.
  • Rauna - 15. gadsimtā izveidojas apdzīvota vieta - pilsētiņa (pēc dažām ziņām, tai pilsētas tiesības tā arī neesot piešķirtas).[1] Otrā Ziemeļu kara laikā (1655-1660) nopostīta.
  • Ašburga - no 1574. gada pilsētas tiesības, pilsētiņa iznīcināta Ziemeļu karā, tagad tur atrodas apdzīvota vieta Reņģe.
  • Rīgas Jūrmala - Rīgas Jūrmala bija pilsēta, kas izveidota 1920. gada 2. martā uz bijušo Buļļu, Bulduru, Majoru, Valteru un Slokas muižu zemes. No 1946. gada 8. janvāra bija iekļauta Rīgas pilsētā kā Jūrmalas rajons. 1959. gada 11. novembrī Jūrmalas rajons atdalīts no Rīgas un apvienots ar Sloku un Ķemeriem, kļūstot par republikas pakļautības kūrortpilsētu Jūrmalu.
  • Sēlpils - pilsētas tiesības bija no 1621. gada līdz vismaz 1705. gadam.
  • Sloka - No 1878. līdz 1959. gadam Sloka bija atsevišķa pilsēta.
  • Straupe - no 1356. gada līdz 17. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības.
  • Subate - pilsētas tiesības bija no 1680. gada līdz 18. gadsimtam. 19. gs. beigās - 1894. gadā administratīvi apvienoja Vecsubates un Jaunsubates miestus, izveidojot Subates miestu ar ierobežotām pilsētas tiesībām. 1917. gadā Subatei atkal piešķīra pilsētas tiesības.

Ap 650.-800. gadu tagadējās Grobiņas vietā atradās liela skandināvu apmetne Zēburga (Seeburg), senākā zināmā pilsētas tipa apmetne Latvijas teritorijā, mūsdienās latviski saukta par Jūrpili vai Ezerpili.

Livonijas ordeņa valstī 1555. gadā pilsētas bija arī Dzērbene, Piebalga, Trikāta, Rūjiena. Diemžēl tās tika izpostītas Ziemeļu kara laikā. (Dati no Jāzepa Jankevica grāmatas "Latvijas ģeogrāfija", Zvaigzne-ABC, 2005.)

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]