Pāriet uz saturu

Lašu muiža

Vikipēdijas lapa
Vecās Lašu muižas (Tīzenhauzenu) kungu māja pilskalnā (Štafenhāgens, 1866).
Muižas kungu māja pirms Pirmā pasaules kara.
Muižas kungu māja pēc sagraušanas.

Lašu muižas (vācu: Rittergut Lassen) vai Veclašu jeb Tīzenhauzenu muižas kungu māja atradās Augšdaugavas novada Eglaines pagasta Lašos. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža piederēja grāfu Pšesdecku dzimtai (Przeździecki). Līdz mūsdienām saglabājusies no sarkanajiem ķieģeļiem celtā saimniecības ēka, divu vārtu fragmenti, pils pamati un parks.

Veclašu muiža dibināta Livonijas ordeņvalsts laikā senajā sēļu Lašu pilskalnā ordeņa Dinaburgas komturejas lauksaimniecības vajadzībām (vācu: Ökonomiehof). Pēc ordeņa likvidēšanas hercogs Gothards 1562. gadā muižu piešķīra bruņiniekam Oto Taubem. No 1610. līdz 1728. gadam muižā saimniekoja Fītinghofu dzimta.[1]

19. gadsimta pirmajā pusē muiža piederēja bijušajam Napoleona armijas pulkvedim Konstantīnam Tīzenhauzenam (Konstanty Tyzenhauz, 1786—1853), kurš aizrāvās ar ornitoloģiju. No šiem laikiem saglabājies muižas robežstabs, uz kura redzams uzraksts 1855. Alt-Lassen Granyc. Tyzenhauz.

Viņa meita Marija (1827—1890) 1842. gadā apprecējās ar grāfu Aleksandru Narcisu Pšezdzecki (1814—1871) un 1853. gadā muiža pārgāja Pšesdecku dzimtas īpašumā. Viņu dēls Konstantīns Pšesdeckis (1846—1897) apprecējās ar Elizabeti Plāteri-Zībergu (1844–1907) 19. gadsimta pēdējā ceturksnī lika uzcelt grandiozu muižas kungu māju neogotikas stilā. Muižas pēdējais īpašnieks bija poļu vēsturnieks un diplomāts Reinolds Pšesdeckis (Rajnold Przezdziecki, 1884—1955). Pirmā pasaules kara laikā 1915. gadā pili uzspridzināja Krievijas karaspēks.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koordinātas: 55°57′29″N 26°06′53″E / 55.95806°N 26.11472°E / 55.95806; 26.11472