Peipiņu katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Peipiņu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca
Peipiņu katoļu baznīca
Peipiņu katoļu baznīca (Latvija)
Peipiņu katoļu baznīca
Peipiņu katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Krāslavas novads, Šķeltovas pagasts, Peipiņi
Koordinātas 56°02′01″N 27°02′54″E / 56.03361°N 27.04833°E / 56.03361; 27.04833Koordinātas: 56°02′01″N 27°02′54″E / 56.03361°N 27.04833°E / 56.03361; 27.04833
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1926
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Daumants Abrickis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1924
Celtniecības beigas 1926
Specifikācija
Garums 12 m
Platums 13 m
Būvmateriāli koks

Peipiņu Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Šķeltovas pagasta Peipiņos. 2002. gadā iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta projektā.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir koka celtne, kuru uzbūvēja 1926. gadā pirmā Peipiņu draudzes prāvesta Jāņa Ziemeļa vadībā.[3] Tā bija vienkārša guļbūve, neapšūta ēka ar skaidu jumtu un diviem strupiem torņiem, bet ap baznīcu bija zedeņu žogs. Vēlāk, prāvesta Jāzepa Ļakses kalpošanas laikā (1930-1936) baznīca tika apšūta ar dēļiem un nokrāsota, uzlikts skārda jumts, torņiem uzbūvēta augsta smaile, kas tika nosegta ar skārdu. Prāvesta Donāta Punckuļa darbības laikā (1956-1971) tika uzbūvētas saimniecības ēkas un plebānija, kas atrodas aiz baznīcas dārza pretī presbiterijam. Tika pārbūvēti baznīcas pamati, iekšpusē uzmests apmetums, ap dievnama dārzu uzcelts mūra žogs. Baznīca ir 12 metrus gara un 13 metrus plata trīsnavu ēka ar dēļu grīdu. Dievnamā atrodas mākslas priekšmeti — baznīcas griestu lukturis, relikvārijs un svečturi, kas 2001. gadā iekļauti aizsargājamo priekšmetu sarakstā.[2]

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīcā ir trīs koka altāri. Galvenajā altārī ir četri koka pīlāri, starp kuriem atrodas liela Dievmātes glezna, kurā attēlota Kristus noņemšana no krusta. Labajā pusē ir Svētā Antona altāris ar svētā gleznu, uz kreisās puses altāra ir novietots liels koka krucifikss. Dievnamu sadala trijās navās četri koka pīlāri, uz kuriem balstās griesti. Vidējā navā griesti ir veidoti lokā, bet sānu navās — lēzeni. Pie ieejas baznīcā ir liela priekštelpa, kuras kreisajā pusē atrodas durvis uz noliktavu, bet labajā pusē ir kāpnes, kas ved uz kora telpām, kurās atrodas harmonijs. Koka dievgalds atdala baznīcu no presbiterija, kuram abās pusēs ir sakristejas. Ambons ir vienkāršs, Krustaceļa svētbildes senas.[4]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Daumants Abrickis.[1] Peipiņu draudze nodibinājās pēc Pirmā pasaules kara. 1924. gadā izveidoja draudzes robežas, iegūstot tās no atdalītajām Aglonas un Izvoltas drudzes sādžām.

Draudzei ir 4 kapsētas — Peipiņu kapsēta, Šķeltovas kapsēta, Štasneviču kapsēta un Ķūdeņu kapsēta. Katru gadu kapsētās notiek kapusvētki.[5]

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Jēzus Vārda svētki, Kristus Krusta atrašanas svētki, Svētā Antona diena, Jaunavas Marijas septiņu sāpju diena, Svētā Staņislava Kostkas diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. 2,0 2,1 Peipiņu baznīca Arhivēts 2015. gada 14. janvārī, Wayback Machine vietnē. www.aglona.travel.lv
  3. Zīmelis Jānis www.preilubiblioteka.lv
  4. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 151.lpp.
  5. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.304.-305.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]