Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca
| Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca | |
|---|---|
 Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca | |
  Sv. Nikolaja baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Piņķi, Mārupes novads, Latvija |
| Koordinātas | 56°56′40″N 23°55′00″E / 56.94444°N 23.91667°EKoordinātas: 56°56′40″N 23°55′00″E / 56.94444°N 23.91667°E |
| Piederība konfesijai | luterāņu |
| Iesvētīšanas gads | 13. gadsimts (pirmo reizi minēts avotos) |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | Baroks |
| Celtniecības beigas | 1874. gads |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli |
mūra |
| Oficiālais nosaukums: Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 8485 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Piņķu Sv. Nikolaja evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Mārupes novada Babītes pagasta centrā Piņķos. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis nr. 8485, kas atrodas Piņķos. Baznīcā atrodas arī Valsts nozīmes mākslas piemineklis nr. 4195 "Kauss un patēna" (1709).[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Babītes draudzes novada Sv. Nikolaja (jūrasbraucēju patrona) kapelu, tāpat kā tālāk esošās Sv. Annas un Sv. Jāņa kapelas pie senā Lielupes kara ceļa uz Zemgali jau 13. gadsimtā izveidojuši Daugavgrīvas cisterciešu klostera mūki. Jauna koka baznīca uzcelta un iesvētīta pēc Otrā Ziemeļu kara 1662. gada 9. decembrī,[2] 12 verstis no Rīgas uzkalnā pie Piņķu muižas "no kokiem, ko atveda no Kurzemes lielkunga mežiem".
Ap 1850. gadu Rīgas rāte nolēma par pilsētas līdzekļiem celt jaunu mūra baznīcu iepriekšējās koka baznīcas vietā. Rīgas pilsētas arhitekts Johans Daniels Felsko 1856. gadā izstrādāja ēkas projektu, kura neogotisko variantu 1862. gadā atbalstīja Rīgas rātes kases kolēģija. Tomēr baznīcas celtniecību sāka tikai 1872. gadā un pabeidza 1874. gada 16. jūnijā ar tās iesvētīšanu.
Aleksandra Čaka "Mūžības skartajos" ir dzejojums "Sprediķis Piņķu baznīcā" par notikumu Pirmā pasaules kara laikā 1916. gada 1. augustā (19. jūlijā pēc vecā stila), kad 5. Zemgales latviešu strēlnieku bataljons ceļā uz frontes Smārdes iecirkni apstājies Piņķu baznīcā, kur pulkvedis Jukums Vācietis noturēja svinīgu uzrunu, kam par godu baznīcas priekšā 1988. gada 26. novembrī uzstādīts piemiņas akmens. Daži vēsturnieki uzskata, ka šāds notikums nav bijis un "Sprediķis Piņķu baznīcā" ir tikai A. Čaka "fantāzijas auglis",[3] kamēr citi pamato notikuma patiesumu.[4]
2003. gadā uzsāka baznīcas ērģeļu atjaunošanu, 2004. gadā veica Piņķu baznīcas jumta un torņa stāva restaurāciju. 2018. gada septembrī baznīcas tornī izcēlās ugunsgrēks, kas smagi sabojāja pašu torni.[5] Torņa atjaunošana pabeigta 2019. gada janvārī.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ [1] Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Rīgas rajona BABĪTES PAGASTA TERITORIJAS PLĀNOJUMS 2008-2020
- ↑ Uz baznīcas Svētā Vakarēdiena biķera atrodams uzraksts: Anno 1662 Den 9 December Ist Diese S. Nicolaus Kirch Nach Der Grausamen Moscowiterschen Belagerung Aufs Ney Wider Erbaut Und Zum Ersten Mahl Drein Geprediget Worden Bei Des H-Oconimo Horsten Zeit.
- ↑ https://timenote.info/lv/events/Jukums-Vacietis-Pinku-baznica-no-kanceles-pirms-kaujas-uzruna-latviesu-strelniekus#.W02m4GYXGsc.twitter Jukums Vācietis Piņķu baznīcā no kanceles pirms kaujas uzrunā latviešu strēlniekus] timenote.info
- ↑ Dr.hist Jānis Šiliņš Čaks nemeloja – sprediķis Piņķu baznīcā bija! Par Jukuma Vācieša leģendāro runu strēlniekiem Delfi
- ↑ «Piņķos izdevies lokalizēt ugunsgrēku Jāņa baznīcas tornī». lsm.lv. 2018. gada 25. augustā. Skatīts: 2019. gada 26. janvārī.
- ↑ Rūdolfs Krieviņš. «Atjaunots septembrī nodegušais Piņķu baznīcas tornis». lsm.lv, 2019. gada 24. janvārī. Skatīts: 2019. gada 26. janvārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca.
