Pāriet uz saturu

Pustiņas baznīca

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Pustiņas katoļu baznīca)
Pustiņas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca
Pustiņas katoļu baznīca
Pustiņas baznīca (Latvija)
Pustiņas baznīca
Pustiņas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Robežnieku pagasts, Robežnieki
Koordinātas 55°58′20″N 27°36′18″E / 55.97222°N 27.60500°E / 55.97222; 27.60500Koordinātas: 55°58′20″N 27°36′18″E / 55.97222°N 27.60500°E / 55.97222; 27.60500
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1899
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Pāvils Raciņš
Mājaslapa www.catholic.lv/dagda/pustina.html
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils romānika
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1897
Celtniecības beigas 1899
Specifikācija
Garums 32 m
Platums 15 m
Būvmateriāli sarkani ķieģeļi

Pustiņas Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagasta centrā Robežniekos.

Pustiņas pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1737. gadā kapsētā.

Pašreizējo mūra baznīcu prāvesta Staņislava Malakovska vadībā sāka celt 1817. gadā par draudzes un grāfa Plātera līdzekļiem. To mūrēja no sarkanajiem ķieģeļiem, bet pamatus no tēstajiem akmeņiem. Dievnamu beidza celt jau prāvesta Ādama Kolenda kalpošanas laikā un 1899. gada 24. janvārī to arhibīskaps Kozlovskis konsekrēja Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas godam.[2] Baznīcas dārzā ir apbedīti priesteri Sigismunds Taborē, Jānis Romanovskis, Miķelis Tomaševičs.

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pāvels Turonoks.[1] Pustiņas draudze izveidojās jau 18. gadsimtā. Draudzē ir aptuveni 4000 ticīgo. Draudzei ir sešas kapsētas — Pustiņas kapsēta, Ikažencu kapsēta, Pleiku kapsēta, Maksimovas kapsēta, Nantanu-Pleiku kapsēta, Borovinas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Jura diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Svētā Miķeļa diena (40stundas), Vissvētākās Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas svētki.

Tehniska informācija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pustiņas baznīca ir ķieģeļu trīsnavu celtne bez torņa ar skārda jumtu un cementa flīžu grīdu. Tā ir 32 metrus gara un 15 metrus plata. Virs dievnama fasādes ir liels cementa krusts. Lietošanas kārtībā ir ērģeles. Baznīcas dārza labajā pusē ir koka zvanu tornis. Dārzs ir ieskauts ar koka žogu ķieģeļu mūra stabos. Dievnama fasādes nišās ir divas koka skulptūras, kas ir paturētas no iepriekšējās baznīcas.

Dievnamā ir trīs gotiska stila koka altāri. Galvenajā altārī ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemtās glezna, sānu altāros gleznotāja Boļeslava Tomaševiča Svētā Miķeļa, Svētā Jura un Svētā Jāzepa gleznas. Baznīcas kreisajā pusē ir Jaunavas Marijas kapela ar altāri, kurā ir Jaunavas Marijas-Žēlsirdības mātes glezna

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 8. janvārī.
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 340.lpp.