Pušas katoļu baznīca
| Pušas baznīca | |
|---|---|
 Pušas katoļu baznīca | |
  Pušas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Pušas pagasts, Puša |
| Koordinātas | 56°14′04″N 27°13′51″E / 56.23444°N 27.23083°EKoordinātas: 56°14′04″N 27°13′51″E / 56.23444°N 27.23083°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1743 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Mihails Sivickis |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1743 |
| Specifikācija | |
| Garums | 13 m |
| Platums | 7 m |
| Būvmateriāli | koks |
| Oficiālais nosaukums: Pušas katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 5847 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta centrā Pušā.
Pušas katoļu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievnams ir koka celtne, kuru uzbūvēja 1743. gadā[3] par Pušas muižas īpašnieka Antona Šadurska līdzekļiem. Dievnamu cēla pēc tā laika būvniecības — guļbūves metodes, celtni cērtot tikai ar cirvi. Uzreiz pēc uzbūvēšanas baznīcu nodeva jezuītu aprūpē, kuri šeit izveidoja jezuītu misiju, sauktu arī par Šadurska misiju. Atpērkot Krievijas kara ministrijai Daugavpils jezuītu īpašumus 1811. gadā, uz Pušu pārcēlās arī Daugavpils jezuīti, ieskaitot noviciātu un kolēģiju. Dagdas jezuītu misija bija arī atkarīga no Pušas jezuītu kolēģijas, kas liek secināt, ka Puša bijis jezuītu centrs, kas pastāvēja līdz 1820. gadam, kad jezuīti tika izraidīti un misijas punkts beidza pastāvēt.[4]
Eksterjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievnams atrodas uzkalnā, lapu koku ieskauts. Baznīcas dārzu aptver žogs — uz mūra pamatiem būvēti ķieģeļu stabiņi ar dēļu latām, bet ieejas vārti ir veidoti no sarkaniem ķieģeļiem. Guļbūves baznīca ir būvēta uz mūra pamatiem, zem kuriem atrodas aizmūrēti pagrabi, kuros apbedīti mirušie jezuīti.[5] Dievnama jumts klāts ar cinkotu skārdu, virs baznīcas ieejas atrodas mazs tornītis. Baznīcas dārza labajā pusē atrodas vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis — aptuveni 10 metrus augsts 19. gadsimtā celts zvanu tornis,[6] kurā atrodas divi — 1743. un 1881. gados lieti zvani. Blakus dievnamam atrodas prāvesta A.Trabunasa 1949. gadā būvēta guļbūve, kas kalpo kā draudzes plebānija.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievnamā ir trīs altāri. Centrālais, 18. gadsimta vidus kokgriezumiem bagātais altāris, kuru papildina 19. gadsimta glezna, ir veltīts Vissvētajai Trīsvienībai. Labajā pusē atrodas Svētā Franciska Džironimo altāris, bet kreisajā — Svētās Dievmātes altāris ar Lurdas Dievmātes statuju tā vidū. Abi sānu altāri tapuši 18. gadsimta vidū. Tikpat seni ir baznīcā aplūkojamie feretrons, monstrance un Svētās Trīsvienības glezna. Baznīcā atrodas darbojošas latviešu ērģeļmeistara J. Gremzes būvētas ērģeles.[7]
Pušas katoļu baznīcas altāri un ērģeles ir valsts nozīmes mākslas pieminekļi.[8]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. No 2006.-2014. gadam draudzi apkalpojis prāvests Mihails Sivickis.[9] Pušas draudze veidojās vienlaicīgi ar baznīcas būvniecības laiku.[10]
Draudzei ir 9 kapsētas — Pušas kapsēta, Sivgaļu kapsēta, Butkānu kapsēta, Pērtnīku kapsēta, Patmalnieku kapsēta, Zundu kapsēta, Žērkļu kapsēta, Zascenku kapsēta un Rukmaņu kapsēta.[11]
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Vissvētākās Jaunavas Marijas Dieva Mātes svētki, Sveču diena, Svētā Franciska Džironimo diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki, Jēzus Kristus Vissvētākās Sirds svētki, Svēto Joahima un Annas diena, Svētā apustuļa Bartolomeja svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētki.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ «Pušas katoļu baznīca». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. Jūnijs. Skatīts: 2021. gada 13. janvārī.
- ↑ Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca www.visitlatgale.com
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.345.lpp.
- ↑ Pušas Vissvētākās Trīsvienības Romas katoļu draudze[novecojusi saite] wwww.sivickis.blogs.lv
- ↑ «Zvanu tornis». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
- ↑ «Latvijas ērģeļu katalogs. Pušas katoļu baznīcas ērģeles». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 16. Janvāris. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī. Norādīts vairāk nekā
|archiveurl=un|archive-url=vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā|archivedate=un|archive-date=vajadzīgs - ↑ «Mākslas pieminekļi Pušas baznīcā». is.mantojums. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 26. Jūnijs. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
- ↑ «Mihails Sivickis». latgalesdati.du.lv. Skatīts: 2021. gada 14. janvārī.
- ↑ Emīlija Astiče. Pušas baznīca un draudze. Rēzekne : Latgales Kultūras centra izdevniecība, 2003. ISBN 99840506.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.349.-350.lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pušas katoļu baznīca.- Pušas Vissvētās Trīsvienības Romas katoļu baznīca Arhivēts 2012. gada 8. novembrī, Wayback Machine vietnē. www.rezeknesnovads.lv
- Zvanu torņa attēls www.zudusilatvija.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
- Prāvesta blogs[novecojusi saite] www.sivickis.blogs.lv
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|