Ruskulovas baznīca

Vikipēdijas lapa
Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca
Ruskulovas katoļu baznīca
Ruskulovas baznīca (Latvija)
Ruskulovas baznīca
Ruskulovas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Ludzas novads, Salnavas pagasts, Kūkova
Koordinātas 56°50′18″N 27°32′19″E / 56.83833°N 27.53861°E / 56.83833; 27.53861Koordinātas: 56°50′18″N 27°32′19″E / 56.83833°N 27.53861°E / 56.83833; 27.53861
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1935
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Jāzeps Aglonietis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1933
Specifikācija
Garums 28 m
Platums 14 m
Būvmateriāli koks

Ruskulovas Lurdas Dievmātes Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Ludzas novada Salnavas pagastā Kūkovas ciemā. Viena no senākām Latgales koka baznīcām.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltinavā uzceļot jaunu mūra dievnamu, prāvests Vitālijs Trepša nojauca tur veco koka baznīcu un pārveda to uz Kūkovu, izrakdams arī pamatus baznīcas būvniecībai. Dievnamu Kūkovā uzcēla jau nākamais Baltinavas prāvests Izidors Livčāns 1933. gadā.[3] Tam veica dažas izmaiņas, baznīcu pārveidojot un paplašinot, kā arī veicot izmaiņas torņu konstrukcijā. Baznīcā Baltinavā torņi noslēdzās piramīdu veidā, bet pēc pārbūves šī agrākā noslēguma vairs nav. Izmaiņas tika veiktas arī dievnama iekšienē un kora telpās. Kūkovas baznīcu iesvētīja 1935. gada 26. oktobrī Nautrēnu baznīcas dekāns J. Livcāns, sprediķi noturot Baltinavas prāvestam J. Ostrovskim.[4]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir 28 metrus gara, 14 metrus plata un 10 metrus augsta ēka ar cinka skārda jumtu, kas no ārpuses apšūta dēļiem un nokrāsota. Presbitērija daļā ir divas sakristejas, kas ir padotas celtnē uz āru. Dievnamam ir divi vidēji augsti četrkantīgi torņi, kas ir strupi nobeigti un pārklāti ar skārdu. Virs torņiem ir nostiprināti dzelzs krusti. Ieejas durvis no gala, sāniem un no sakristejas. Pie visām ieejām ir neaugstas betona kāpnes. Baznīcu ieskauj plašs dārzs, kuru noslēdz koka latiņu žogs betona stabos. Dārzā atrodas zvans, kas ir iekārts koka stabos.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir viennavas celtne ar koka grīdu un koka griestiem, kas ir veidoti ielokā. Baznīcas sienas ir izšūtas dēļiem un nokrāsotas. Kora telpās, kas ir apšūtas ar vācegles koka dēļiem, ērģeļu nav, ir tikai harmonijs. Presbitēriju no baznīcas atdala koka dievgalds. Ir trīs vienkārši koka altāri. Baznīcas inventārs ir sagādāts baznīcas uzcelšanas laikā un pēc tam, jo vecā dievnama inventārs tika pārnests uz jauno Baltinavas baznīcu.[5]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jāzeps Aglonietis.[1] Draudze tika izveidota 1930. gadu sākumā, atdalot teritorijas no Baltinavas, Nautrēnu un Malnavas draudzēm.

Draudzei ir astoņas kapsētas — Silarašu, Svātīnes, Kalvines, Zubku, Dzērvīnes, Začesku, Zobļovas un Ūguļovas kapsēta.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Dievmātes parādīšanās Lurdā, Svētā Pētera apustuļa diena, Svētā Miķeļa diena, Svētā Franciska Ksaverija diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Latgales dati Arhivēts 2016. gada 27. augustā, Wayback Machine vietnē. www.latgalesdati.du.lv
  3. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.380.lpp.
  4. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 190.-191.lpp
  5. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 189.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]