Saldus katoļu baznīca
| Saldus Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Saldus katoļu baznīca | |
  Saldus katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Saldus |
| Koordinātas | 56°39′43″N 22°30′05″E / 56.66194°N 22.50139°EKoordinātas: 56°39′43″N 22°30′05″E / 56.66194°N 22.50139°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 2008 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Liepājas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
priesteris Gatis Mārtiņš Bezdelīga |
| Mājaslapa | www.katedrale.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | modernisms |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1999 |
| Celtniecības beigas | 2008 |
| Specifikācija | |
| Būvmateriāli | dzelteni ķieģeļi |
Saldus Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Liepājas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Saldū. Adrese: J. Rozentāla ielā 16.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Katoļu dievkalpojumi Saldū (toreiz Frauenburgā) notika jau 15. gadsimtā Vācu ordeņa laikā, kad šeit bijusi baznīca un pils kapela. Latvijas brīvvalsts laikā dievkalpojumi Saldū notika 1936. gadā vecajā krogā Purvkrogā. Šeit cilvēki nevēlējās lūgt Dievu, tāpēc dievkalpojumus pārcēla uz Saldus pilsētu pie Jurčinkiem.[2]
1940. gada 16. februārī Liepājas bīskapija Saldū nopirka zemi baznīcas celtniecībai 2250 m2 platībā un sākās celtniecība, bet Otrā pasaules kara laikā jaunceltne gāja bojā. 1947. gadā prāvesta Birkava darbības laikā Kalna ielā 11 uzsāka dievnama celtniecību, kuru 1952. gadā padomju varas funkcionāri atsavināja ar visiem būvmateriāliem. 1953. gadā prāvests Alberts Leitāns nopirka 12 metrus garu un 8 metrus platu dzīvojamo māju Lielajā ielā 49, piemērojot to draudzes vajadzībām. Sānos tika piebūvēts dzīvoklis — plebānija prāvestam, bet pati māja izveidota par lūgšanas namu.[3] Prāvesta Lubāna darbības laikā (1963.-1982) tika pārbūvēts baznīcas interjers. 1996. gadā par prāvestu kļuva Gatis Bezdelīga, kurš bija jaunas baznīcas celšanas ierosinātājs.[4]
Pašreizējās ķieģeļu baznīcas pamatakmeni iesvētīja Liepājas diecēzes bīskaps Ārvaldis Andrejs Brumanis 1999. gada 30. oktobrī. Dievnama projektu izstrādāja arhitekts Aigars Andersons un uzsākās baznīcas celtniecība. Prāvesta Gata Bezdelīgas darbības laikā tika uzbūvēti baznīcas pamati, sienas, jumts un logi. 2007. gadā par prāvestu tika nozīmēts Andrejs Mediņš, kura vadībā turpinājās iesāktie darbi. 2008. gada 6. septembrī Kurzemes bīskapijas bīskaps Vilhelms Lapelis konsekrēja baznīcu Svēto Apustuļu Pētera un Pāvila godam un aizbildniecībai, piedaloties Liepājas bīskapam emeritus Ārvaldim Andrejam Brumanim, Jelgavas diecēzes bīskapam Antonam Justam un apustuliskajam nuncijam Latvijā arhibīskapam Peteram Curbringenam,[5] kurš nodeva pāvesta Benedikta XVI svētību klātesošajiem.[6] Dievnams tika uzcelts par Latvijā un ārzemēs savāktajiem ziedojumiem.[7] Baznīcas tornī ir divi zvani, kurus bīskaps Lapelis iesvētīja jau 2004. gada 26. septembrī. Lielākais zvans nosaukts Svēto Pētera un Pāvila vārdā sver 420 kg, bet mazākais — Svētīgā Gerarda zvans ir 130 kg smags. Tie tika atvesti no Polijas ciema Tacišovas, kur tika izlieti vairākus gadsimtus senā zvanu lietuvē.[8]
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dievnamā ir viens galda altāris, kura augsti mākslinieciskā 3 metrus platā un 8 metrus augstā retabla autors ir tēlnieks Sandis Aispurs. Retablam abos sānos ir novietotas Svēto skulptūras. Viņš arī ir radījis Krustaceļa 14 stacijas — 14 mākslas darbus, katru 1 metru platu un 1,5 metrus augstu cilni, kas realizēts ģipsī. Krustaceļa darbus 2009. gada 9. oktobrī iesvētīja bīskaps Vilhelms Lapelis.[9] Dievnamā ir Adorācijas kapela, ko 2011. gada 1. maijā iesvētīja bīskaps Vilhelms Lapelis.[10]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Liepājas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andrejs Mediņš.[4] Draudze dibināta 1923. gadā. 1998. gada 25. februārī draudze kļuva par Viduskurzemes dekāna rezidenci, apkalpojot arī Brocēnu, Ezeres, Silaiņu, Bruzilu, Lutriņu, Šķēdes, Lēnu, Zirņu, Kalnu un Skrundas draudzes. Draudzei pieder katoļticīgie, kas dzīvo Saldus un tās apkārtnes teritorijā, tie ir aptuveni 2000 laji.[11] Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzē darbojas Svētdienas skola un Marijas leģions.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Liepājas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 302.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 193.lpp.
- ↑ 4,0 4,1 Saldus draudze www.katedrale.lv
- ↑ Gatavojoties katoļu baznīcas iesvētīšanas dienai Saldū[novecojusi saite] www.catholic.lv
- ↑ Iesvētīta jaunā Saldus Romas katoļu baznīca www.katedrale.lv
- ↑ Saldus katoļu baznīca[novecojusi saite] www.latvia.travel.lv
- ↑ Saldus draudzei jauni zvani www.katedrale.lv
- ↑ Iesvētīs Saldus Sv.Pētera un Pāvila baznīcas Krustaceļu www.katedrale.lv
- ↑ Foto: Kunga žēlsirdības svētki un kapelas iesvētīšana Saldū www.katedrale.lv
- ↑ Saldus Sv. Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīca Arhivēts 2010. gada 15. martā, Wayback Machine vietnē. www.saldus.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Iesvētīta jaunā Saldus Romas katoļu baznīca www.katedrale.lv
- Saldus draudze www.katedrale.lv
- Dievnams portālā Draugiem.lv www.draugiem.lv
- Saldus baznīca[novecojusi saite] www.latvia.travel.lv
- Gatavojoties katoļu baznīcas iesvētīšanas dienai Saldū[novecojusi saite] www.catholic.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
- Kristības dievnamā (Video) www.youtube.com
- Slavēšana dievnamā (Video) www.youtube.com
- Bīskapa vizitācija (Video) www.youtube.com
- Laulības dievnamā (Video) www.youtube.com
- Lūgšanu nakts Saldus Romas katoļu baznīcā (Video) www.youtube.com
| ||||||||||||||||||||
