Stirnienes baznīca
| Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Stirnienes katoļu baznīca | |
  Stirnienes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Varakļānu pagasts, Stirniene |
| Koordinātas | 56°33′56″N 26°38′27″E / 56.56556°N 26.64083°EKoordinātas: 56°33′56″N 26°38′27″E / 56.56556°N 26.64083°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1914 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Rolands Abrickis |
| Mājaslapa | www.stirnienesbaznica.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1902 |
| Celtniecības beigas | 1907 |
| Specifikācija | |
| Garums | 25,50 m |
| Platums | 15,30 m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi, laukakmeņi |
Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Varakļānu novada Varakļānu pagasta Stirnienē.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmā Stirnienes katoļu baznīca šeit tika uzcelta 1757.-1767. gadā. Tā bija koka baznīca, ko 1913. gadā pēc jaunās mūra baznīcas uzcelšanas nojauca un pārveda uz Rudzātu draudzi, kur izmantoja jaunceļamās baznīcas vajadzībām.
Pašreizējās baznīca tika uzcelta 1907. gadā. Pirmais, kurš sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību Stirnienē, bija prāvests Jāzeps Visockis, kurš dzīvoja Atašienē un pārzināja Atašienes filiālbaznīcu. Pārceļot prāvestu 1881. gadā uz Varakļānu draudzi, Visockis atvēlēja 7100 zelta rubļu Stirnienes baznīcas celtniecībai. Taču baznīcu sāka celt tikai 1902. gadā, to veca prāvests Pauls Virketis Tiltagala sādžā, netālu no Aizkalniešu, kā agrāk sauca Stirnienes dzelzceļa staciju. Baznīcu uzcēla 1907. gadā un 1914. gada 28. jūnijā to Mogiļevas arhibīskaps V. Kļučinskis konsekrēja Svētā Laurencija godam.[2] Baznīca cietusi Otrajā Pasules karā, tai tika saspridzināti torņi, jumts, bojā gājušas ērģeles[3], taču pakāpeniski baznīca tika atjaunota — 1961. gadā prāvesta Antona Blaževiča vadībā atjaunoja torņus un jumtu, uzliekot arī skārda jumtu, uzmeta jaunu apmetumu, izkrāsoja baznīcas iekšpusi. Vēlāk prāvesta Staņislava Petuško darbības laikā 1966. gadā uzstādīja meistaru Vanaģeļa un Tikera izgatavoto Jēzus Sirds altāri, tika izgatavoti jauni procesijas karogi, 1968. gadā uzcēla plebāniju un saimniecības ēkas, līdz 1979. gadam baznīcas jumtam beidza skārda nomaiņu, nokrāsoja torņus, pārkrāsoja baznīcas iekšpusi un ievilka elektroinstalāciju.[4] 2006. gadā draudze saņēma dāvinājumu — ērģeles no Getingenes draudzes Vācijā, kuras 2007. gada vasarā uzstādīja Alvja Melbārža ērģeļgarbnīcas meistari. Baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests Pauls Virketis.
Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Patsāvīga draudze radās 18. gadsimta otrajā pusē. Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik draudzi apkalpo prāvests Rolands Abrickis.[5] Draudzei ir četras kapsētas — Stirnienes kapsēta, Teilānu kapsēta, Kapinieku kapsēta un Saliešu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jura diena, Svētā Antona diena, Škaplera diena, Svētā Laura diena, Jaunavas Marijas dzimšanas diena.[6]
Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Stirnienes baznīca ir laukameņu mūra — sarkanu ķieģeļu ēka ar diviem torņiem ar skārda jumtu, tā ir iekšpusē trīsnavu telpa ar velvē veidotiem griestiem, kas balstās uz mūra pīlāriem. Baznīca ir 25,5 metrus gara un 15,30 metrus plata, tās grīda ir klāta ar flīžu grīdu. Apkārt dievnama dārzam ir mūra žogs.
Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Lielajā altārī atrodas altārglezna "Jēzus Olīvu dārzā", kuras autors ir mākslinieks Bitkovs. Svētā Antona altārī ir redzama glezna "Svētais Padujas Antons ar Bērnu Jēzu uz rokām", aplūkojami ir arī Svētā Jura un Jēzus Sirds altāri. Altāri ir apzeltīti.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 436.lpp.
- ↑ www.diena.lv
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 438.lpp.
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 437.lpp.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
