Ārlavas pils

Ārlavas pils (latīņu: Arwale, vācu: Hause tho Arwallenn, Erwahlen) bija senās Vanemas, vēlāk kristiešu Kurzemes bīskapijas pils Ārlavas draudzes novadā. Pastāvējusi līdz 16. gadsimtam. Līdz mūsdienām pils dripas nav saglabājušās. Tika uzskatīts, ka tās varētu atrasties zem Ārlavas muižas ēku pamatiem, taču 1999. gada apsekojumā netika atrastas ne zemes nocietinājumu pēdas, ne viduslaiku mūru paliekas.^[1]

Vēsture

Vanemas kuršu Arwale pilskalns pēc 1253. gada Kursas valsts dalīšanas līguma nokļuva Kurzemes bīskapu pārvaldē. Pirmo reizi Ārlavas pilsnovads (borchsokinge) pieminēts 1497. gadā. 1537. gadā Kurzemes bīskaps Hermanis Ronebergs pili nodēvējis par "mūsu māju Ārlavā" (in unserem Hause tho Arwallenn).

Ārlavas pils vēl pieminēta 1555. gadā bīskapa piļu sarakstā, neilgi pēc tam 1559. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes bīskapa koadjutora Ulriha Bēra atpirka Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam. Pēc Magnusa nāves Dānijas un Polijas-Lietuvas pretenzijas uz Kurzemes bīskapiju izraisīja tā saukto Piltenes mantojuma karu. Pēc kara beigām Polija-Lietuva naudas trūkumā dēļ Ārlavas pilsnovadu līdz 1660. gadam ieķīlāja Prūsijas hercogistei, Ārlavas pils vairs netika atjaunota.

1582. gadā pirmoreiz minētas Lubezeres (Lubbessern) un Sasmakas (Sassmacken) muižas, Ārlavas draudzes novada centra funkcijas pārņēma Sasmaka (no 1926. gada Valdemārpils).

Atsauces

↑ Ārlavas pils^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)

[1] Ārlavas pils^{[novecojusi saite]}

[1]