Visvaldis Mucenieks

Visvaldis Mucenieks
	Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Dzimšanas dati	1938. gada 16. aprīlī (86 gadi); Valtaiķu pagasts, Aizputes apriņķis, Latvija
Profesija	inženieris
Augstskola	Rīgas Politehniskais institūts

Visvaldis Mucenieks (dzimis 1938. gada 16. aprīlī) ir latviešu inženieris, tulks, politiķis un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1938. gada 16. aprīlī Aizputes apriņķī, Valtaiķu pagastā. Pēc studijām Rīgas Politehniskajā institūtā Elektroenerģētikas fakultātē no 1961. gada strādāja par inženieri un projektu grupas vadītāju Latvijas Valsts lauku celtniecības projektēšanas institūtā, vēlāk par elektriķi — brigadieri Jūrmalas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā,^[1].

Atmodas kustības laikā V. Mucenieks iesaistījās Latvijas Nacionālās neatkarības kustības (LNNK) veidošanā, 1988. gada jūnijā viņš bija pirmās LNNK padomes loceklis un tās juridiskās nodaļas vadītājs. 1989. gada 10. decembrī Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Rīgas darbaļaužu deputātu padomes deputātu. Šajā pašā gadā iesaistījies Latvijas Tautas frontē.

1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 155. Jaunogres vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā V. Mucenieks nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.^[2]

1993. gadā kļuva par Latvijas Civilās aizsardzības centra direktoru. No amata atbrīvots 1995. gadā, taāu tiesa atzinusi lēmumu par nepamatotu un 1998. gadā amatā atjaunots.

1993. gada 5 Saeimas un 1995. gada 6. Saeimas vēlēšanās V. Mucenieks kandidēja no Latvijas Vienības partijas, bet netika ievēlēts.

2002. gadā nesekmīgi kandidēja 8. Saeimas vēlēšanās no LSDSP saraksta.

VDK kartīte

Viņa vārds atrodams VDK aģentu kartotēkā, ieraksts par savervēšanu kartītē veikts 1989. gada 24. novembrī.^[3] Jautājums par Visvalža Mucenieka vārda atrašanos VDK aģentu kartotēkā aktualizējās laikā, kad viņam vajadzēja noformēt dokumentus civildienesta ierēdņa amatā. Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesa 1995. gada 20. septembrī nolēma, ka viņš “nav veicis apzinātu sadarbību ar bijušo LPSR VDK”. Pārbaudes lietā nopratināts arī V. Mucenieka vervētājs Pāvels Naļivaiko, kurš tajā laikā strādāja VDK 5. daļas 3. nodaļā (pretpadomju organizācijas, bijušo politieslodzīto uzraudzība). Naļivaiko liecināja, ka Mucenieku VDK aģentūrā esot ieslēdzis “pēc daļas priekšnieka Eihmaņa rīkojuma, lai uzlabotu darba rādītājus aģentu vervēšanas jomā, jo Mucenieks bijis ar lielu autoritāti LNNK valdē”. Tāpat Naļivaiko apgalvoja, ka aģenta reģistrācijas kartītes uz Mucenieka vārda viņš aizpildījis pats personīgi, tās parakstījis daļas priekšnieka vietnieks Šalajevs, bet segvārdu Muceniekam izdomājis Naļivaiko.^[4]

Apbalvojumi

2000. gadā V. Mucenieku apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.

Literatūra

Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces

↑ «Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. Janvāris. Skatīts: 2020. gada 14. Janvāris.
↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
↑ «VDK kontroluzskaites kartīte Nr. 24159».^{[novecojusi saite]}
↑ Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku ir.lv 2019. gada 23. decembrī

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Latvijas PSR tautas deputāti, kuri ievēlēti 1990. gada 18. martā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 1. Janvāris. Skatīts: 2020. gada 14. Janvāris.

[2] Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv

[3] «VDK kontroluzskaites kartīte Nr. 24159».^{[novecojusi saite]}

[4] Es būtu bijis šizofrēniķis, ja 1989. gada beigās prasītos uz čeku ir.lv 2019. gada 23. decembrī

[1]

[2]

[3]

[4]