Pilsblīdenes muiža
Pilsblīdenes muižas pils (vācu: Blieden) ir ampīra stilā celta kungu māja, kas atrodas pie Saldus novada Blīdenes pagasta Pilsblīdenes ciema. Pilsblīdienes muižas apbūve ir vietējas nozīmes kultūrvēstures piemineklis, bet pašlaik ir pamesta un izpostīta.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]No 1716. līdz 1816. gadam Blīdenes muižas (Lielblīdene un Mazblīdene) piederēja Keizerlingu dzimtai, pēc tam tās nopirka grāfs Žanno fon Mēdems. Pēc viņa pavēles no 1829. līdz 1830. gadam uzcēla jaunu muižas kungu māju, kas vēlāk ieguva Pilsblīdenes nosaukumu. Iespējams, ka ēkas projekta autors bija arhitekts J. G. A. Berlics. 1843. gadā par muižas īpašnieku kļuva Krievijas Impērijas armijas ģenerālmajors firsts Oto fon Līvens, tad 1856. gadā viņa atraitne Šarlote Līvena, bet 1883. gadā viņa dēls Leons fon Līvens. No viņa muižu mantoja Leona Līvena meita Marija, kas bija precējusies ar Oto fon Vālu. Viņu īpašumā muiža palika līdz 1920. gada zemes reformai.
1924. gadā muižas centra ēkas iznomāja brāļiem Ciņiem. 1929. gadā Pieminekļu valdes darbinieks Visvaldis Peņģerots aprakstīja Blīdenes pili un, pateicoties viņa iesniegtajai plašajai informācijai, daudzajiem fotouzņēmumiem un interjeru augstajam mākslinieciskajam novērtējumam, pils 1930. gadā ar 658. numuru tika ierakstīta valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Šajā laikā vēl samērā labi bija saglabājušies telpu sienu un griestu gleznojumi, parkets, kā arī astoņas balti glazētas un reljefas podiņu krāsnis.[1]
1932. gadā pili kopā ar parku nodeva Tautas labklājības ministrijai, un 1939. gadā šeit tika izveidota alkoholiķu un narkomānu labošanas iestāde. Otrā pasaules kara laikā 1945. gada 19. martā pie Pilsblīdenes notika sestā Kurzemes cietokšņa lielkauja, kuras laikā ēku sašāva. Pēc 1949. gadā veiktā pieminekļa inventarizācijas apraksta iekštelpās vairs nebija ne gleznojumu, ne podiņu krāšņu, ne arī parketa grīdu un pat durvis bija primitīvi sanaglotas no dēļiem. Ēkā mitinājās mežstrādnieki, daļēji tā stāvēja tukša. 1959. gadā ēkā izcēlās ugunsgrēks, pārbūves laikā pils fasādes zaudēja divpakāpju atiku, kas vainagoja pagalma puses gala rizalītus, tika likvidēti kapiteļi rizalītu pilastriem un centrālās ieejas puskolonnām. Kopš 1962. gada ēkā atradās pansionāts "Blīdene". 1986. gadā pilī atkal izcēlās ugunsgrēks, 1993. gadā pansionātu pārvietoja uz Remti un ēku privatizēja - kopš tā brīža pils stāv tukša un izpostīta.[2][3]
-
Blīdenes pils parka puses salons un ēdamzāle (ap 1900)
Parks un saimniecības ēkas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]24 ha lielo parku ierīkojis Oto fon Vāls. Parkā ir apmēram 37 svešzemju sugu koku un krūmu stādījumu, tas atrodas valsts aizsardzībā, tomēr ir nekopts un aizaudzis.[4] Pilsblīdenes muižas centra galvenās saimniecības ēkas bija simetriski izkārtotas ap poligonālo pagalmu. Attālāk bija izvietots dzirnavu saimniecības komplekss, doktorāts, siltumnīcas, brūzis.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Blīdene senāk un tagad Imants Lancmanis, broceni.lv
- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ Sandra Danosa. «Kaucmindei atkal nav paveicies». BauskasDzive.lv (latviešu), 2023-07-03. Skatīts: 2024-04-21.
- ↑ vietas.lv
Koordinātas: 56°41′49″N 22°41′12″E / 56.69694°N 22.68667°E