Dainis Vanags
| Dainis Vanags | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1952. gada 11. janvārī Zālītes pagasts, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Profesija | skolotājs |
| Augstskola | LVU |
Dainis Vanags (dzimis 1952. gada 11. janvārī Zālītes pagastā) ir latviešu skolotājs, sabiedriskais darbinieks un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1952. gada 11. janvārī Zālītes pagastā, pēc mātes nāves 1957. gadā pārcēlās dzīvot pie tēva vecākiem Gulbenē. Mācījās Gulbenes 2. astoņgadīgajā skolā, tad Rīgas 2. internātskolā. Studēja Latvijas Valsts universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē, līdztekus arī Tautas kinoaktieru studijā (1972—1974).
Strādāja par Rīgas piena kombināta skaitļošanas stacijas perforācijas un tabulācijas mašīnu inženieri, pēc tam Rīgas rajona Baložu astoņgadīgajā skolā par santehniķi un saimniecības daļas vadītāju un stingrā režīma kolonijā OC/8 par matemātikas skolotāju. 1986. gadā D. Vanags pārcēlās uz dzīvi Ceraukstē, kur strādāja Griķu deviņgadīgajā skolā par direktora vietnieku mācību un audzināšanas darbā, bet no 1989. gada par skolas direktoru.
Atmodas kustības laikā 1988. gadā D. Vanags iesaistījās Latvijas Tautas frontē (LTF) un viņu ievēlēja par LTF Ceraukstes grupas priekšsēdētāju, savukārt Latvijas Tautas frontes Bauskas rajona nodaļas dibināšanas konferencē 1988. gada 12. novembrī tika ievēlēts par LTF Bauskas rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāju, līdzās bārbelietim Ilgaram Krauzem un baušķeniekam Ainaram Bašķim. Gadu vēlāk ievēlēts par LTF Bauskas rajona nodaļas priekšsēdētāju. 1989. gadā iesaistījies arī LNNK. 1989. gada 10. decembra Latvijas PSR vietējo padomju vēlēšanās viņu ievēlēja par Bauskas rajona Tautas deputātu padomes deputātu. Bijis Bauskas rajona Tautas deputātu padomes priekšsēdētāja vietnieks. 1990. gadā D. Vanagu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 111. Iecavas vēlēšanu apgabala, kā arī par Pilsoņu kongresa delegātu. 1990. gada 4. maijā D. Vanags nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu,[1] darbojās AP Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, Aizsardzības un iekšlietu komisijā.
No 1991. līdz 1995. gadam D. Vanags bija LNNK Bauskas rajona nodaļas priekšsēdētājs un LNNK Domes loceklis. Ilgus gadus bija Latvijas Republikas Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs.[2]
1993. gadā nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta. Tāpat netika ievēlēts arī 6. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no Latvijas Zemnieku savienības, Kristīgi demokrātiskās savienības un Latgales Demokrātiskās partijas saraksta, un 8. Saeimas vēlēšanās, kandidējot no LSDSP saraksta.
2004. gadā atgriezās darbā Griķu skolā, mācīja matemātiku un audzināja klasi. 2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz vietu Bauskas novada domē no LSDSP saraksta, taču netika ievēlēts. Šajā laikā D. Vanags strādāja Saulaines Profesionālajā vidusskolā par matemātikas skolotāju.[3]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2000)
- 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
- Maksims Krutikovs "Kaut pastalās, bet brīvi. Atmodas laiks Iecavā (1988—1991)". Ezerrozes grāmatas (2020)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ 100 novadnieki Iecavas Ziņas 19.01.2018.
- ↑ Saraksti Bauskas novadā delfi.lv 6.5.2009.