Dunavas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca
Dunavas baznica.JPG
Dunavas katoļu baznīca
Dunavas baznīca (Latvija)
Dunavas baznīca
Dunavas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Jēkabpils novads,
Dunavas pagasts, Dunava
Koordinātas 56°12′58″N 26°12′15″E / 56.21611°N 26.20417°E / 56.21611; 26.20417Koordinātas: 56°12′58″N 26°12′15″E / 56.21611°N 26.20417°E / 56.21611; 26.20417
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1900
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Edvards Zaksis
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras stils gotika
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1898
Celtniecības beigas 1900
Specifikācija
Garums 30 m
Platums 20 m
Būvmateriāli sarkani ķieģeļi

Dunavas Svētā Jāzepa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagasta centrā Dunavā.


Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dunavas pirmais dievnams ir bijis koka ēka, ko 1785. gadā uzcēlis muižnieks grāfs Jānis Zībergs Jaunavas Marijas godam. Tas atradies tagadējās mūra baznīcas priekšā. Vietā, kur tagad atrodas Misiju krusts, bijis vecā dievnama altāra vieta. Baznīca bijusi 14 asis gara un 7 asis plata, tajā bijis viens altāris Svētās Ģimenes godam. Pie baznīcas darbojusies jezuītu misija.[2]

1893. gadā, redzot, ka Rubeņos prāvests Ādams Dobkievičs uzcēlis jaunu baznīcu, muižnieks Plāters juties neērti un solījies Dunavā uzcelt vēl staltāku un varenāku dievnamu nekā Rubeņos. 1898. gadā Dunavā par prāvestu kļuvis Antons Švāteļs, kura vadībā par draudzes un grāfa Plātera dotajiem līdzekļiem uzsākta jauna dievnama celtniecība. Sarkanie ķieģeļi tika iepirkti Daugavpils apkārtnē, baržās pa Daugavu tie tika nogādāti līdz Dunavai, kur tos izkrāva un ar zirgiem nogādāja līdz būvei. 1900. gadā baznīca tika uzcelta. Grāfa solījumu bija izpildījis, dievnams greznībā un krāšņumā pārspējis Rubeņu baznīcu, tā būve bija izmaksājusi 16 000 rubļu. Pirmā Pasaules kara laikā baznīca tika izpostīta — tika sašauta dienvidu siena, mūra velves griestos, tornis, cietis viens pīlārs, jumts, altāri, logi, soli un ērģeles. Lielgabala šāviņi ir redzami joprojām baznīcas mūros. Pēc kara dievkalpojumus noturēja klētī un sākās dievnama pakāpeniska atjaunošana pēc 1906. gadā izstrādātā prāvesta J. Paļukas meta. Bebrenes baznīcas prāvests V. Strelēvičs Dunavas baznīcai ieguva 12 ha zemes un 1 ha kapsētai. 1923. gadā prāvests Broņislavs Dūre uzbūvēja plebāniju, saimniecības ēkas un sagatavoja materiālus dievnama remontam. 1928. gadā par prāvestu kļuva Antons Rukmanis, kurš atjaunoja sagrauto baznīcu, palīdzot labvēļiem no Krāslavas. 1928. gada 21. oktobrī to no jauna iesvētīja Nīcgales baznīcas prāvests J. Janovičs.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra celtne, būvēta gotikas stilā, 30 metrus gara, 20 metrus plata ēka ar vienu 35 metrus augstu torni, kas izbūvēts dievnama priekšā. Tornī iekārts 6 pudus smags zvans.[4] Skārda jumts. Ieejas durvis no gala un sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz metāla žogs. Dārzā dievnama priekšā uzstādīts Misiju krusts un pa kreisi sānos uz mūra postamenta Jaunavas Marijas statuja. Šeit, dārzā, arī apbedīti prāvesta Antona Rukmaņa vecāki un baznīcas labdaris Kainickis, redzamas viņu kapu vietas.

Dievnams 2000. gadā.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir trīs navu telpa ar koka dēļu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Virs ieejas ir koratelpas, kas atrodas virs mūra sienas pīlāriem, kurās agrāk bija ērģeles, bet tās gājušas bojā Pirmajā Pasaules karā, tāpēc ir tikai harmonijs. Griestu velves balstās uz četriem sarkano ķieģeļu pīlāriem, dievnamu sadalot trijās navās. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Kancele un trīs baznīcā esošie altāri ir darināti no ozola koka un veidoti gotikas stilā. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tajā atrodas dievnama patrona Svētā Jāzepa skulptūra, Jaunavas Marijas un citu svēto tēli. Abi sānu altāri atrodas dievgalda abos sānos, lūgšanu zāles pusē. Labās puses altārī ir Svētā Laurencija altāris ar gleznām, bet kreisajā — Jaunavas Marijas altāris ar gleznām. Pie pīlāra redzama 1938. gada 2. oktobrī iesvētītā piemiņas plāksne atcerei, ka Romas pāvests Pijs XI 1934. gadā devis svētību prāvestam Antonam Rukmanim un Dunavas draudzei.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Edvards Zaksis.[1] Draudze sāka veidoties 17. gadsimta otrajā pusē, kad Dunavā bijis jezuītu misiju punkts. Vēlākos gados Dunavas dievnams bijis Dvietes baznīcas filiāle. Uzbūvējot jauno dievnamu, Dunava kļuvusi par patstāvīgu draudzi. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Dunavā un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek vienu reizi nedēļā un svētku dienās. Draudzei ir piecas kapsētas — Dunavas, Vuškānu, Skudru, Celminieku un Krišķinānu kapsēta.

Draudzes lielākie svētki un atlaidas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāzepa diena, Svētā Laurencija svētki — 40 stundas, Svētās Cecīlijas diena un Kristus Karaļa svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Archived 2008. gada 28. decembrī, at the Wayback Machine. www.catholic.lv
  2. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 581.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 256.-257.lpp.
  4. Dunavas katoļu baznīca www.jekabpilsnovads.lv

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]