Gatis Eglītis

Gatis Eglītis
	Gatis Eglītis 2018. gadā
	Latvijas Republikas labklājības ministrs
	Amatā; 2021. gada 3. jūnijs — 2022. gada 14. decembris
Prezidents	Egils Levits
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Priekštecis	Ramona Petraviča
Pēctecis	Evika Siliņa
	13. Saeimas deputāts
	Amatā; 2018. gada 6. novembris — 2021. gada 8. jūnijs
Prezidents	Raimonds Vējonis; Egils Levits;
Premjerministrs	Arturs Krišjānis Kariņš
Dzimšanas dati	1978. gada 4. decembrī (45 gadi); Dobele, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Dzīvo	Plieņciems, Tukuma novads, Latvija
Tautība	latvietis
Politiskā partija	Jaunā konservatīvā partija (kopš 2017)
Augstskola	Rīgas Ekonomikas augstskola; Vīnes Diplomātijas akadēmija; Hopkinsa Universitāte Itālijā

Gatis Eglītis (dzimis 1978. gada 4. decembrī Dobelē) ir latviešu ekonomists, ierēdnis un politiķis, Jaunās konservatīvās partijas (arī "Konservatīvie") biedrs (no 2022. līdz 2024. gadam arī tās valdes priekšsēdētājs). Bijis 13. Saeimas deputāts un Latvijas Republikas labklājības ministrs, kā arī Ministru prezidenta un ekonomikas ministra padomnieks ekonomikas jautājumos.

Biogrāfija

Absolvējis Dobeles Valsts ģimnāziju. Augstāko izglītību ieguvis Rīgas Ekonomikas augstskolā, Vīnes Diplomātijas akadēmijā un Hopkinsa Universitātē Itālijā. Studējis arī Dānijā.

Pēc studiju beigām G. Eglītis strādājis Ārlietu ministrijā ar ārējās ekonomiskās sadarbības un drošības (NATO) jautājumiem. 2005. gadā uzsācis darba gaitas Eiropas Savienības institūcijās Briselē, 8 gadus strādājot Eiropas Komisijā ar Latvijas ekonomikas, finanšu un budžeta uzraudzības jautājumiem.^[1]

2015. gadā G. Eglītis kļuva par Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas padomnieku ekonomikas jautājumos, bet 2016. gadā — par ekonomikas ministra Arvila Ašeradena padomnieku līdzīgā jomā. Strādājis arī AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ar garantiju un starptautiskās finanšu sadarbības jautājumiem.

Bijis vienīgais latvietis Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda aizdevuma programmas Latvijai ekspertu komandā (2008—2012), kā arī vienīgais latvietis, kurš piedalījās Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās Bankas oficiālajā izvērtējumā par Latvijas gatavību pievienoties euro valūtai (2013).

G. Eglītis ir trīs bērnu tēvs. Pārvalda latviešu, angļu, krievu, franču, dāņu un itāļu valodu. Daudz ceļojis, apmeklējis 89 valstis.^[1]

Politiskā darbība

G. Eglītis 2017. gadā kļuvis par Jaunās konservatīvās partijas biedru, no kuras 2018. gadā tika ievēlēts 13. Saeimā. Darbojas 13. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Eiropas lietu komisijā kā tās piekšsēdētājas biedrs. 2019. gadā kļuvis arī par Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētāju. Papildus tam G. Eglītis ir arī NATO Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas pastāvīgais pārstāvis.

2019. gadā kandidēja arī Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču partija nesaņēma pietiekošu vēlētāju atbalstu, lai nokļūtu Eiropas Parlamentā.

2020. gadā Jaunās konservatīvās partijas Padomes sēdē ievēlēts par Jaunās konservatīvās partijas valdes locekli.

2021. gada jūnijā, kad tika nomainīti vairāki ministri Krišjāņa Kariņa valdībā, G. Eglītis tika apstiprināts par labklājības ministru, aizstājot partijas KPV LV pārstāvi Ramonu Petraviču. 2022. gada jūnijā vienīgais no ministriem neatbalstīja Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītājas amatā.^[2]

2022. gadā G. Eglītis kandidēja 14. Saeimas vēlēšanās, taču partijas "Konservatīvie" saraksts nepārvarēja 5% barjeru. Pēc partijas neveiksmes vēlēšanās no tās vadības un aktīvas politiskās darbības aizgāja partijas vadītājs Jānis Bordāns, un G. Eglītis tika ievēlēts par "Konservatīvo" valdes priekšsēdētāju.^[3] Nesekmīgi kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur partijas saraksts saņēma 1,5% balsu. 2024. gada septembrī viņš zaudēja partijas valdes priekšsēdētāja amatu, kurā stājās Dagmāra Beitnere-Le Galla.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 «Gatis Eglītis. Par mani». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. oktobrī.
↑ Raivis Spalvēns. «Valdība atbalsta Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu FID vadītājas amatā». delfi.lv (latviešu), 2022-05-31. Skatīts: 2022-06-17.
↑ ««Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Ramona Petraviča	Latvijas Republikas labklājības ministrs 2021. gada 3. jūnijs — 2022. gada 14. decembris	Pēctecis: Evika Siliņa

[auto-1] 1,0 ^1,1 «Gatis Eglītis. Par mani». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. augustā. Skatīts: 2019. gada 3. oktobrī.

[2] Raivis Spalvēns. «Valdība atbalsta Ilzes Znotiņas atkārtotu iecelšanu FID vadītājas amatā». delfi.lv (latviešu), 2022-05-31. Skatīts: 2022-06-17.

[3] ««Konservatīvos» vadīs Eglītis; Bordāns no aktīvās politikas aiziet». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2022-11-13.

[1]

[2]

[3]