Kazimirs Šļakota
| Kazimirs Šļakota | |
|---|---|
| Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1993 | |
| Latvijas Republikas mežu valsts ministrs | |
|
Amatā 1991 — 1995 | |
| Prezidents | Guntis Ulmanis |
| Premjerministrs |
Ivars Godmanis Valdis Birkavs Māris Gailis |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1947. gada 30. novembrī Kaunatas pagasts, Rēzeknes apriņķis, Latvijas PSR, PSRS (tagad  Latvija) |
| Politiskā partija | |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Aija |
| Bērni | trīs meitas |
| Profesija | mežsaimnieks |
| Augstskola | Latvijas Lauksaimniecības akadēmija |
Kazimirs Šļakota (dzimis 1947. gada 30. novembrī[1] Kaunatas pagastā) ir latviešu mežsaimnieks un politiķis, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts (1990—1993) un Latvijas Republikas mežu valsts ministrs (1991—1995).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1947. gada 30. oktobrī Kaunatas pagastā, jaunākais brālis Voldemārs Šļakota. Mācījās Kaunatas vidusskolā, tad Viļakas vidusskolā. Studēja Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. Strādāja Viļakas mežrūpniecībā par meistaru. Pēc karadienesta Padomju armijā 1973. gadā sāka strādāt par mežzini Viļakas mežrūpniecības Liepnas mežniecībā. Pēc gada K. Šļakota kļuva par Viļakas mežrūpniecības direktora vietnieku, vēl pēc gada — par direktoru, bet 1985. gadā viņu iecēla par Balvu starpsaimniecību meža kombināta direktoru.[1] Bijis PSKP biedrs, izstājies 1988. gadā.
Atmodas kustības laikā K. Šļakotu ievēlēja par Latvijas Tautas frontes (LTF) Balvu rajona nodaļas līdzpriekšsēdētāju, viņš izveidoja LTF Balvu nodaļas laikrakstu "Balvu Atmoda". 1990. gadā viņu atkārtotā balsošanā ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 108. Viļakas vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā K. Šļakota balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.[2]
Līdztekus deputāta darbam K. Šļakota bija Latvijas Republikas mežu ministrs (1991—1995) Ivara Godmaņa vadītajā valdībā. Mežu valsts ministra amatu saglabāja arī sekojošajās Valda Birkava un Māra Gaiļa vadītajās valdībās. 1995. gadā atkāpās no ministra amata.
1995. gadā K. Šļakota kļuva par "Latvijas Universālās bankas" "Rīdzenes" filiāles pārvaldnieku (1995—1997), bet 1997. gadā par AS "SEB Latvijas Unibanka" viceprezidentu.[3] Kopš 2009. gada bija Latvijas Komercbanku asociācijas konsultants, dzīvoja Žīguros.[4]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2000. gadā K. Šļakotu apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un goda zīmi par piedalīšanos 1991. gada janvāra barikāžu laika notikumos.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze
- ↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
- ↑ latgalesdati.du.lv
- ↑ Taisnīgums ir pamats valsts attīstībai lvportals.lv 2010. gada 4. maijā
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |