Pāriet uz saturu

Rūjienas muiža

Vikipēdijas lapa
Rūjienas muiža 18. gadsimta beigās

Rūjienas muiža (vācu: Rujen-Großhof) bija pilsmuiža, kura atradās pie stratēģiski nozīmīga ceļa, kas veda no Vīlandes pils uz Burtniekiem, un tajā parasti apmetās Livonijas ordeņa mestri un citi ceļotāji.

Sākotnēji Rūjienas muižas kungu māja bija veidota no trīs atsevišķām ēkām, kas bija savā starpā savienotas. Rūjienas muiža bija visnozīmīgākā no Rūjienas draudzes muižām. Līdz pat 20. gadsimta sākumam Rūjienas muižā rīkoja draudzes novada gadatirgus.

1838. gadā muižu nopirka Vidzemes gubernatora dēls Hamilkārs fon Felkerzāms, kurš piederēja pie muižniecības liberālā spārna, uzsāka un veicināja zemes un māju pārdošanu zemniekiem. Viņš veicināja to, ka 1848. gadā Krievijas Impērijas ķeizars Nikolajs I apstiprināja pagaidu likumu, kas ļāva zemniekiem kļūt par savas zemes pilntiesīgiem īpašniekiem.

1866. gadā, divus gadus pēc pirmās Latviešu dziesmu dienas Dikļos, arī Rūjienas muižas parkā uz dīķa saliņas sarīkoja Dziesmu dienu.

1894. gadā Rūjienas muiža nonāca latviešu tirgotāja Friča Cīruļa īpašumā.

Pašlaik Rūjienas muižas kungu māja atrodas metālmākslinieka Andra Dukura īpašumā, tajā ir apskatāma mākslinieka darbnīca. Vasarās Rūjienas muižā tiek rīkoti mākslinieciski pasākumi.