Stirnienes katoļu baznīca
| Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Stirnienes katoļu baznīca | |
  Stirnienes baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Varakļānu pagasts, Stirniene |
| Koordinātas | 56°33′56″N 26°38′27″E / 56.56556°N 26.64083°EKoordinātas: 56°33′56″N 26°38′27″E / 56.56556°N 26.64083°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1914 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Arturs Mozga |
| Mājaslapa | www.stirnienesbaznica.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības sākums | 1902 |
| Celtniecības beigas | 1907 |
| Specifikācija | |
| Garums | 25,50 m |
| Platums | 15,30 m |
| Būvmateriāli |
sarkani ķieģeļi, laukakmeņi |
| Oficiālais nosaukums: Stirnienes katoļu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 8773 |
| Vērtības grupa | Reģiona nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 2011. gada 4. jūnijs |
Stirnienes Svētā Laurencija Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Varakļānu novada Varakļānu pagasta Stirnienē.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā Stirnienes katoļu baznīca šeit tika uzcelta 1757.-1767. gadā. Tā bija koka baznīca, ko 1913. gadā pēc jaunās mūra baznīcas uzcelšanas nojauca un pārveda uz Rudzātu draudzi, kur izmantoja jaunceļamās baznīcas vajadzībām.
Pašreizējā baznīca tika uzcelta 1907. gadā. Pirmais, kurš sāka domāt par jaunas mūra baznīcas celtniecību Stirnienē, bija prāvests Jāzeps Visockis, kurš dzīvoja Atašienē un pārzināja Atašienes filiālbaznīcu. Pēc prāvesta pārcelšanas uz Varakļānu draudzi 1881. gadā Visockis atvēlēja 7100 zelta rubļu Stirnienes baznīcas celtniecībai. Taču baznīcu sāka celt tikai 1902. gadā, to veica prāvests Pauls Virketis Tiltagala sādžā, netālu no Aizkalniešu stacijas, kā agrāk sauca Stirnienes dzelzceļa staciju. Baznīcu uzcēla 1907. gadā un 1914. gada 28. jūnijā Mogiļevas arhibīskaps V. Kļučinskis to konsekrēja Svētā Laurencija godam.[2] Baznīca cietusi Otrajā pasaules karā, tai tika saspridzināti torņi, jumts, bojā gāja ērģeles,[3] taču pakāpeniski baznīca tika atjaunota — 1961. gadā prāvesta Antona Blaževiča vadībā atjaunoja torņus un jumtu, uzliekot arī skārda jumtu, veidoja jaunu apmetumu, krāsoja baznīcas iekšpusi. Vēlāk prāvesta Staņislava Petuško darbības laikā 1966. gadā uzstādīja meistaru Vanaģeļa un Tikera izgatavoto Jēzus Sirds altāri, tika izgatavoti jauni procesijas karogi, 1968. gadā uzcēla plebāniju un saimniecības ēkas, līdz 1979. gadam baznīcas jumtam beidza skārda nomaiņu, nokrāsoja torņus, pārkrāsoja baznīcas iekšpusi un ievilka elektroinstalāciju.[4] 2006. gadā draudze saņēma dāvinājumu — ērģeles no Getingenes draudzes Vācijā, kuras 2007. gada vasarā uzstādīja Alvja Melbārža ērģeļgarbnīcas meistari. Baznīcas dārzā ir apbedīts prāvests Pauls Virketis.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pastāvīga draudze radās 18. gadsimta otrajā pusē. Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Pašlaik (2011) draudzi apkalpo prāvests Rolands Abrickis.[5] Draudzei ir četras kapsētas — Stirnienes kapsēta, Teilānu kapsēta, Kapinieku kapsēta un Saliešu kapsēta.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jura diena, Svētā Antona diena, Škaplera diena, Svētā Laura diena, Jaunavas Marijas dzimšanas diena.[6]
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Stirnienes baznīca ir laukameņu mūra — sarkanu ķieģeļu ēka ar diviem torņiem ar skārda jumtu, tā ir iekšpusē trīsnavu telpa ar velvē veidotiem griestiem, kas balstās uz mūra pīlāriem. Baznīca ir 25,5 metrus gara un 15,30 metrus plata, tās grīda ir klāta ar flīzēm. Apkārt dievnama dārzam ir mūra žogs.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielajā altārī atrodas altārglezna "Jēzus Olīvu dārzā", kuras autors ir mākslinieks Bitkovs. Svētā Antona altārī ir redzama glezna "Svētais Padujas Antons ar Bērnu Jēzu uz rokām", aplūkojami ir arī Svētā Jura un Jēzus Sirds altāri. Altāri ir apzeltīti.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- www.diena.lv
- www.esilabs.lv Arhivēts 2020. gada 30. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- Karte
- Attēli
- www.estars.lv
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 436.lpp.
- ↑ www.diena.lv
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 438.lpp.
- ↑ «www.catholic.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 10. martā. Skatīts: 2011. gada 15. septembrī.
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 437.lpp.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||