Ārlavas baznīca
| Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca | |
|---|---|
 Ārlavas baznīca | |
  Ārlavas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Talsu novads, Ārlavas pagasts |
| Koordinātas | 57°24′10″N 22°34′09″E / 57.4028°N 22.5693°EKoordinātas: 57°24′10″N 22°34′09″E / 57.4028°N 22.5693°E |
| Piederība konfesijai | Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Statuss | baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības beigas | 1793 (1863) |
Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca Talsu novada Ārlavas pagasta ziemeļos, uz dienvidrietumiem no Popervāles. Ārlavas baznīca ir lielākā lauku baznīca Talsu novadā, tajā ir kristīts Krišjānis Valdemārs. Baznīcas kancele, ērģeles (ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu tika restaurētas 1999. gadā), ērģeļu luktas un altāris ir vietējās nozīmes mākslas pieminekļi.
Baznīcas celtniecība un vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākās rakstiskās liecības par Ārlavas draudzes (vācu: Arowelle, Erwahlen, Arwalen, Arwal, Arevale, Arwallenn) baznīcu ir saglabājušās no 1383. gada. Koka baznīca tika uzcelta 17. gadsimta otrajā pusē un 1728. gadā tā kopā ar mācītājmuižu vēl bija labā stāvoklī. Savukārt 1777. gada apskates protokolā tika norādīts, ka visa baznīca un jumts atrodas sliktā stāvoklī. Apkārtējie muižu īpašnieki un patroni pieņēma lēmumu par jaunas baznīcas celtniecību. Mūra baznīcas celtniecība pabeidza 1793. gadā. Pašreizējo neogotisko izskatu baznīca ieguva pēc pārbūves (1862—1863), kad tā tika paplašināta un torņa smaile paaugstināta par 30 pēdām.
Kādreiz Ārlavas mācītāja pārziņā atradusies arī zviedru apdzīvotā Roņu sala ar trim kapelām. Ārlavas draudzei bija filiāles Valdemārpilī un Rojā, kas 20. gadsimta trīsdesmitajos gados kļuva par pastāvīgām draudzēm.
Atjaunošana un altārgleznas restaurēšana tika veikta 1936. gadā. Altārgleznu "Kristus apraudāšana" bija gleznojis J. Rētermans Drēzdenē 1871. gadā. Glezna 1908. gadā tika nosūtīta restaurācijai uz Drēzdeni. Tur to paturēja muzejs, bet vietā tika atsūtīta kopija.
No pazīstamiem Ārlvas draudzes mācītājiem minami Frīdrihs Gustavs Mačevskis (mācītājs no 1786. līdz 1813. gadam), Kārlis Frīdrihs Jēkabs Hūgenbergers (mācītājs no 1814. līdz 1851. gadam), Alberts Grīns (mācītājs no 1891. līdz 1906. gadam, kad nogalināts), Jūliuss Jēnihs (mācītājs no 1906. līdz 1939. gadam). Kārļa Frīdriha Jēkaba Hūgenbergera dēls Kārlis Valentīns Emīls Hūgenbergers arī kļuva par mācītāju, bet Krišjāņa Valdemāra tēvs Mārtiņš bija Ārlavas mācītāja palīgs.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ārlavas baznīca.- Ārlavas baznīcas oficiālā vietne Arhivēts 2008. gada 16. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
