Andris Puzo

Andris Puzo
	Latvijas Republikas Augstākās Padomes deputāts
Dzimšanas dati	1954. gada 11. janvārī (70 gadi); Aknīste, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija)
Politiskā partija	PSKP (1979—1988)
Augstskola	LVFKI

Andris Puzo (dzimis 1954. gada 11. janvārī Aknīstē) ir latviešu pedagogs un sabiedriskais darbinieks, bijušais Latvijas Augstākās Padomes deputāts.

Dzīvesgājums

Dzimis 1954. gada 11. janvārī Aknīstē. Mācījās Aglonas internātskolā.^[1] 1976. gadā absolvēja Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu, strādāja par Aglonas internātskolas skolotāju, direktora vietnieku (1977), skolas direktoru (1980). Bijis PSKP biedrs no 1979. līdz 1988. gadam.^{[nepieciešama atsauce]}

Atmodas kustības laikā A. Puzo bija Preiļu rajona Latvijas Tautas frontes nodaļas vadītājs. 1990. gadā viņu ievēlēja par Latvijas Augstākās Padomes deputātu no 162. Pelēču vēlēšanu apgabala, 1990. gada 4. maijā viņš nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.^[2]

1993. gadā A. Puzo nesekmīgi kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās no LNNK saraksta.

No 1993. līdz 1995. gadam viņš bija viens no Bankas Baltija viceprezidentiem (otra bija agrākā Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka).^[3] 2001. gadā A. Puzo iecēla par AS "Preses nams" prezidentu. Vēlāk viņš nodarbojās ar individuālo uzņēmējdarbību.

Apbalvojumi

2000. gadā A. Puzo apbalvoja ar trešās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Literatūra

Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.

Atsauces

↑ Preiļu Galvenā bibliotēka
↑ Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv
↑ Atbildība bez noilguma. 20 gadi kopš Bankas Baltija kraha diena.lv 2015. gada 23. maijā

Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Preiļu Galvenā bibliotēka

[2] Latvijas Republikas Augstākās Padomes vēlēšanas Arhivēts 2019. gada 23. decembrī, Wayback Machine vietnē. saeima.lv

[3] Atbildība bez noilguma. 20 gadi kopš Bankas Baltija kraha diena.lv 2015. gada 23. maijā

[1]

[2]

[3]