Ivars Briedis
|
Ivars Briedis (dzimis 1940. gada 29. septembrī Valmierā) ir latviešu izglītības darbinieks, vēstures skolotājs, darbojies arī politikā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Valmierā 1940. gada 29. septembrī Alīdas Briedes un Kārļa Brieža četru bērnu ģimenē. Mācījās Veselavas septiņgadīgajā skolā, pēc tam Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskolā. 1960. gadā sāka strādāt par skolotāju Valmieras rajona Rauskas septiņgadīgajā skolā, vienlaicīgi studēja Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultātē. 1967. gadā universitāti beidza ar vēstures skolotāja diplomu. Divpadsmit gadus (līdz 1978. gadam) strādāja par skolas direktora vietnieku audzināšanas darbā — sākumā Zvejniekciema vidusskolā, pēc tam Valmieras 4. vidusskolā. 1978. gadā tika iecelts par Valmieras starpskolu mācību ražošanas kombināta direktoru, 1984. gadā — par Valmieras Viestura vidusskolas direktoru.[1]
1984. gadā kļuvis par Valmieras Viestura vidusskolas direktoru, to vadīja līdz pat 2010. gadam.[2] Koru "Beverīna" Cēsīs, "Dziedonis" Rīgā un "Imanta" Valmierā, Valmieras slimnīcas vīru ansambļa dziedātājs.[1] Precējies, izaudzinājis divus bērnus — meitu Ilzi un dēlu Gintu.
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atmodas sākumā (1989. gadā) Valmierā iesaistījās Latvijas Tautas frontes (LTF) darbā un, pateicoties enerģiskajai rīcībai un aktīvajam darbam, tika ievēlēts par LTF Valmieras nodaļas līdzpriekšsēdētāju. No LTF tika izvirzīts arī par deputāta kandidātu 1990. gada LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās un 18. martā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu no Rūjienas 196. vēlēšanu apgabala. Strādāja Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.[1]
Piedalījās likumprojektu izstrādāšanā izglītībā, kā arī citu likumdošanas aktu izstrādē un pieņemšanā. Šī Augstākā Padome sagatavoja ceļu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanai. Tās deputātu vairākums, to vidū arī Ivars Briedis, 1990. gada 4. maijā balsoja par Neatkarības deklarāciju, kura izvirzīja mērķi atjaunot 1918. gada 18. novembrī proklamēto Latvijas valsti.[1][3] Deputāta darbības sākumā viņš rakstīja: "Savā darbībā vadīšos pēc trim principiem: nesoli, ko nevari izpildīt. Jāstrādā ar prātu, ne ar emocijām. Tēvzemei un brīvībai". Pašlaik viņš ir vienīgais no pieciem 1990. gadā ievēlētajiem Valmieras rajona deputātiem, kas joprojām strādā un dzīvo Valmieras rajonā.[1]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Par savu darbību apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. gada maijā) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Tālavs Jundzis. 4. maijs: Rakstu, atmin̦u un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju. Fonds "Latvijas Vēsture", 2000.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 14. aprīlī.
- ↑ Valmieras Viestura vidusskola, mājas lapa, sadaļa Skola — Skolas vēsture, pieejams http://viesturi.edu.lv/skolas-vesture Arhivēts 2019. gada 9. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Latvijas Republikas Saeima, mājas lapa, sadaļa Par Saeimu/Arhīvs/Deputātu saraksts, kuri balsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu, pieejams http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/arhivs/deputatu-saraksts-kuri-balsoja-par-latvijas-republikas-neatkaribas-atjaunosanu