Līvānu katoļu baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
Līvānu katoļu baznīca2.jpg
Līvānu katoļu baznīca
Līvānu katoļu baznīca (Latvija)
Līvānu katoļu baznīca
Līvānu katoļu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Līvānu novads, Līvāni
Koordinātas 56°21′52″N 26°09′54″E / 56.36444°N 26.16500°E / 56.36444; 26.16500Koordinātas: 56°21′52″N 26°09′54″E / 56.36444°N 26.16500°E / 56.36444; 26.16500
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1861
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Juris Zarāns
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1861
Specifikācija
Garums 24m
Platums 15m
Būvmateriāli dolomīta akmens

Līvānu Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Līvānu novada centrā Līvanos, Baznīcas ielā 19. Dievnams ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Līvānu pirmā katoļu koka baznīca tika uzcelta 1678. gadā par poļu magnāta Leonarda Pocija līdzekļiem, kurš 1677. gadā no Jāņa de Ungerna bija iegādājies Līvānus. 1685. gadā bīskaps M. Poplavskis to konsekrēja Svētā Erceņģeļa Miķeļa godam. Līvānos jau tad draudzei bija savs prāvests, kas tajā laikā Latgales draudzēs bija reti.

1758. gadā ar draudzes locekļu atbalstu tika uzbūvēta jauna koka baznīca, kas atradās pašreiz esošās draudzes mājas vietā. Šo dievnamu iesvētīja Mogiļevas palīgbīskaps Jānis Benislavskis. Pēc šīs baznīcas iesvētīšanas draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri, jo draudzei bija Leonarda Pocija baznīcai dāvātie lieli zemes īpašumi. 1828. gadā Līvanu prāvests Ambrozevičs Caragrodas, tagad Jersikas muižas Gasporu sādžā uzcēla mūra kapelu Svētās Marijas Magdalēnas godam, kas 1930. gadā kļuva par draudzes baznīcu Madaleņas draudzei.

Pašreizējā dolomīta mūra baznīca tika uzcelta prāvesta Jāzepa Godļevska kalpošanas laikā 1861. gadā. Kokmateriālus dievnama būvniecībai deva Krustpils pils barons Korfs, kam piederēja arī Līvānu muiža. Attīstoties rūpniecībai, Līvānos pieauga iedzīvotāju skaits un visi ticīgie nespēja ietilpt dievnamā, tāpēc ar draudzes locekļu un barona Korfa atbalstu prāvesta Vitālija Treibšo vadībā laika periodā no 1907. līdz 1908. gadam baznīca tika paplašināta, torņa abās pusēs piebūvejot 60 m² plašas telpas un piemērojot tās baznīcas kopējam stilam un interjeram. Pirmā Pasaules kara laikā baznīca tika sapostīta, bet tika atjaunota 1924. gadā prāvestu Vitālija Treibšo un Ādama Vizuļa vadībā.[3]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pēteris Vilcāns.[1] Līvānu draudze sāka veidoties jau 16. gadsimtā. Draudzei ir septiņpadsmit kapsētas — Līvānu pilsētas kapsēta, Līvānu draudzes kapsēta, Veiguru kapi, Gaiņu kapi, Veceļu kapi, Gruguļu kapi, Saliešu kapsēta, Skrūzmaņu kapsēta, Mežancānu kapi, Molkolna kapi, Gercānu kapi, Muktupāvelu kapi, Mucenieku kapi, Iesalnieku kapi, Škaparu kapi, Upenieku kapi un Ļovānu kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētā Erceņģeļa Miķeļa svētki (40 stundas), Svētā Jāņa Kristītāja diena, Vissvētākās Jaunavas Marijas parādīšanās Lurdā, Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs braukšanas diena. Svētā Jura diena, Karmela Dievmātes svētki


Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asūnes baznīca ir mūra trīsnavu celtne ar torni, skārda jumtu un koka grīdu. Tā ir 42 metrus gara un 20 metrus plata.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnamā redzama gleznotāja Georga Šenberga glezna "Svētais Jānis Kristītājs", 19. gadsimta sākuma 14 Krustaceļa staciju gleznas, vācu gleznotāja Fogela darbu kopijas.[4]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
  2. www.livanub.lv
  3. Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 232.lpp.
  4. www.vietas.lv