Madaleņas baznīca
| Madaleņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Madaleņas katoļu baznīca | |
  Madaleņas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Jersikas pagasts, Gospori |
| Koordinātas | 56°13′05″N 26°14′13″E / 56.21806°N 26.23694°EKoordinātas: 56°13′05″N 26°14′13″E / 56.21806°N 26.23694°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1821 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Jānis Smirnovs |
| Mājaslapa | www.katolis.mozello.lv |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | romānika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1821 |
| Specifikācija | |
| Garums | 18m |
| Platums | 10m |
| Būvmateriāli | laukakmeņi |
Madaleņas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Līvānu novada Jersikas pagasta Gosporos.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pirmā katoļu koka kapela bijusi jau 18. gadsimta beigās, par ko liecina Līvānu baznīcas hronikās esošās ziņas, ka no 1798. līdz 1803. gadam Jersikas muižā dzīvojis garīdznieks Berents, kurš kapelā noturējis Svētās Mises. 1844. gadā Krievijas Impērijas valdība baznīcas īpašumus atsavināja un kapelu nojauca.[2] Madaleņas katoļu baznīcu 1821. gadā uzbūvēja Līvānu draudzes prāvests Ambrazevičs senas kapsētas teritorijā. Līdz 1930. gadam tā bija Līvānu draudzes filiāle, vēlāk kļuva par patstāvīgu draudzi.[3] 1939. gadā tika uzbūvēta plebānija, kura padomju varas gados 1940. gadā tika nacionalizēta, bet 1992. gadā atgūta.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jānis Smirnovs.[1] Madaleņas draudzi nodibināja Rīgas arhibīskaps Antonijs Springovičs 1929. gada 21. februārī, atdalot sādžas no Līvānu draudzes. Taču draudzi var uzskatīt par vienu no senākajām Latvijā, par ko liecina Jersikas pilskalnā atrastie 11. gadsimta krustiņi.[2] Draudzei ir divas kapsētas — Madalienas kapsēta un Jersikas Svētā Stefana kapi.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Svētās Marijas Magdalēnas svētki, Svētā Krusta paaugstināšanas svētki, Vissvētākās Jaunavas Marijas pastāvīgā palīga svētki.
Tehniska informācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Madaleņas baznīca ir romāņu stilā no laukakmeņiem celta viennavas celtne ar skārda jumtu un cementa grīdu. Tā ir 18 metrus gara un 10 metrus plata. Lietošanas kārtībā ir fisharmonijs. Apkārt baznīcai ir koka žogs.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīcā ir aplūkojama 18. gadsimta liela formāta Dievmātes Pastāvīgās palīdzētājas svētglezna, kas bija pārvesta no iepriekšējās vecās kapelas un M. Drancena 1934. gadā gleznotā Marijas Magdalēnas glezna.[2]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 19. decembrī. Skatīts: 2012. gada 5. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 250.lpp.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||