Pāriet uz saturu

Progresīvie

Vikipēdijas lapa
Partija "Progresīvie"
Līdzpriekšsēdētāji Andris Šuvajevs
Agnese Lāce
Ģenerālsekretāre[1] Olga Paožole
Partijas valde Andris Šuvajevs
Agnese Lāce
Mairita Lūse
Jana Simanovska
Mārtiņš Staķis
Elīna Pinto
Viesturs Kleinbergs
Atis Švinka
Marta Bogustova
Paula Zvejniece
Ğirts Dubkēvičs
Dibināta 2017. gada 25. februārī[2]
Atdalījusies no Biedrība "Progresīvie"
Galvenā mītne Ernesta Birznieka-Upīša iela 20, Rīga
Jaunatnes spārns Jaunatnes organizācija "Protests"
Biedri (2024) 870▲[3]
Ideoloģija
Politiskā pozīcija Centriski kreisa,[6] kreisa[2]
Eiropas filiāles Eiropas Zaļā partija
Eiropas Parlamenta grupa Greens/EFA
Oficiālās krāsas      Sarkans
     Zaļš
14. Saeima
9 / 100
Eiroparlaments
1 / 9
Valdība
3 / 15
Rīgas dome
11 / 60
Vadītās pašvaldības
0 / 43
Mājaslapa
www.progresivie.lv

"Progresīvie" ir sociāldemokrātiska, centriski kreisa[7] un progresīva politiskā partija Latvijā.[8] Partija aizstāv progresīvu nodokļu sistēmu un Ziemeļvalstu tipa labklājības valsts veidošanu.[2] Tā ir veidojusies no biedrības "Progresīvie" un dibināta 2017. gada 25. februārī.[9] 2022. gada Saeimas vēlēšanās partija "Progresīvie" tika ievēlēta 14. Saeimā.

Kopš 2024. gada 9. novembra partijas līdzpriekšsēdētāji ir antropologs un Saeimas deputāts Andris Šuvajevs, un Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Lāce.[10] Iepriekš partijas vadītāji vai līdzvadītāji bijuši Edmunds Cepurītis,[11] Roberts Putnis,[12] Māris Graudiņš[13] un citi.

Priekšvēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Partijas pamata biedrība "Progresīvie" tika dibināta 2011. gada 26. martā, daļai dibinātāju pametot partijas LSDSP rindas[14]; kongresā par tās vadītāju tika ievēlēts Ansis Dobelis, pirmās valdes locekļi bija Džerijs Šterns, Māris Grīnvalds, Ilmārs Gromuls, Ervins Labanovskis, Mārtiņš Kossovičs, Ilgonis Šteinbergs un Jānis Raubiško.[15] Dibinot partiju, biedrība mainījusi nosaukumu uz "Progresīvo ideju kustība".[16]

2011. gadā portālā ManaBalss.lv biedrība "Progresīvie" sāka vākt parakstus iniciatīvai "Par progresīvu nodokļu sistēmu". Par iniciatīvu parakstījās vairāk nekā 11 000 cilvēku[17] un 2016. gada 9. decembrī tā tika iesniegta Saeimā.[18] 2017. gada 25. februārī biedrības "Progresīvie" cilvēki un citi domubiedri nodibināja politisko partiju "Progresīvie".[19]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2018. gada Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Progresīvie" kā pirmā partija 13. Saeimas vēlēšanās iepazīstināja ar savu 4000 zīmju programmu, kurā sociāldemokrātiskā tradīcijā par prioritārām izvirza veselības aprūpi, sociālās drošības tīklu, atbildīgu zaļo politiku un viedu ekonomiku, kas koncentrējas uz pievienotās vērtības pakāpes palielināšanu, bet vienlaikus atbalsta mazo un vidējo uzņēmējdarbību.[20]

"Progresīvie" aktīvi akcentēja feministisku politikas veidošanu, ko demonstrēja, sieviešu dzimuma kandidātes izvirzot par visu piecu vēlēšanu apgabalu kandidātu sarakstu līderēm un piesakot dzimumu paritātes principa ievērošanu sarakstu veidošanā. 2018. gada 13. jūlijā iepazīstinot ar sarakstu līderēm, "Progresīvie" par Rīgas saraksta līderi nominēja partijas valdes locekli Antoņinu Ņenaševu, Vidzemē līdere bija sociālās politikas eksperte Inga Liepa-Meiere, Zemgalē — Latvijas Universitātes asociētā profesore, socioloģijas doktore Līga Rasnača, Kurzemē — cilvēktiesību juriste Dace Kavasa un Latgalē — kinokritiķe, kino zinātniece un Latvijas Kultūras akadēmijas Kino muzeja kuratore Agnese Logina.[21]

2018. gada 19. jūnijā partijas priekšsēdētājs Roberts Putnis tika nominēts par partijas Ministru prezidenta amata kandidātu,[22] bet Rīgas sarakstā viņš kandidēja ar otro numuru.[21]

"Progresīvie" 13. Saeimas vēlēšanām iesniedza sarakstu ar 91 kandidātu, kļūstot par pirmo partiju Latvijas vēsturē, kura nav norādījusi neviena kandidāta tautību un ģimenes stāvokli.[23] Ar kandidātu vidējo vecumu 38,1 gads "Progresīvie" bija gados jaunākais iesniegtais saraksts. "Progresīvo" Rīgas un Kurzemes sarakstā sievietes ar attiecīgi 56,2% un 54,5% veidoja vairākumu un ar kopskaitā 42,3 % sieviešu kandidātēm "Progresīvie" arī uzrādīja lielāko sieviešu īpatsvaru sarakstā starp visiem iesniegtajiem sarakstiem.[24]

Vēlēšanās partija nepārvarēja 5% barjeru, taču ar 2,6% balsu ieguva valsts finansējumu aptuveni 15 000 eiro apmērā katru gadu līdz nākamajām vēlēšanām.[25]

Nr. Sarakstu līderi[26]
Rīga Vidzeme Latgale Kurzeme Zemgale
1 Antoņina Ņenaševa Inga Liepa-Meiere Agnese Logina Dace Kavasa Līga Rasnača
2 Roberts Putnis Ervins Labanovskis Gunita Vanaga Ansis Dobelis Ģirts Šolis

2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2019. gada 26. janvārī "Progresīvie" partijas III kongresā prezentēja 2019. gada Eiropas vēlēšanu kandidātu sarakstu. Ar pirmo numuru kandidēja Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācijas "SUSTENTO" vadītāja Gunta Anča.[27]

2. martā "Progresīvie" prezentēja Eiropas Parlamenta vēlēšanu programmu "Vairāk Eiropas", kurā galvenie uzsvari ir uz stiprāku, sociālāku un zaļāku Eiropu.[28] Vēlēšanās "Progresīvie" ieguva 2,9 % balsu, kas nebija pietiekami, lai iegūtu vietu Eiropas Parlamentā. 28. maijā, uzņemoties politisko atbildību par neveiksmi vēlēšanās, Roberts Putnis paziņoja par atkāpšanos no partijas priekšsēdētāja amata, skaidrojot, ka partijas vadībā jānāk "cilvēkiem, kuri nosprauž mērķus un uzņemas politisku atbildību tos sasniegt".[29]

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās "Progresīvie" startēja kopīgā sarakstā ar "Attīstībai/Par!" un bezpartejiskajiem aktīvistiem ar saraksta nosaukumu "Attīstībai/Par!, PROGRESĪVIE". Vēlēšanās tika izmantots kampaņas sauklis "Restartē Rīgu!" un "Atvērsim Rīgu!" un programmā tika uzsvērta COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšana, investīciju piesaiste, sabiedriskā transporta uzlabošana, sociālā drošība un klimatneitralitāte. Saraksta kopīgais mēra kandidāts bija Mārtiņš Staķis ("Par!"). Saraksts uzvarēja Rīgas domes vēlēšanās, iegūstot 18 no 60 vietām pašvaldībā, un 9 no šīm vietām ieguva "Progresīvie" biedri, bet vēl 2 — bezpartejiskās deputātes Alija Turlaja un Selīna Vancāne, kuras kandidēja pēc šīs partijas uzaicinājuma. "Progresīvie" Rīgas nodaļas vadītājs Mārtiņš Kossovičs kļuva par "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie" frakcijas vadītāju (tagad — "Par!"/"Progresīvie" frakcija), partijas līdzpriekšsēdētājs Edmunds Cepurītis tika ievēlēts par Mājokļu un vides komitejas vadītāju, bet valdes loceklis Viesturs Kleinbergs — par Sociālo jautājumu komitejas vadītāju.[30]

2022. gada Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2022. gada Saeimas vēlēšanās "Progresīvie" startēja atsevišķi, taču piesaistot neatkarīgu ekspertu kopu "PRO Platforma".[31] "Progresīvie" startēja ar pilnu sarakstu (115 kandidātiem), par līderiem izvirzot Kasparu Briškenu (arī premjerministra amata kandidāts) Vidzemē, Antoņinu Ņenaševu Rīgā, Ati Švinku Zemgalē, Lieni Gāteri Kurzemē un Leilu Rasimu Latgalē. Vēlēšanu rezultāti bija labi, un partijas pārstāvji pirmo reizi iekļuva parlamentā, ieņemot 10 vietas 14. Saeimā.

2024. gadā no partijas izstājās daži biedri, tostarp Rīgas domes deputāte Zane Pūpola, kas uzskatīja, ka Izraēlas darbības karā ar arābiem ir pielīdzināmas Krievijas iebrukumam Ukrainā, taču partijas vadība šādam novērtējumam nepiekrita.[32]

Vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2018. 13. Saeimas vēlēšanas 2,62
0 / 100
2022. 14. Saeimas vēlēšanas 6,16
10 / 100

Eiroparlamenta vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2019. 9. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2,90
0 / 8
2024. 10. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 7,45
1 / 9

Pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rīgas domes vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
2020. 2020. gada Rīgas domes vēlēšanas 26,16
18 / 60
 Kopīgais saraksts ar "Attīstībai/Par!"

2017. gada pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī: 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

"Progresīvie" pašvaldību vēlēšanās piedalījās Aizputes,[33] Mārupes[34] un Ķeguma[35] novadā un Jūrmalā.[36]

Aizputes novadā partija ieguva 4 no 15 deputātu vietām, bet Mārupes novadā — 1 no 17.

Pilsēta/Novads Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Ievēlētie deputāti
Balsis %
Aizputes novads 916 27,32
4 / 15
 Mārtiņš Sants
Mārtiņš Grundmanis
Anita Leimante
Kārlis Vīdners
Mārupes novads 526 8,09
1 / 17
 Edgars Jansons
Jūrmala 425 2,40
0 / 15
Ķeguma novads 26 1,09
0 / 15

2021. gada pašvaldību vēlēšanas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skatīt arī: 2021. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas

2021. gada pašvaldību vēlēšanās "Progresīvie" kandidēja uz deputātu amatiem 10 pašvaldībās: 4 valstpilsētās un 6 novados. Neatkārīgu sarakstu "Progresīvie" pieteica 8 pašvaldībās — Jelgavā, Jūrmalā, Rēzeknē, kā arī Jēkabpils, Ķekavas, Mārupes, Siguldas un Smiltenes novados, savukārt Liepājā un Cēsu novadā partija startēja kopējā sarakstā ar citām partijām.[37]

Smiltenes novadā partija ieguva 2 no 15 deputātu vietām,[38] bet Rēzeknes pilsētā — 1 no 13.[39]

Pilsēta/Novads Vēlēšanu rezultāts Deputātu vietas Piezīmes
Balsis %
Smiltenes novads 683 12,53
2 / 15
Liepāja 806 6,01
0 / 15
 Kopā ar Kustību Par! un Jauno Vienotību
Rēzekne 390 5,62
1 / 13
Cēsu novads 661 5,21
0 / 19
 Kopā ar Kustību Par!
Mārupes novads 357 4,46
0 / 19
Jūrmala 641 4,42
0 / 15
Siguldas novads 300 3,29
0 / 19
Jēkabpils novads 242 2,15
0 / 19
Ķekavas novads 99 1,29
0 / 19
Jelgava 105 0,90
0 / 15

Vadība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valde nr. No Līdz Valde (priekšsēdētājs(-i) treknrakstā)
1 2017. gada 25. februāris[40] 2018. gada 24. februāris Māris Graudiņš
Ansis Dobelis
Mārtiņš Kossovičs
Ervins Labanovskis
Guntis Laurins
Ieva Staltmane
Antoņina Ņenaševa
2 2018. gada 24. februāris[40] 2019. gada 14. septembris Roberts Putnis
Ansis Dobelis
Māris Graudiņš
Dace Kavasa
Mārtiņš Kossovičs
Ervins Labanovskis
Edgars Labsvīrs
Ieva Staltmane
Antoņina Ņenaševa
3 2019. gada 14. septembris[11] 2021. gada 4. septembris Antoņina Ņenaševa
Edmunds Cepurītis
Terēze Gruntmane
Dace Kavasa
Viesturs Kleinbergs
Igors Kļaviņš
Mārtiņš Kossovičs
Ervins Labanovskis
Agnese Logina
4 2021. gada 4. septembris[41] Tagad Antoņina Ņenaševa
Atis Švinka
Leila Rasima
Jana Simanovska
Inga Liepa-Meiere
Mārtiņš Kossovičs
Justīne Panteļējeva
Dāvis Lodziņš
Edmunds Cepurītis

Partijas finansējums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

"Progresīvie" kopš dibināšanas vairākkārt uzsvēruši mazo ziedojumu nozīmi un norobežojušies no lielās naudas ietekmes.[42][43][44] Starp partijas lielākajiem ziedotājiem 2017. gadā bija partijas toreizējais ģenerālsekretārs Roberts Putnis, kurš partijai ziedojis naudu un materiālās vērtības 1407,08 eiro apmērā,[45] Māris Graudiņš ar ziedotiem 1244,12 eiro, valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs ar 900,00 eiro, kā arī Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdētāja vietniece, Luksemburgas-Latvijas asociācijas valdes locekle[46] un Eiropas kustības Latvijā valdes locekle[47] Elīna Pinto ar 750,00 eiro.

2018. gada jūlijā "Progresīvie" paziņoja, ka ir mainījuši savu ziedojumu piesaistes kārtību, lielāku ziedojumu pieņemšanu attaisnojot ar nepieciešamību savākt pietiekamus līdzekļus priekšvēlēšanu kampaņai. Attiecīgi lielākie partijas finansiālie atbalstītāji bija Draugiem Group lielākais īpašnieks Agris Tamanis un IT uzņēmējs, partijas biedrs Dmitrijs Fjodorovs.[48] KNAB dati liecina, ka 2017. un 2018. gadā kopā partijas lielākais ziedotājs bijis bijušais partijas priekšsēdētājs Māris Graudiņš.[49] 2018. gada beigās "Progresīvie" savā Facebook kontā pateicās par biedra naudām un ziedojumiem, kas 2018. gadā sasnieguši 95 000 eiro.[50]

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Progresīvo 2017. gada logo
Progresīvo 2017. gada logo 
2017–tagad
2017–tagad 

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ «PROGRESĪVIE apstiprina jaunu ģenerālsekretāri – Lelde Vaivode». Progresīvie. 2020-12-1. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-01-16. Skatīts: 2021-1-2. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Ģirts Zvirbulis. «Jauna politiskā partija sola pielīdzināt Latviju Ziemeļvalstīm». Latvijas Avīze, 2017-02-25. Skatīts: 2017-10-25.
  3. ↑ «Informācija par politisko partiju biedru skaitu». Uzņēmumu reģistra tīmekļvietne (latviešu). Skatīts: 2023-04-04.
  4. ↑ «Partija Progresīvie vēlēšanās kandidēs četrās pašvaldībās». Diena. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī. Tāpat Progresīvie Jūrmalā īpašu vērību apņemas pievērst līdzcilvēkiem, atbalstīt sociālo uzņēmējdarbību, mazināt komunālo maksājumu slogu, it īpaši ģimenēm ar bērniem, palielināt atbalstu veciem ļaudīm, kā arī pilnveidot citus sociālos pakalpojumus, un īpašu vērību piešķirot vides jautājumiem.
  5. ↑ «Partija Progresīvie sākusi iestāšanos Eiropas Sociālistu partijā». Diena. Skatīts: 2017. gada 18. novembrī. Progresīvo valdes priekšsēdētājs Māris Graudiņš vēstulē PES prezidentam Sergejam Staņiševam norādījis, ka partija vēlas tālāk virzīt savas progresīvās vērtības - veicināt vienlīdzību un sociālo taisnīgumu zaļā, ilgtspējīgā ekonomikā.
  6. ↑ «'Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes». Delfi. 2017-03-30. Skatīts: 2017-10-25.
  7. ↑ DELFI. «'Progresīvie': Truksnim un ZZS laiks pazust no Jūrmalas domes». DELFI (latviešu), 2017-03-30. Skatīts: 2017-12-17.
  8. ↑ «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"». Ir. 2017-02-25. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-07-08. Skatīts: 2017-10-25.
  9. ↑ «Ar 220 biedru balsīm "par" nodibināta partija Progresīvie». Diena. 2017-02-25. Skatīts: 2017-10-25.
  10. ↑ «Partijā "Progresīvie" par līdzpriekšsēdētājiem ievēlē Šuvajevu un Lāci» (lv-LV). 2024-11-10. Skatīts: 2024-11-10.
  11. ↑ 11,0 11,1 ««Progresīvos» vadīs Cepurītis un Ņenaševa». Lsm.lv. 2019-9-14. Skatīts: 2019-9-27.
  12. ↑ ««Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu». Lsm.lv. 2019-5-28. Skatīts: 2019-9-27.
  13. ↑ «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie" • IR.lv». IR.lv (lv-LV). 2017-02-25. Skatīts: 2021-01-17.
  14. ↑ kreisie.lv. «LSDSP vairs nepārstāv sociāldemokrātu idejas – kreisie.lv» (en-US). Skatīts: 2021-01-17.
  15. ↑ kreisie.lv. «Nost ar konservatīvo politiku! – kreisie.lv» (en-US). Skatīts: 2021-01-17.
  16. ↑ «Progresīvo ideju kustība». www.firmas.lv (latviešu). Skatīts: 2021-01-18.
  17. ↑ «PAR PROGRESĪVU NODOKĻU SISTĒMU». ManaBalss.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 16. februārī. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
  18. ↑ «Savākti paraksti par iniciatīvu, kas rosina ieviest progresīvu nodokļu sistēmu». Skaties.lv. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.
  19. ↑ «Nodibināta sociāldemokrātiska politiskā partija "Progresīvie"». Ir. Skatīts: 2017. gada 26. februārī.[novecojusi saite]
  20. ↑ «Politiskā partija PROGRESĪVIE». 19.06.2018. Arhivēts no oriģināla, laiks: 25.05.2019. Skatīts: 24.07.2018. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  21. ↑ 21,0 21,1 DELFI. «13. Saeimas vēlēšanas: 'Progresīvie' priekšplānā izvirza sievietes». DELFI (latviešu), 2018-07-13. Skatīts: 2018-07-24.
  22. ↑ DELFI. «'Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Roberts Putnis». DELFI (latviešu), 2018-06-19. Skatīts: 2018-07-24.
  23. ↑ «"Progresīvie" nenorāda ģimenes stāvokli un tautību». LA.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-08-11.
  24. ↑ «Centrālā vēlēšanu komisija». 08.08.2018. Skatīts: 11.08.2018.
  25. ↑ «Valsts nauda tiks trim ārpus Saeimas partijām» (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-10-07. Skatīts: 2018-10-08.
  26. ↑ «5. "PROGRESĪVIE"». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2018. gada 22. septembrī.
  27. ↑ «FOTO: Partija “Progresīvie” nosauc pārējos Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātus». LA.lv. Skatīts: 2019. gada 30. janvārī.
  28. ↑ «Vairāk Eiropas! PROGRESĪVO Eiropas Parlamenta vēlēšanu programma». PROGRESĪVIE. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 26. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. martā. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  29. ↑ ««Progresīvo» priekšsēdētājs Putnis atstās savu amatu». Lsm.lv. Skatīts: 2019. gada 29. maijā.
  30. ↑ «Opozicionāri jaunajā Rīgas domē tomēr netiks pie amatiem; bažījas par attieksmi kā "Ušakova laikos"». Tvnet.lv. Skatīts: 2020-10-13.
  31. ↑ Caballero.lv. «Sākumlapa». PRO Platforma (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022-12-01. Skatīts: 2022-12-01.
  32. ↑ «Pēc domstarpībām platformā «X» partiju «Progresīvie» pamet trīs biedri». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-09-25.
  33. ↑ «Aizputes novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  34. ↑ «Mārupes novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  35. ↑ «Ķeguma novads, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  36. ↑ «Jūrmala, "PROGRESĪVIE"». 2017. gada 3. jūnija pašvaldību vēlēšanas. Centrālā vēlēšanu komisija. 2017-07-23. Skatīts: 2017-10-25.
  37. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 14. jūnijā. Norādīts vairāk nekā |archiveurl= un |archive-url= vajadzīgs; Norādīts vairāk nekā |archivedate= un |archive-date= vajadzīgs
  38. ↑ https://pv2021.cvk.lv/pub/smiltenes-novads/velesanu-rezultati
  39. ↑ https://pv2021.cvk.lv/pub/rezekne/velesanu-rezultati
  40. ↑ 40,0 40,1 «Kas mēs esam – Partija Progresīvie / Vēsture». Progresīvie. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 29. maijā. Skatīts: 2019. gada 27. oktobrī.
  41. ↑ «Facebook ieraksts». Progresīvie. Skatīts: 2021. gada 4. septembrī.
  42. ↑ «Politisko partiju reģistrā iekļauta partija «Progresīvie»». Ziņas (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017-08-11. Skatīts: 2017-12-17.
  43. ↑ PROGRESĪVIE (2017-12-05), Kā tiek finansētas politiskās partijas?. Atjaunināts: 2017-12-17
  44. ↑ PROGRESĪVIE (2017-12-12), Uzņēmēj, neziedojies birokrātijai!. Atjaunināts: 2017-12-17
  45. ↑ «Partiju finanšu datubāze». KNAB. Skatīts: 2017-12-17.
  46. ↑ «Par mums - Eiropas Latviešu apvienība». www.ela.lv. Skatīts: 2017-12-17.
  47. ↑ «EKL komanda». Eiropas Kustība Latvijā (en-US). Skatīts: 2017-12-17.
  48. ↑ DELFI. «'Progresīvo' ģenerālsponsori – 'Draugiem.lv' īpašnieks un '4. maija bērns'». DELFI (latviešu), 2018-07-12. Skatīts: 2018-07-24.
  49. ↑ «Partiju ziedojumi». opendata.lv, KNAB dati. Skatīts: 2018. gada 25. decembrī.
  50. ↑ «Facebook ieraksts». Progresīvie. Skatīts: 2018. gada 25. decembrī.
14. Saeima (2022—pašlaik)
Frakcijas
Prezidijs
Deputāti
bez frakcijas
Beigušās pilnvaras
uz laiku
pavisam
Saistītie raksti
Kategorijas
  • 1 ievēlēts no "Latvija pirmajā vietā"
  • 2 ievēlēts no "Jaunā Vienotība"
  • 3 ievēlēts no "Nacionālā apvienība"
  • 4 ievēlēta no "Stabilitātei"
  • 5 ievēlēts no "Apvienotais saraksts"
  • 6 ievēlēts no "Progresīvie"
Saeimā pārstāvētās partijas
Reģionālās partijas
Citas partijas
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Progresīvie&oldid=4179787"