Pitalova

Pitalova
Pitalovas dzelzceļa stacijas uzraksts 2007. gadā
Ģerbonis
Pitalova
Koordinātas: 57°03′43″N 27°55′09″E
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Federācijas subjekts	Pleskavas apgabals
Rajons	Pitalovas rajons
Pirmoreiz minēta	1782
Pilsētas tiesības	1925
Augstums	80 m
Iedzīvotāji (2013)
• kopā	5 574
Laika josla	UTC+3 (UTC+3)
Mājaslapa	http://pytalovo.reg60.ru/
Pitalova Vikikrātuvē

Pitalova (krievu: Пыталово) ir pilsēta Krievijas Federācijā, kas no 1920. līdz 1940. gadam bija Latvijas Republikas, bet no 1940. līdz 1944. gadam Latvijas PSR teritorijas sastāvā. No 1920. līdz 1938. gadā tā saucās Jaunlatgale, pēc tam pārdēvēta par Abreni, bet pēc pievienošanas Krievijai 1945. gadā pārdēvēta par Pitalovu. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā tā de facto palika Krievijas sastāvā, bet pēc Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas 2007. gadā Latvija arī de iure atteicās no pretenzijām uz Abreni.

Vēsture

Abrenes pamatskola 1930. gadu sākumā

Abrenes ģerbonis (no 1933)

Vēstures avotos Pitalovas sādža (сельцо) pirmo reizi minēta 1782. gadā. 1863. gadā uz Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas tika izbūvēts pieturas punkts, ko nosauca pēc netālās Pitalovas sādžas. Par pilntiesīgu staciju Pitalova kļuva 1883. gadā.

1919. gada 10. jūnijā Parīzes Miera konferences Latvijas delegācijas Miera konferencei adresētajā memorandā tika konstatēts, ka „latvieši apdzīvo Pleskavas guberņā šauru zemes strēmeli gar Vidzemes robežu uz rītiem no Baltinavas starp Ludzes apriņķa robežu un Petrogradas-Varšavas dzelzceļu, starp Korsovkas [Kārsavas] un Pitalovas stacijām.” 1920. gada 14. janvārī Abrenes kauju rezultātā Latvijas armija ieguva kontroli pār Pitalovu un tuvāko apkārtni. 1920. gadā saskaņā ar Latvijas un Padomju Krievijas miera līgumu Pitalovas dzelzceļa mezgls kopā ar 6 pagastiem tika iekļauta Latvijas teritorijā.

Par apdzīvotu vietu stacija apkārtne sāka veidoties pēc 1919. gada. Ap 1922. gadu Pitalovas stacija un apdzīvotā vieta tiek pārdēvētas par Jaunlatgali. 1925. gada 18. decembrī Augšpils pagasta Jaunlatgalei tika piešķirts biezi apdzīvotas vietas statuss, 1933. gadā — pilsētas tiesības. 1938. gadā pilsētu pārdēvēja par Abreni.

1944. gada 23. augustā Abreni kopā ar Purvmalas, Linavas, Kacēnu, Upmales, Gauru un Augšpils pagastu pievienoja Krievijas PFSR jaunizveidotajam Pleskavas apgabalam.

Nosaukums

Latvijā izplatīta versija, ka pilsētas nosaukums „Pitalova” ir pārkrievots „Pietālava” („pie Tālavas”) vārds.^{[nepieciešama atsauce]} Iespējams arī, ka nosaukums ir saistīts ar somugru vārdu „tulva” — „tas, kurš maksā nodevas, plūdi”.^{[nepieciešama atsauce]}

1938. gadā pilsētai piešķirtais nosaukums Abrene ir cēlies no Tālavas dalīšanas līgumā pieminētās Abrenes Adzeles zemē.

Literatūra

• A. Mieriņa. Kā Latvija pieteica sevi pasaulei 1919. gadā. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 1992. Nr.1, 146.-179.
• Ainārs Zelčs. Abrene 2002. — Lauku avīze, Rīga 2014. ISBN 9984878910
• Vilberts Krasnais. Latviskā Jaunlatgale, apgabala vēsturiskie likteņi. Rīga 1937.
• A. Bergmanis. Jauni fakti par Abrenes pievienošanu — Diena. 1994. gada 17.janvārī
• Dītrihs Andrejs Lēbers. Krievijas un Latvijas teritoriālais strīds Abrenes jautājumā. — Jurista Vārds  24.05.2005.
• Satversmes tiesas tiesneses Kristīnes Krumas atsevišķās domas lietā Nr. 2007-10-0102

Skatīt arī

• Abrenes apriņķis
• Abrenes iela

Ārējās saites

• 1935. gada tautas skaitīšanas dati
• Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmums „Par Abrenes pilsētas un sešu Abrenes apriņķa pagastu aneksijas neatzīšanu”. — 22.01.1992.
• Mārtiņš Paparinskis — Robežlīguma spriedums un starptautiskās tiesības
• Guntars Laganovskis — Kā latvija ieguva un pazaudēja Abreni
• ^[novecojusi saite] Kā Narva, Pečori un Abrene tika iekļauta Krievijas Sociālistiskajā Federatīvajā Republikā.
• Satversmes tiesa par robežlīgumu un Abreni
• Latvian Civic Heraldry: ABRENE
• Novgorodas pirmā laika grāmata (1233-1265) (senkrievu valodā)
• Древняя Вышгородская земля на Псковщине (krieviski)
• Pitalovas rajona ģerbonis (krieviski)
• Pitalovas pilsētas vēstures lapa (krieviski)
• Pitalova ekciklopēdijā "Mana pilsēta" (krieviski)