Krēmera muiža
Krēmera muiža (vācu: Krämershof, Kremers Hof), arī Zunda muiža (Sundemoise), bija muiža Daugavas krastā Voleru apkaimē (šobrīd – aptuveni Voleru iela 59, agrāk – Krēmeru iela 3), kur pēc Otrā pasaules kara mākslīgi izveidoja līci ar rūpniecisko zonu, kur tagad atrodas "Rīgas osta Voleri", AS "Krēmeri" un citi mazāki rūpniecības uzņēmumi.
Muižas ēkas līdz mūsdienām nav saglabājušās, tās teritorijā ir uzcelta padomju silikātķieģeļu dzīvojamā māja. Krēmerus no Beķermuižas atdala Beķera grāvis, kas tek paralēli Daugavai.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Livonijas ordeņa likvidācijas Daugavas lejteces kreiso krastu līdz 1630. gadam pārvaldīja Kurzemes un Zemgales hercogi. Muižas vārds cēlies no tās pārvaldītāja Krēmera vārda 17. gadsimta sākumā. Poļu-zviedru kara laikā muižu ieņēma zviedru karaspēks, tā iekļauta Daugavgrīvas draudzes novadā. 1645. gadā Zviedrijas ķēninieņe Kristīne to uzdāvināja pulkvedim Haraldam Īgelstrēmam, pēc 1688. gada kļuva par kroņa muižu.[1]
1701. gada 19. (9.) jūlijā Spilves kaujas laikā zviedru karaspēks Kārļa XII vadībā izcēlās Daugavas kreisajā krastā no Krēmera muižas līdz Baltiņu mājām (Balting).[2]
19. gadsimta beigās Krēmera muiža un Lejas Podrags atradās Bolderājas pagasta pārraudzībā un vietējie iedzīvotāji pamatā nodarbojās ar zvejniecību un strādāja ostās, lai gan pastāvēja arī vairākas nelielas lauku saimniecības. 1924. gadā agrākās Krēmera muižas teritoriju iekļāva Rīgas pilsētas administratīvajās robežās.
20. gadsimta otrajā pusē teritorijā starp Krēmeriem un Voleriem uz pļavas, kur agrāk vietējie iedzīvotāji ganīja govis, uzbēra dūņas un smiltis. 1992. gadā tika izveidots valsts nozīmes dabas liegums "Krēmeri" ar mērķi saglabāt un aizsargāt putniem nozīmīgu ligzdošanas vietu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Koordinātas: 57°00′07″N 24°05′13″E / 57.00194°N 24.08694°E