Medumu baznīca

Vikipēdijas lapa
Medumu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca
Medumu katoļu baznīca
Medumu baznīca (Latvija)
Medumu baznīca
Medumu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija,
Augšdaugavas novads,
Medumu pagasts, Medumi
Koordinātas 55°48′27″N 26°20′50″E / 55.80750°N 26.34722°E / 55.80750; 26.34722Koordinātas: 55°48′27″N 26°20′50″E / 55.80750°N 26.34722°E / 55.80750; 26.34722
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1939
Baznīcas vai organizācijas statuss Jelgavas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests
Rolands Šakals
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības sākums 1933
Celtniecības beigas 1957
Specifikācija
Garums 15 m
Platums 10 m
Būvmateriāli betona ķieģeļu mūra

Medumu Svētā Jāņa Kristītāja Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Medumu pagasta centrā Medumos.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sākotnēji Medumu katoļi apmeklēja Smelinas baznīcu, kas pēc Pirmā pasaules kara palika Lietuvas pusē. Tas radīja neērtības, tāpēc no 1922. gada Medumos saimnieka Jāzepa Gabrāna mājās noturēja dievkalpojumus Grīvas baznīcas priesteri. 1931. gadā baznīcas vajadzībām valsts fonds piešķīra 16 ha zemes uz uzkalna 2 km attālumā no Medumu centra.[2] 1932. gadā draudze sāka vākt līdzekļus dievnama celtniecībai, rīkojot sarīkojumus un loterijas. 1933. gada 24. jūnijā, Svētā Jāņa Kristītāja dienā, ar bīskapa Jāzepa Rancāna atļauju Grīvas baznīcas prāvests J. Plonis iesvētīja baznīcas pamatakmeni un viņa vadībā pēc arhitekta Pavlova projekta no betona ķieģeļiem sāka celt baznīcu. 1935. gada 10. jūnijā dievnamam tika uzlikts pagaidu jumts, logi, durvis un sāka tajā noturēt dievkalpojumus. 1936. gadā draudzei tika nozīmēts pastāvīgs prāvests J. Kazenas. 1937. gadā sākās divu stāvu plebānijas celtniecība, baznīcā beidzās koka apdares darbi. 1939. gada 2. jūlijā baznīcā noritēja Liepājas bīskapijas bīskapa Antonija Urbša kanoniskā vizitācija. Pēc bīskapa apmeklējuma turpinājās dievnama būvdarbi, bet, sākoties Otrajam pasaules karam, tie palika nenobeigti. Baznīcas labiekārtošana beidzās 1957. gadā.[3]

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir betona ķieģeļu mūra celtne, 15 metrus gara, 10 metrus plata un 7 metrus augsta ēka ar 3 metrus garu priekštelpu, kuru balsta četri mūra pīlāri un nenobeigtu torni. Sienas no ārpuses apmestas un krāsotas. Redzami piloni, logu un durvju ierāmējumi. Ieejas durvis ir trīs no gala un vienas no sakristejas. Dievnamu ieskauj dārzs, kurā atrodas arī plebānija.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tā ir vienas navas telpa ar koka grīdu un griestiem, kas ir apmesti. Virs ieejas atrodas kora telpa ar "Bokuma" firmas harmoniju. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas. Dievnamā ir trīs ozolkoka altāri. Galvenais jeb centrālais altāris atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Virs tā atrodas liela Svētā Jāņa Kristītāja glezna ozolkoka rāmī. Sānu altāri veidoti līdzīgi. Labajā pusē ir Kristus Karaļa altāris ar lielu bareljefa figūru, bet kreisajā pusē — Jaunavas Marijas Lurdas altāris. Aplūkojama ir glezna "Jēzus kristīšana Jordānas upē", neliela kancele un biktskrēsls.

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Rolands Šakals[1] Sākotnēji draudze bija Grīvas baznīcas filiāle, 1936. gadā kļuva par patstāvīgu draudzi. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Medumos un to apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzei ir četras kapsētas — Vasarišķu, Duļkinu, Baltaču un Pakrāces kapi.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki ir Svētā Jāņa Kristītāja diena un Kristus Karaļa svētki.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.635.lpp.
  3. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 294.-295.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]