Pāriet uz saturu

Straupes luterāņu baznīca

Vikipēdijas lapa
Straupes luterāņu baznīca
Straupes luterāņu baznīca
Straupes luterāņu baznīca (Latvija)
Straupes luterāņu baznīca
Straupes luterāņu baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Valsts karogs: Latvija Straupe, Straupes pagasts, Cēsu novads, Latvija
Koordinātas 57°20′50″N 24°56′53″E / 57.347222°N 24.948056°E / 57.347222; 24.948056Koordinātas: 57°20′50″N 24°56′53″E / 57.347222°N 24.948056°E / 57.347222; 24.948056
Piederība konfesijai Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca
Arhitektūras apraksts
Celtniecības beigas 13. gadsimts, 1723. gads
Oficiālais nosaukums: Lielstraupes luterāņu baznīca
Aizsardzības numurs 6278
Vērtības grupa Valsts nozīmes kultūras piemineklis
Tipoloģiskā grupa Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā 1998. gada 16. decembris

Straupes (arī Lielstraupes) evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu baznīca, kas atrodas Cēsu novada Straupes pagasta Straupē.

Straupes baznīca ir unikāla ar faktu, ka tā celta 13. gadsimtāLielstraupes pils ansambļa sastāvdaļa, bet 14. - 17. gadsimtā bija Straupes pilsētas baznīca. Tā ir vienīgā baznīca Latvijā, kurai ir no baznīcas atdalīts koka zvanu tornis, kurš būvēts atsevišķi 1744. gadā.[1]

Straupes pils, baznīca un zvanu tornis 1793. gadā (no Broces kolekcijas).

Baznīca kā pils kapela būvēta kopā ar Lielstraupes pili 13. gadsimtā, tajā apbedīti muižas īpašnieku fon Rozenu dzimtas locekļi. Georga fon Rozena 1590. gada kapa plāksne ir viens no izcilākajiem renesanses tēlniecības darbiem Latvijā. Pašlaik Rozenu dzimtas kapakmeņi ir apskatāmi baznīcas dārzā. Baznīca kopā ar Straupes pilsētu nopostīta poļu—zviedru kara (1600—1629) laikā, bet tika atjaunota Zviedru Vidzemes laikā 17. gadsimta vidū. Sākotnēji baznīca ir bijusi trīsjomu celtne, taču, likvidējot pārseguma velves laikā no 1726. līdz 1730. gadam, tā tika pārveidota par vienjoma celtni. 1739. gadā ieguva ar ziedu vītņu un akantu ornamentu apgleznotus koka griestus, kuru izgatavošanu finansēja grāfiene Šarlote fon Lēvenvolde.

Ilgu laiku par Straupes luterāņu mācītāju kalpoja Voldemārs Zīlmanis (1802-1866). 20. gadsimta sākumā šeit ērģeles spēlēja Emīls Dārziņš (1875-1910). Tagadējās ērģeles darbojas no 1911. gada.[2] Parka stūrī, aptuveni 100 metrus no baznīcas atrodas koka zvanu tornis, kurš saglabājies pēc atjaunošanas 1849. gadā.[2] Tas būvēts 1744. gadā un līdz 18. gadsimta sākumam tam bijis kupolveidīgs barokāls jumtiņš.

Dievnama interjeru bagātina izcilas baroka laika gleznas, kā arī vairāki izcili baroka un manierisma laika darbi. Nozīmīgs piemineklis baznīcā ir 1739. gadā darinātie kanceles pildiņu un ērģeļu luktu gleznojumi. Pēc arhitekta Pētera Ārenda projekta 1938. gadā zem griestiem tika iekārtas jaunas koka velves. Straupes baznīcā ir vienīgais Latvijā veramais koka altāris, kas sēru gadījumā tiek aizvērts.[2]

Liela mākslinieciska nozīme ir vitrāžām altārgala logos, kas ir darinātas pēc Sigismunda Vidberga un Noras Cēsnieces metiem. Baznīcas apsīdu logus grezno Sigismunda Vidberga 1944. gadā izgatavotās, bet neieliktās, vēlāk atjaunotās vitrāžas: "Kristus dzimšana" (1970), "Golgāta" (1974) un "Aizvesto logs" kā veltījums 1941. gada 14. jūnija deportāciju piemiņai. Vitrāžu restaurāciju vadīja māksliniece Nora Cēsniece, kura, lai 1974. gadā nobeigtu ansambli, izgatavoja kompozīciju "Māte", jo vitrāžu "Aizvesto logu" 1970. gados ielikt logā nevarēja.[2]

Blakus baznīcai pils parkā ir konstatēta arī viduslaiku kapsēta, tā bijusi senākā Straupes pilsētas kapsēta, kurā tika apbedīti arī 16. gadsimta mēra epidēmijas upuri, kura laikā nomira 81,5 % iedzīvotāju, bet dzīvi palika tikai 794 pilsētas iedzīvotāji. Kapsētā mirušos apbedīja līdz 1775. gadam, izņemot muižniekus un mācītājus, kurus apbedīja baznīcā.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielstraupes pils

  1. Caune, Andris, Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas — 16. gs. sākums. Enciklopēdija. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. 417. lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 Lielstraupes ev. luteriskā baznīca

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]