Viļakas katoļu baznīca
| Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Viļakas katoļu baznīca | |
  Viļakas katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Balvu novads, Viļaka |
| Koordinātas | 57°10′41″N 27°40′51″E / 57.17806°N 27.68083°EKoordinātas: 57°10′41″N 27°40′51″E / 57.17806°N 27.68083°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1891 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Guntars Skutels |
| Mājaslapa | www.sites.google.com/site/jezussirdsdraudzevilaka |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | gotika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1890 |
| Specifikācija | |
| Garums | 31 m |
| Platums | 21 m |
| Būvmateriāli | sarkani ķieģeļi |
Viļakas Vissvētās Jēzus Sirds Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Balvu novada, Viļakas pilsētā. Dievnams ir Ziemeļlatgales katoļu centrs un valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2] Pie baznīcas 2005. gadā atklāja piemiņas vietu šeit apglabātajiem Stompaku kaujā kritušajiem nacionālajiem partizāniem.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viļakā baznīca, iespējams, atradusies jau pie 1293. gadā celtās Viļakas viduslaiku pils, bet konkrētu ziņu nav. Viļakas pirmā zināmā katoļu baznīca ir celta 1683. gadā, vēlāk, 1714. gadā ar Jura Hilzena atbalstu tā tika atjaunota.
Otrs Viļakas koka dievnams tika uzcelts prāvesta Januševiča vadībā 1748. gadā. Tas atradies aptuveni vienu kilometru no tagadējās Viļakas katoļu baznīcas, vietā, kur atradās Viļakas kapucīnu klosteris. Šī baznīca ir saglabājusies 1798. gada Broces zīmējumos.
Pašreizējā gotiskā stila mūra baznīca ir uzcelta 1880. gadā par grāfienes Alīnes Lippes -Lipskes līdzekļiem. Dievnams tika būvēts pēc Rīgas Politehniskā institūta inženiera Floriana Viganovska projekta. 1891. gadā bīskaps Ludvigs Zdanovičs dievnamu konsekrēja Vissvētās Jēzus Sirds godam.[3] Dievnams cieta Pirmā pasaules kara laikā, bet to atjaunoja prāvesta Pētera Apšinieka vadībā. Vēlāk baznīca cieta Otrajā pasaules kara laikā, pēc kura tā ilgu laiku bija neremontēta. Tikai 1956. gadā dekāna Pētera Rudzīša kalpošanas laikā torņiem un daļēji baznīcai uzklāja jaunu skārda jumtu, pirms tam salabojot satrunējušās koka konstrukcijas. Vel dievnamam šajā laikā tika iegādātas Jaunas Krustaceļa gleznas ģipsī un nopirkti jauni baznīcas soli. Atlikušie baznīcas remonta darbi tika veikti prāvesta Boļeslava Valaiņa kalpošanas laikā.
Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Jāzeps Kornaševskis.[1] Viļakas draudze, iespējams, pastāvējusi jau 13. gadsimtā, bet konkrētas ziņas ir no 1683. gada, kad pie Viļakas baznīcas kalpoja priesteris. Draudzei ir astoņas kapsētas — L. Mateuša-Miera kapi, Vēdeniešu kapi, Skandīnes kapi, Viduču kapi, Aizgalines kapi, Slotukalna kapi, Olūtovas kapi un Lāšku kapi.
Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Draudzes lielākie svētki un atlaidu dienas ir Jaungads, Svētā Jāzepa diena, Vasarsvētki, Jēzus Sirds svētki (40 stundas), Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki, Svētā Mateja diena, Kristus Karaļa svētki.
Tehniska informācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Viļakas baznīca ir sarkanu ķieģeļu mūra trīsnavu krustveida celtne ar diviem 46 metrus augstiem torņiem, kurus tāpat kā pārējos mazakos tornīšus nosedz gotikai raksturīgais "krusta zieds". Dievnamam ir skārda jumts un cementa flīžu grīda. Baznīcai ir trīs portāli, virs galvenā portāla atrodas vitrāža — rozete. Baznīca ir 31 metrus gara un 21 metrus plata. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ietver sarkanu ķieģeļu mūra žogs. Žoga dienvidu daļā ir ieeja baznīcā un grāfu Lippe-Lipsku dzimtas kapenēs, kur ir dzimtas apbedījumu vietas.
Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dievnamā atrodas valsts nozīmes mākslas pieminekļi — Varšavā Blombergu firmā izgatavotās 22 reģistru ērģeles un 13 vitrāžas. Vietējas nozīmes mākslas pieminekļi ir trīs ozolkoka altāri, no kuriem galvenais ir 10 metrus augstais Vissvētās Jēzus Sirds altāris ar tajā atrodošos Jēzus Sirds skulptūru. Altārim abās pusēs atrodas Svētā Pētera un Svētā Pāvila skulptūras.[4] Mākslas pieminekļu vidū ir minami arī divi krucifiksi, lustra, kancele, gleznas "Kristus Sirds" un "Svētais Aloizijs".[5] Baznīcā ir aplūkojamas arī Svētā Aloiza Gonzagas un Svētā Asīzes Franciska skulptūras.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «www.katolis.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 16. decembrī. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
- ↑ «www.latvia.travel». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 487.lpp.
- ↑ «/www.balvurcb.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
- ↑ «www.latvia.travel/lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 9. janvārī.
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||