Bēnes muiža

Bēnes muiža
Bēnes muiža
	Bēnes muiža
Iepriekšējie nosaukumi	Gut Behnen
Vispārīga informācija
Atrašanās vieta	Bēne, Bēnes pagasts, Dobeles novads, Latvija
Koordinātas	56°29′09″N 23°03′50″E / 56.48577°N 23.063798°EKoordinātas: 56°29′09″N 23°03′50″E / 56.48577°N 23.063798°E
Pabeigta	19. gs otrā puse
Celtniecība
Arhitekts	Johans Frīdrihs Šlups
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Bēnes muižas apbūve
Aizsardzības numurs	4869
Vērtības grupa	Vietējās nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 16. decembris

Bēnes muiža (vācu: Gut Behnen) bija Zemgales muiža, kas atradās mūsdienu Dobeles novada Bēnes pagasta Bēnē. Muižas apbūve ir vietējas nozīmes 19. gadsimta otrās puses arhitektūras piemineklis. Atsevišķi arhitektūras pieminekļi ir arī Bēnes muižas kungu māja, kā arī netālās Bēnes dzirnavas. Valsts aizsardzībā atrodas arī Bēnes aleja.

Vēsture

Bēnes muiža nodibinājās 16. gadsimta beigās, kad sabruka Livonijas ordenis un izveidojās Kurzemes hercogiste. 1597. gadā Kurzemes hercogistes galma padomnieks Dr. Bergs muižu saņēma no Kurzemes hercoga Frīdriha lietošanā līdz ar tiesībām uz būvkokiem un malkas kokiem no kroņa meža.^[1]

1633. gadā Polijas karalis Vladislavs Bēni uzdāvināja par dzimtīpašumu, jo tajā laikā Kurzemes un Zemgales hercogiste pastāvēja kā vienots suverēns Polijas-Lietuvas lēnis.

19. gadsimta sākumā muiža piederēja Mēdemu dzimtai, grāfa Frīdriha fon Mēdema īpašumā bija Vecauces un Elejas pilis, kā arī Jaunauces, Ķeveles un Vītiņu muižas.

1873. gadā atklāja Jelgavas—Mažeiķu dzelzceļa līniju, kas deva impulsu Bēnes attīstībai. Tolaik muiža piederēja Reku dzimtai. Barons Augusts fon der Reke uzcēla muižas kungu māju neogotikas stilā no 1876. līdz 1878. gadam. Projekta autors bijis Pēterburgas arhitekts Johans Frīdrihs Šlups (Иван Федорович Шлупп, 1845—1900).^[1] 1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, pēc tam atjaunoja vienkāršākā veidolā. Pēdējais muižas īpašnieks bija Leo fon Birkenštadts.

1920. gadā pēc agrārreformas muižas zeme tika sadalīta jaunsaimniecībās, bet muižas pils iznomāta Otto Valdemāram Gailītim. Nopostītu un panīkušu saimniecību, kura tolaik tika saukta par Bēnes Kulturālo centru, viņš pārvērta paraugsaimniecībā, saņemot par to valdības apbalvojumus. Pēc viņa ierosmes uzsāka cukurbiešu audzēšanu, ierīkoja tiem laikiem modernāko pienotavu Baltijā un sāka Bēnes elektrifikāciju.^[1]

Pilī pašreiz atrodas Bēnes pagasta pārvalde, doktorāts un bāriņtiesa. Darbojas arī vēlāk piebūvētais Tautas nams.^[2]

Literatūra

Māra Horna. Bēnes muiža. Dokumentāls romāns par Bēnes pils pēdējā īpašnieka Fridriha Georga von Birckenstaedta (1836—1905) dzīvi./ Jelgava, 2020. 154 lpp. — ISBN 978-993-4893-001.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Bēnes muiža». Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi. Skatīts: 2021-03-02.
↑ Māra Horna. «Bēnes muiža» (latviešu), 2020. Skatīts: 2021-03-02.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Bēnes muiža.

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «Bēnes muiža». Vietas.lv - Latvijas ceļvedis, Latvijas karte, pilsētas, rajoni, tūrisma un citi interesanti objekti, pasākumi. Skatīts: 2021-03-02.

[2] Māra Horna. «Bēnes muiža» (latviešu), 2020. Skatīts: 2021-03-02.

[1]

[2]