Gaujienas muiža
Gaujienas pilsmuižas (vācu: Schloss-Adsel) kungu māja atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagasta centrā Gaujienā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai pils piederēja Vulfu dzimtai, pēc tam tajā atradās Gaujienas vidusskola, ko 1932. gadā pārdēvēja par Gaujienas ģimnāziju. Kopš 1984. gada pilī atrodas Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskola.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaujienas muižas kungu māja uzcelta uz Gaujienas viduslaiku pils ārējās priekšpils zemes. Pēc Poļu—zviedru kara beigām Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs 1625. gadā Zviedru Vidzemes Gaujienas pilsnovadu uzdāvināja valsts maršalam Akselam Baneram. Pēc muižu redukcijas tā atkal pārgāja kroņa īpašumā, līdz 1745. gadam, kad Krievijas ķeizariene Elizabete to uzdāvināja Šlēzvigas-Holšteinas galma maršalam baronam Bernhardam Reinholdam fon Delvigam, kas bija ieradies Krievijā kopā ar troņmantnieku Pēteri. 1780. gadā pēc tēva nāves īpašumus sadalīja viņa dēli. Kārlis Gustavs Delvigs ieguva Gaujienas pilsmuižu, Akselis Delvigs Umelnieku pusmuižu (Hummelzeem), bet Zvārtavu (Adsel-Schwarzhof) un Gaujienas Jauno muižu (Adsel-Neuhof) ieguva Pēteris Delvigs.[1] 1784. gadā Pēteris Delvigs viesos uz Gaujienu uzaicināja Johanu Vilhelmu Krauzi, kurš tur pieredzēto detalizēti aprakstīja savā dienasgrāmatā un uzzīmēja Gaujienas pilsdrupu panorāmu no Zvārtavas puses, kas vēlāk publicēta Broces krājumā.
1784. gadā brāļi savas muižas pārdeva Henriham Bērensam fon Rautenfeldam, 1818. gadā Gaujienas muižu nopirka Ādolfs Heinrihs fon Vulfs, kas ap 1830. gadu uzcēla muižkunga māju, 1838. gadā muižas ļaužu dzīvokļu un saimniecības ēkas. No 1848. līdz 1850. gadam viņa dēls Jūliuss fon Vulfs pabeidza būvēt lepno Gaujienas kungu māju jeb muižas pili ar 52 telpām vēlīnā klasicisma stilā, ko vēlāk papildināja ar sešu kolonnu portiku. Tuvāko zemnieku mājas humora dēļ muižnieks nosauca Eiropas lielāko pilsētu vārdos - Berlīne, Londona, Visbādene, Parīze u.c.[2] Pēc barona Jūliusa fon Vulfa nāves 1871. gadā viņu pārveda no Vācijas uz dzimteni un apglabāja īpaši viņam celtajā kapličā, vēlāk apglabāti arī citi Vulfu dzimtas piederīgie. 1903. gadā muižas īpašnieks bija Voldemārs fon Vulfs, pēc 1920. gada zemes reformas fon Vulfu dzimtai muižu atņēma un tajā ierīkoja Gaujienas vidusskolu. Bijušajā muižas aldara mājā no 1922. līdz 1944. gadam dzīvoja komponists Jāzeps Vītols, pašlaik tur atrodas memoriālais muzejs "Anniņas".
Muižas ēku ansamblis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gaujienas muižas komplekss ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Visvecākā ēka ir muižas klēts, kuras jumta vējrādī iegravētais gadaskaitlis 1788. Ap šo pašu laiku ir celts arī spirta brūzis, no kura saglabājušās tikai drupas.
Gaujienas jaunās pils būve pabeigta 1850. gadā, tā celta klasicisma stilā ar kolonnām, ar zelmeņiem un pilastriem greznotas sienas, ar griestu gleznojumiem un parketa grīdām. Pils parādes durvju kāpnes apsargā divas gulošas lauvas. Pils telpās daļēji saglabājusies sākotnējā interjeru apdare.
Muižkunga mājas fasāde veidota klasicisma stilā, tai ir divi stāvi un apakšā izbūvēts divstāvu pagrabs ar masīvām velvēm. Pirms Otrā pasaules kara ēkā bija doktorāts un dzīvokļi, bet vēlāk vidusskolas internāts.
Ap 1835. gadu celtajai dārznieka mājai ir divi stāvi, arī tā mūrēta no dolomīta akmeņiem klasicisma stilā. Zem ēkas visā garumā ir pagrabs ar mūrētām velvēm. Ēka pilnībā ir saglabājusies, un tagad te iekārtoti dzīvokļi. Aiz dārznieka mājas iekārtots augļu dārzs trīs hektāru platībā, ap to bija uzmūrēts 2 m augsts žogs no dolomīta akmeņiem. 1838. gadā ir celta muižas dzīvojamā un saimniecības ēka, kas 1886. gadā kļuva par ugunsdzēsēju māju jeb "špricmāju".[3]
Gaujienas muižas apbūves ansamblī ietilpst arī alus brūzis, aldara māja, siltumnīca, ledus pagrabs, staļļi un kučiera māja. Pēc 1850. gada celtajai kučiera ēkai pa vidu bija iebūvēts pulkstenis, lai muižas ļaudis zinātu pareizu laiku. Abās pusēs šai ēkai bija divi ieejas vārti pa kuriem zirgus ieveda un izveda. Virs tiem bija novietotas zirgu galvu figūras. Līdz mūsdienām gan saglabājies tikai ēkas vidējais korpuss. Viena no dekoratīvajām zirga galvām ir apskatāma vidusskolas muzejā.[4]
Pie muižas aldara mājām "Anniņām" ir ap 1850. gadu no dolomīta akmeņiem izbūvēts avots "Lauvas mute", kas izplūst no nelielas mākslīgi veidotas grotas. Pie ģimnāzijas ēkām atrodas 1986. gadā atklātais dzejnieka Ojāra Vācieša (1933-1983) piemineklis.
Kapliča
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc tam, kad Juliuss Voldemārs fon Vulfs tika nošauts medību laikā Vīsbādenē, viņa sieva Šarlote nolēma netālu no Gaujienas pils uzcelt kapliču-mauzoleju. Būvniecību pabeidza 1872. gada augusta beigās. Tā bija paliela, kvadrātveida celtne ar kupolu. Pēc vēlāko laiku arhitektu vērtējumiem Gaujienas kapliča bija viena no iespaidīgākajiem klasicisma tradīcijās veidotajām muižas īpašnieku kapličām Latvijā. Diemžēl no kapličas-mauzoleja pēc nopostīšanas 1967. gadā vien saglabājušies vārti un neliela daļa no pašas ēkas.[5]
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gaujienas muižas ēku attēli no Latvijas Nacionālās bibliotēkas digitalizēto attēlu kolekcijas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands. Frantzen, 1836. 267. lpp.
- ↑ Gaujienas pils no www.gaujiena.lv
- ↑ «apesnovads.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. novembrī. Skatīts: 2016. gada 5. decembrī.
- ↑ gaujiena.lv
- ↑ Harijs Grāvis. Adzele-Gaujiena: 1111-2011. Senatne un mūsdienas. Gaujienas Pagasta Pārvalde, 2010.