Grīva (Daugavpils)

Vikipēdijas lapa
Šis raksts ir par Daugavpils pilsētas daļu. Par citām jēdziena grīva nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Grīva
Pilsētas daļa
J. Raiņa Daugavpils 6. pamatskola
Location of Grīva
Koordinātas: 55°51′33″N 26°31′15″E / 55.85917°N 26.52083°E / 55.85917; 26.52083Koordinātas: 55°51′33″N 26°31′15″E / 55.85917°N 26.52083°E / 55.85917; 26.52083
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Republikas pilsēta Daugavpils
Izveidojusies 19. gadsimta sākums
Pilsētas tiesības 1912. gads
Pievienota Daugavpilij 1953. gada 30. maijs
Platība
 • Kopējā 11 km2
Augstums 90 m
Pasta nodaļa LV-5418 Daugavpils-18
Grīva Vikikrātuvē

Grīva ir Daugavpils pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā pie Laucesas ietekas. Austrumos robežojas ar Judovku, dienvidrietumos — ar Nīderkūniem. Līdz 1953. gadam bija atsevišķa pilsēta.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grīvas pilsētas plāns (1936).

18. gadsimta sākumā uz Kalkūnes muižas zemes izveidojās amatnieku un sīktirgotāju apmetne Jeruzaleme. Kad tika būvēti Daugavpils cietokšņa priekštilta nocietinājumi (1810—1818), Jeruzalemi nojauca.

Grīva kā apdzīvota vieta izveidojās 19. gadsimta sākumā ārpus cietokšņa zemes pie Laucesas upes grīvas. No 1831. līdz 1859. gadam bija pievienota Daugavpilij, pēc tam ietilpa Kurzemes guberņā. Nedaudz vēlāk Lauceses otrā krastā izveidojās Zemgales miests. 1859. gadā pēc apvienošanas ar Zemgales miestu Grīva kļuva par lielāko miestu Kurzemes guberņā ar daudznacionālu iedzīvotāju sastāvu. Impulsu attīstībai deva Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līnijas izbūve.

No 1875. līdz 1879. gadam Grīvas vācu skolā mācījās Jānis Pliekšāns. Grīvā bija dzimis Ābrams Īzaks Kūks, viens no slavenākajiem 20. gadsimta rabīniem, kuru 1921. gadā Lielbritānijas mandātteritorija Palestīnā ievēlēja par aškenazu virsrabīnu.[1][2][3]

Pilsētas tiesības ieguva 1912. gadā.[4] Iedzīvotāji nodarbojās galvenokārt ar sīktirdzniecību, amatniecību un dārzkopību. Pirmā pasaules kara laikā gandrīz pilnībā nopostīta, Latvijas brīvības cīņu laikā īslaicīgi bija pievienota Polijai (1919-1920). Iedzīvotāju skaits samazinājās gandrīz 6 reizes.

1935. gadā no 5546 Grīvas iedzīvotājiem latvieši bija 1214 (21,9%), krievi (galvenokārt vecticībnieki) 2696 (48,6%), poļi 906 (16,3%), baltkrievi 243 (4,4%), žīdi 234 (4,2%), lietuvieši 188 (3,4%).[5] Starp reliģiskajām konfesijām pārsvarā bija vecticībnieki (46%). No 1930. līdz 1949. gadam Grīva bija Ilūkstes apriņķa pilsēta, no 1949. līdz 1953. gadam — Grīvas rajona centrs. 1953. gadā pievienota Daugavpilij.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iedzīvotāju skaita izmaiņa
GadsIedz.
18632 633
18977 996
191412 800
19252 648
19305 282
19355 546
19472 382
Source: [6]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Abraham Isaac Kook». obo (angļu). Skatīts: 2023-01-28.
  2. Visit Daugavpils. «A MEMORIAL PLAQUE TO RABBI ABRAHAM ISAAC KOOK».
  3. editor. «Video: Museum to be Opened at Rav Kook’s House | Matzav.com» (en-US). Skatīts: 2023-01-28.
  4. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  5. Pilsētu apraksti. V. Salnais, A. Maldups. Rīga: Apgāds Gauja 1936. - 185. lpp.
  6. Latvijas pilsētas. Preses nams. 1999. 127. lpp. ISBN 9984-00-357-4.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]