Rušonas baznīca

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca
Rušonas katoļu baznīca.jpg
Rušonas katoļu baznīca
Rušonas baznīca (Latvija)
Rušonas baznīca
Rušonas baznīca
Pamatinformācija
Atrašanās vieta Karogs: Latvija Latvija, Rušonas pagasts, Rušona
Koordinātas 56°11′10″N 26°58′05″E / 56.18611°N 26.96806°E / 56.18611; 26.96806Koordinātas: 56°11′10″N 26°58′05″E / 56.18611°N 26.96806°E / 56.18611; 26.96806
Piederība konfesijai Romas katoļu baznīca
Iesvētīšanas gads 1816
Baznīcas vai organizācijas statuss Rēzeknes-Aglonas diecēze
Statuss baznīca
Vadība prāvests Daumants Abrickis
Arhitektūras apraksts
Fasādes virziens R
Celtniecības beigas 1816
Specifikācija
Garums 30 m
Platums 15 m
Būvmateriāli apmesti ķieģeļi

Rušonas Svētā Erceņģeļa Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Riebiņu novada Rušonas pagasta ciemā Rušonā. Dievnams kopā bijušo klosteri un apbūvi ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmā baznīca Rušonā bija būvēta 16. gadsimtā, tā bija koka celtne un vecākā baznīca Latgalē, ko sagrāva Poļu — Zviedru kara laikā.[3] 1618. gadā Rušonu kā misiju punktu sāka apkalpot jezuīti un 1677. gadā viņi ar muižkunga Sokolovsku — Korabu atbalstu uzcēla nākamo koka baznīcu. 1766. gadā šeit ieradās dominikāņi un Aglonas dominikāņu konvents šeit nodibināja vikariātu un uzcēla klosteri. 1766. gadā iepriekšējā dievnama vietā tika uzcelta nākamā koka baznīca. Pašreizējo mūra ķieģeļu dievnamu uzcēla 1816. gadā par muižtures Ievas Seleckas līdzekļiem.[4] 1832. gadā Rušonas klosteri slēdza.

Eksterjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baznīca ir apmestu ķieģeļu taisnstūra formas ēka ar cinka skārda jumtu. Tai ir viens vidēji augsts tornis. Ieejas durvis no gala, sāniem un no presbitērija gala, pretī bijušajam klosterim. Zem baznīcas atrodas pagrabi, kuros apbedīti mūki. Baznīcu ieskauj dārzs, kuru ietver akmens mūra žogs. Galvenie vārti ir veidoti no dzelzs, kas turas sarkanu ķieģeļu stabos. Aiz žoga atrodas veca kapsēta ar kapu krustiem.

Interjers[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dievnams ir viennavas celtne ar flīžu grīdu un mūra griestiem, kas veidoti velvē. Kora telpas balstās uz mūra velvēm un tajās atrodas harmonijs, lai gan agrāk bijušas ērģeles, kas sadegušas, tornī iesperot zibenim.

Dievnamā ir četri altāri. Galvenajā jeb centrālajā atrodas baznīcas patrona Svētā Miķeļa glezna. Otrajā altārī ir Svētās Ursulas glezna, bet trešajā — Svētā Antona glezna. Labajos sānos no presbitērija atrodas liela Svētā Jura kapela ar svētā gleznu. Aplūkojama ir Jēzus Sirds glezna, uz kuras ir redzama Rušonas baznīca, jo mākslas darba autors bijis mākslinieks no šīs draudzes. Dievnamā ir redzamas arī Svētā Kristofora un Kristus Karaļa skulptūras, kuras tika atvestas no Jaunaglonas kapelas. Redzami žirandoli, kurus baznīcai dāvājis ģenerālis Baško.[5]

Draudze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Daumants Abrickis.[1] Draudzi jau 1618. gadā apmeklējuši Cēsu jezuīti, uzskatot par savu misiju vietu. Vēlāk viņi apmeklēja Rušonu no Daugavpils jezuītu rezidences. No 1766. gada šeit sāka kalpot dominikāņi. No 1832. gada draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri. Draudzei ir piecas kapsētas — Kristapeņu, Rutuļu, Solkas, Eikša un Ondzuļu.

Draudzes lielākie svētki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Jura diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki, Svētā Antona diena, Svētā Erceņģeļa Miķeļa diena — 40 stundu atlaidas, Svētās Ursulas diena.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Archived 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
  2. Kultūras pieminekļu saraksts Archived 2014. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē. www.riebini.lv
  3. Rušonas katoļu baznīca www.kulturaskarte.lv
  4. Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.411.lpp.
  5. Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 191.-192.lpp

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]