Skaistas baznīca
| Skaistas Svētā Antona Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Skaistas katoļu baznīca | |
  Skaistas baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija, Skaistas pagasts, Skaista |
| Koordinātas | 55°57′41″N 27°22′27″E / 55.96139°N 27.37417°EKoordinātas: 55°57′41″N 27°22′27″E / 55.96139°N 27.37417°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1921 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Rēzeknes-Aglonas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība | prāvests Pāvils Odiņš |
| Arhitektūras apraksts | |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1920 - 1921 |
| Specifikācija | |
| Garums | 25 m |
| Platums | 15 m |
| Būvmateriāli | koks |
Skaistas Svētā Antona Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Rēzeknes-Aglonas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Krāslavas novada Skaistas pagasta centrā Skaistā.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skaistas pirmais koka dievnams tika uzbūvēts 1778. vai 1788. gadā par prāvesta Žebrovska līdzekļiem. Līdz Rīgas bīskapijas nodibināšanai Skaistas baznīca bija Krāslavas baznīcas filiālbaznīca. 1914. gadā šo dievnamu izjauca un pārveda uz 3 km attālumā esošo Geibu sādžu, kur to uzbūvēja no jauna, jo tur bija vairāk katoļu. Pirmā pasaules kara laikā baznīca nodega. Tagadējo dievnamu nodegušās baznīcas vietā uzcēla 1920. — 1921. gadā prāvesta Šiksneļa darbības laikā.[2]
Eksterjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīca celta uzkalnā, tā ir krustveidīgi celta guļbūve, 25 metrus gara un 15 metrus plata celtne ar kvadrātveidīgiem, bez tradicionālā ovālā virsloka logiem. Vidējā nava ir apmēram 10 metrus augsta, tās sānos ir piebūvētas divas zemākas sānu navas. No ārpuses ēka apšūta koka dēļiem, pie ieejas virs jumta ir zems četrstūrains tornītis ar dzelzs krustu. Jumts noklāts ar cinkotu skārdu. Presbitērija kreisajā pusē ir piebūvēta sakristeja. Ārdurvis celtnei atrodas no gala, sāniem un sakristejas. Baznīcu ietver dārzs, kurā aug lapu koki un ir prāvesta Staņislava Broča kaps. Dārzu nenoslēdz žogs, bet sakrauti akmeņi žoga veidā. Dievnama priekšā ir ieejas vārti ar diviem mūra stabiem, virs kuriem izbūvēta koka, ar dēļiem apšūta daļa, kur ierīkots neliels zvanu tornis.[3]
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dievnamam ir koka griesti un grīda, un lēzeni segti griesti. Kora telpas, kurās atrodas harmonijs, balstās uz diviem pīlāriem. Baznīcā ir trīs ozolkoka altāri. Lielajā altārī ir Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās glezna, labās puses altārī ir Svētā Jura un Svētā Antona gleznas, bet kreisajā — Svētās Terēzijas no Avilas glezna. Aplūkojami ir divi lieli ozolkoka konfesionāli un kvadrātveidīgs ambons. Dievnamam ir neliela, paškalta monstrance.
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Rēzeknes-Aglonas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Pāvils Odiņš.[1] Sākumā, kamēr Skaista bija Krāslavas filiālbaznīca, to apkalpoja Krāslavas misionāri — lazaristi, bet vēlāk laicīgie priesteri. Patstāvīga draudze izveidojās 1920. gadā. Draudzei ir astoņas kapsētas — Bebrišu, Skradeļu, Bogdānu, Skaistas, Vēveru, Čenčupu, Luņu un Stolu.
Draudzes lielākie svētki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki un atlaidas ir Svētā Antona diena — 40 stundas, Svētā Jura diena, Svētās Terēzijas no Avilas diena.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Rēzeknes-Aglonas diecēze Arhivēts 2012. gada 10. martā, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Cakuls, Jānis. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1997.421.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 196.-197.lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skaistas baznīca.- Skaistas baznīca www.bibliotekakraslava.lv
- Krāslavas novada baznīcas www.kraslava.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|