Smiltenes luterāņu baznīca
| Smiltenes luterāņu baznīca | |
|---|---|
 Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca (2016) | |
  Smiltenes luterāņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Koordinātas | 57°25′25″N 25°54′18″E / 57.42361°N 25.90500°EKoordinātas: 57°25′25″N 25°54′18″E / 57.42361°N 25.90500°E |
| Piederība konfesijai | Luterānisms |
| Statuss | baznīca |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitekts | Frīdrihs Hess |
| Arhitektūras stils | gotika |
| Celtniecības sākums | 1847 |
| Celtniecības beigas | 1859 |
| Oficiālais nosaukums: Smiltenes luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 6872 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams, kas atrodas Smiltenē. Baznīca ir Valsts nozīmes kultūras piemineklis.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Senākā Smiltenes katoļu baznīca kopš 1370. gada atradās Smiltenes pils iekšienē, 1430. gadā pieminēta Smiltenes draudze. Vēl pirms reformācijas uzceltā koka baznīca tagadējā tās atrašanās vietā pieminēta kopš 1529. gada. Pēc katoļu Livonijas bīskapijas atjaunošanas 1583. gadā par Smiltenes draudzes novada priesteri tika iecelts Andrejs Kurgeriuss. Poļu—zviedru kara laikā par zviedriem atkarotās Smiltenes draudzes priesteri 1613. gadā kļuva Valters Timmermanis.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Zviedru Vidzemes laikā Smiltenes luterāņu draudzē kalpoja Raunas pilsnovada palīgmācītāji Georgs Grāve (1631), Johans Kappauns (1632), Vilhelms Dītrihs Tranzē (1642), Justs Johans Ottonis (1664) un Svante Gustavs Dīcs.
Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gada 9. augustā krievu karaspēks nodedzināja pilsmuižu un Smiltenes baznīcu, bet zvanu kā kara laupījumu aizveda uz Pleskavu. 1708. gadā tagadējās baznīcas vietā uzcēla jaunu koka baznīcu. Luterāņu mācītājs Nikolajs Fridrichs Harnaks kalpoja līdz 1745. gadam, pēc viņa mācītājs, vēlākais Vidzemes ģenerālsuperintendents Jākobs Lange Smiltenes draudzes novada baznīcas grāmatā 1753. gadā pierakstīja 300 māju 3938 iedzīvotājus (2112 vīriešus un 1826 sievietes). 1743. gadā Smiltenē izveidojās brāļu draudzes kopa. Mācītājs Ernests Gotfrīds Hasenšteins uzcēla mācītājmuižas dzīvojamo māju (1790-1793). Viņa dēls Kārlis Friedrihs Hasenšteins 1806. gadā sastādīja jaunu draudzes sarakstu ar 6575 cilvēkiem. Pēc Vidzemes zemnieku brīvlaišanas 1817. gadā brāļu draudžu kustība atjaunojās ar jaunu sparu. Sākoties Vidzemes zemnieku pāriešanai ortodoksajā ticībā, Smiltenes luterāņu mācītājs Eduards Kīglers 1847. gadā lūdza baznīcas virsvadību Smiltenes draudzei uzcelt jaunu dievnamu.
Mācītāja Johana Heinriha Guleki vadībā līdz 1859. gadam tika uzcelta tagadējā mūra baznīcas ēka. Jaunās baznīcas būvdarbus veica Mārcis Sārums, kurš jau bija uzbūvējis Drustu un Vecpiebalgas baznīcas, kā arī jaunu torni Cēsu Jāņa baznīcai. Baznīcas būve kopumā izmaksāja 13 192 rubļu, no Rīgas reformātu draudzes pirktās baznīcas ērģeles dāvināja Smiltenes muižas īpašnieks Bandavs, bet viņa sieva jaunajai baznīcai 1873. gadā dāvināja altāra gleznu. No Valmieras baznīcas draudze nopirka tās veco torņa pulksteni.
1879. gadā par Smiltenes draudzes mācītāju ievēlēja Kārli Kundziņu. 1890. gadā tika iegādātas ērģeles, ko būvējuši Liepājas meistari Racmanis un Rollers. Pēc viņa draudzē kalpoja mācītājs Ernests Kronbergs, kas gāja bojā Sarkanās armijas uzbrukuma laikā 1944. gada 24. septembrī. Pēc Otrā pasaules kara Smiltenes draudzē no 1945. līdz 1957. gadam par mācītāju kalpoja Alfrēds Cimdiņš. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas draudzē kalpoja mācītāji Aleksandrs Bite, Jānis Bitāns, Normunds Celmiņš, Jānis Cepurītis un Zigmārs Ziemanis.[1]
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Smiltenes baznīca ir celta krusta veidā (vienīgā tipiska krusta veidā celtā baznīca Latvijā).[2] Logi ir gotiskā stilā, iekšpusi rotā izcili kokgriezumi un baznīcas augšējās sienās viscaur vijas latvju raksti. Ernsta fon Lipharda altārgleznu “Kristus augšāmcelšanās” nezināmu iemeslu dēļ pēc dažiem gadiem atjaunojis Janis Rozentāls. Baznīcas pulkstenis ir Latvijas Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa dāvana.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Draudzes vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 4. septembrī. Skatīts: 2017. gada 14. aprīlī.
- ↑ Smiltenes ev.- lut. baznīca smiltene.lv
- ↑ zudusilatvija.lv
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Smiltenes luterāņu baznīca.
|