Subates katoļu baznīca
| Subates Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca | |
|---|---|
 Subates katoļu baznīca | |
  Subates katoļu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Latvija,Augšdaugavas novads, Subate |
| Koordinātas | 56°00′21″N 25°54′27″E / 56.00583°N 25.90750°EKoordinātas: 56°00′21″N 25°54′27″E / 56.00583°N 25.90750°E |
| Piederība konfesijai | Romas katoļu baznīca |
| Iesvētīšanas gads | 1831 |
| Baznīcas vai organizācijas statuss | Jelgavas diecēze |
| Statuss | baznīca |
| Vadība |
prāvests Andrejs Skadiņš |
| Mājaslapa | www.paxvobis.lv/subate |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | senbazilika |
| Fasādes virziens | R |
| Celtniecības beigas | 1831 |
| Specifikācija | |
| Garums | 30 m |
| Platums | 16 m |
| Būvmateriāli | laukakmeņu mūra |
Subates Svētā Miķeļa Romas katoļu baznīca ir Romas katoļu Rīgas metropolijas Jelgavas diecēzes draudzes baznīca.[1] Tā atrodas Augšdaugavas novada Subates pilsētā, Tirgus laukumā 17.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Subates pirmais dievnams ir bijusi koka ēka Svētā Jura godam, ko cēluši 1576. gadā luterāņiem.[2] Grāfam Zībergam pārejot katoļticībā, arī citi katoļi kļuva drošāki, jo pirms tam reformācijas laikā luterticīgie muižnieki piespieda katoļus pāriet luterticībā.[3] 1677. gadā ar Polijas karaļa Jana III Sobeska lēmumu baznīcu nodeva katoļiem. Šajā gadā Subatē tika nodibināta arī jezuītu misija, bet 1690. gadā dievnamu nodeva jezuītu apkalpošanā, ar ko Subates baznīca kļuva par Ilūkstes baznīcas filiālbaznīcu. Līdzīgi tas notika ar Bebrenes baznīcu. Sākotnēji Subates misija bija pakļauta Daugavpils jezuītu rezidencei. 1691. gadā dievnamam ielika jaunas ērģeles un zvanu, bet 1703. gadā baznīcu vizitēja bīskaps Teodors Volfs fon Līdinghauzens.
1723. gadā jezuīti vecās brūkošās baznīcas vietā uzcēla jaunu koka dievnamu. Taču tā nepastāvēja ilgi un 1763. gadā Ilūkstes jezuītu superiors Tomass Karvackis reizē ar jaunas Ilūkstes baznīcas būvniecību uzcēla jaunu dievnamu arī Subatē. 1773. gadā jezuīti izbeidza savu misiju Subatē, viņu vietā ieradās lācarieši no Ilūkstes.
1831. gadā, vecās baznīcas vietā, kas bija būvēta uz senas kapsētas, tika uzcelta tagadējā Subates mūra baznīca. Būvniecības darbus finansēja grāfs Miķelis Plāters-Zībergs un iesvētīja Svētā Miķeļa Erceņģeļa godam un aizbildniecībai.[4] 1994. gadā prāvests Vincents Bārzda nodibināja Subates katoļu draudzes pansionātu "Miera nams".[5]
Eksterjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Baznīca ir laukakmeņu mūra celtne, būvēta senbazilikas stilā, tā ir 30 metrus gara, 16 metrus plata un 9 metrus augsta ēka bez torņiem ar cinkotā skārda jumtu, kas segts 1976. gadā. Dievnamam ir trīs ārdurvis un 14 logi. Dievnamu ieskauj dārzs, ko noslēdz mūra žogs. Dārzā atrodas vienā laikā ar baznīcu būvēts laukakmeņu zvanu tornis ar vārtiem. Tornī ir viens bronzas zvans. Netālu no zvanu torņa ir 1889. gadā uzstādīts īpatnējs koka krusts.
Interjers
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Tā ir trīs navu telpa ar cementa flīžu grīdu un koka griestiem, kas vidējā jomā segti lokveidīgi, bet sānu jomos taisni. Griestus 1934. gadā uzbūvējis dekāns A. Piebalgs. Griesti balstās uz sešiem koka pīlāriem, kuriem ir mūra pamats. Virs ieejas ir kora telpas, kas balstās uz četrām kolonnām, tajās ir septiņu reģistru ērģeles. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas, virs kurām atrodas balkoni. Presbitēriju no lūgšanu zāles atdala koka dievgalds. Dievnamā ir trīs altāri. Galvenais jeb centrālais ir 1937. gadā mūrēts renesanses stila altāris, tas atrodas centrā pie presbitērija gala sienas. Tā vidū ir liels krucifikss ar Dievmātes un apustuļa Svētā Jāņa skulptūrām. Krucifiksam priekšā ir nolaižama Sāpju Dievmātes glezna. Virs altāra ir uzraksts "Ecce Mater Tua" (Lūk, Tava Māte). Altāra antipedijā ir kokgriezums — "Pēdējo vakariņu" attēlojums pēc Leonardo da Vinči gleznas, ko izgatavojusi prāvesta Antona Rimoviča radiniece Baļuļs. Abi sānu altāri ir koka, darināti romanikas stilā. Labās puses altārī ir Svētā Miķeļa Erceņģeļa glezna un uz balsteņa novietots Romas pāvesta Svētā Gregora XVI tēls, bet kreisajā — Dievmātes ar Jēzus Bērniņu glezna un uz balsteņa novietots Svētā Alfonsa Ligouri tēls.[6] Aplūkojama ir kancele, četri konfesionāli, 18. gadsimta beigās veidota skulpturāla grupa "Golgata", vairākas 18. gadsimta baroka sakrālās koka skulptūras.[7]
Draudze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudze iekļaujas Romas Katoļu Rīgas Metropolijas klēra Jelgavas diecēzē. Draudzi apkalpo prāvests Andrejs Skadiņš.[1] Draudze sāka veidoties 1677. gadā, nodibinoties jezuītu misijai. Draudzei piederīgi ir katoļi, kas dzīvo Subatē un tās apkārtnē. Dievkalpojumi notiek katru dienu. Draudzei ir septiņas kapsētas — Subates, Kazimiervalles, Baltmuižas, Varnišķu, Gulbenes, Červonkas un Kaminčas kapsēta.
Draudzes lielākie svētki un atlaidas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Draudzes lielākie svētki ir Sveču diena, Svētā Jura diena, Vissvētākās Trīsvienības svētki, Svētā Antona diena, Svētā Miķeļa diena, Jaunavas Marijas aizgādības svētki.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Jelgavas diecēze Arhivēts 2008. gada 28. decembrī, Wayback Machine vietnē. www.catholic.lv
- ↑ Jānis Cakuls. Latvijas Romas katoļu draudzes. Rīga:Rīgas metropolijas kūrija, 1997. 653.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 308.lpp.
- ↑ Svilāns, J. Latvijas Romas katoļu baznīcas. Rīga: Rīgas Metropolijas kūrija, 1995. 308.-310.lpp.
- ↑ Subates katoļu draudzes pansionāts "Miera nams"[novecojusi saite] www.catholic.lv
- ↑ Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca[novecojusi saite] www.travelnet.lv
- ↑ Subates katoļu baznīca www.visitlatgale.com
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Draudzes mājaslapa www.paxvobis/subate.lv
- Subates katoļu baznīca www.visitlatgale.com
- Subates Romas katoļu baznīca www.vietas.lv
- Subates Miķeļa Erceņģeļa Romas katoļu baznīca[novecojusi saite] www.travelnet.lv
- Subates Katoļu baznīca www.atputasbazes.lv
- Dievnama attēli www.zudusilatvija.lv
- Baznīcas attēli www.foto.eks.lv
| ||||||||||||||||
