Zanda Kalniņa-Lukaševica
| Zanda Kalniņa-Lukaševica | |
|---|---|
 Zanda Kalniņa-Lukaševica 2023. gadā | |
| Saeimas priekšsēdētāja biedre | |
|
Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
| Priekštecis | Dagmāra Beitnere-Le Galla |
| 14. Saeimas deputāte | |
|
Amata sākums 2022. gada 1. novembris | |
| Prezidents | Egils Levits |
| Premjerministrs | Arturs Krišjānis Kariņš |
| LR Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre | |
|
Amatā 2014 — 2022 | |
| Prezidents |
Egils Levits Andris BērziņšRaimonds Vējonis Egils Levits |
| Premjerministrs |
Laimdota Straujuma Māris Kučinskis Krišjānis Kariņš |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1978. gada 30. jūnijā |
| Dzīvo |
 Jūrmala, Latvija |
| Tautība | latviete |
| Politiskā partija |
Reformu partija (2011—2014) Vienotība (kopš 2014) |
Zanda Kalniņa-Lukaševica (dzimusi 1978. gada 30. jūnijā) ir latviešu politiķe. Šobrīd 14. Saeimas deputāte, Saeimas priekšsēdētājas biedre. Pārstāv partiju "Vienotība" un apvienību "Jaunā Vienotība". Bijusi 11. Saeimas deputāte,[1] vadīja Saeimas Eiropas lietu komisiju.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vidējo izglītību ieguvusi Jelgavas Spīdolas ģimnāzijā, ko pabeigusi 1996. gadā. Pēc tam studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā (iegūta sociālās aprūpes karitatīvā darbinieka kvalifikācija) un Latvijas Universitātē, kur ieguva maģistra grādu sabiedrības vadībā. 2013. gadā ieguva vadības zinātņu doktora grādu, absolvējot Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti.
Pirms aktīvas politiskās darbības uzsākšanas Z. Kalniņa-Lukaševica bija Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera padomniece un Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas priekšsēdētāja vietniece (2008—2011).[2]
Laika posmā no 2006.-2008. gadam viņa bija valsts sekretāra vietniece Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā, pirms tam kopš 2003. gada strādājot ministrijas Pašvaldību attīstības departamentā. Darbu publiskajā pārvaldē sākusi 1998. gadā, strādājot kā sociālā darbiniece Jūrmalas Labklājības pārvaldē un referente Jūrmalas Kultūras nodaļā.
Kopš 2019. gada Z. Kalniņa-Lukaševica lasa lekcijas Latvijas Universitātē par Eiropas Savienības ārpolitiku. Ir biedrības “Eiropas kustība Latvijā” valdes locekle un ES domnīcas “Friends of Europe” pilnvaroto padomes locekle.[3]
Zanda Kalniņa-Lukaševica ir domnīcas “Friends of Europe” Eiropas Jauno līderu (European Young Leaders, EYL40) programmas, kā arī Minhenes drošības konferences un Kērbera fonda (Körber-Stiftung) kopīgi veidotā Minhenes jauno līderu (Munich Young Leaders) foruma biedre.
2016. gadā Z. Kalniņa-Lukaševica tika apbalvota ar Ministru Kabineta atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu, nodrošinot veiksmīgu Latvijas iestāšanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā. 2015. gadā ārlietu ministrs ir izteicis pateicību par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu darbu Latvijas pirmās prezidentūras Eiropas Savienības Padomē laikā.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē 2013. gadā ieguvusi vadības zinātņu doktora grādu un 2004. gadā vadības zinātņu maģistra grādu. Pirms tam studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā (iegūta sociālās aprūpes karitatīvā darbinieka kvalifikācija).
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2011. gadā pievienojusies Zatlera Reformu partijai. No šīs partijas saraksta kandidēja 11. Saeimas ārkārtas vēlēšanās, kur arī tika ievēlēta no Vidzemes apgabala.[4] No 2011. līdz 2014. gadam vadīja Saeimas Eiropas lietu komisiju,[5] kā arī strādāja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Kopš 2012. gada 2. februāra bija Reformu partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētāja.
2014. gada maijā Z. Kalniņa-Lukaševica pievienojās partijai "Vienotība".[6] No tās sastāva kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās, taču netika ievēlēta. Pēc Laimdotas Straujumas otrās valdības darba sākuma 2014. gada 6. novembrī kļuva par Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāri.[7] Latvijas prezidentūras ES Padomē laikā viņa pārstāvēja Padomi Eiropas Parlamentā. Viņa nodrošināja ministrijas komunikāciju ar Saeimu un Eiropas Parlamentu, kā arī pārstāv Latviju Eiropas Savienības Ārlietu padomes sanāksmēs attīstības sadarbības jautājumos un ārējās tirdzniecības jautājumos. Kopš 2017. gada viņa ir Attīstības sadarbības politikas konsultatīvās padomes priekšsēdētāja.
2018. gadā kandidēja 13. Saeimas vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēta Saeimā. Z. Kalniņa-Lukaševica kandidēja 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču netika ievēlēta.
2022. gadā ievēlēta 14. Saeimā no apvienības "Jaunā Vienotība". Pirmajā Saeimas sēdē tika ievēlēta Saeimas priekšsēdētāja biedra amatā. Kandidēja 2024. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no apvienības "Jaunā Vienotība" saraksta, taču netika ievēlēta.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Republikas 11. Saeima, informācija par deputātu Zandu Kalniņu-Lukaševicu
- ↑ Bērziņš veidos jaunu Stratēģiskās attīstības komisiju
- ↑ EPIC. «Our Team & Governance». Friends of Europe (en-US). Skatīts: 2021-05-07.
- ↑ «11.Saeimā ievēlētie deputāti». CVK. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. augustā. Skatīts: 2011. gada 11. novembrī.
- ↑ Saeimas Eiropas lietu komisiju vadīs Kalniņa-Lukaševica; ārlietu komisiju — Ražuks
- ↑ «Astoņi RP politiķi oficiāli iestājušies "Vienotībā"; tostarp divi ministri». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 3. jūlijā. Skatīts: 2014. gada 16. jūnijā.
- ↑ «ĀM». www.mfa.gov.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021-05-07. Skatīts: 2021-05-07.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Zanda Kalniņa-Lukaševica |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||