Bonaventuras muiža

Vikipēdijas lapa
Baloža jeb Bonaventuras muižas skats (19. gadsimta atklātne)
Bonaventuras muižas ēka mūsdienās

Bonaventuras muiža jeb Baloža muiža atradās tagadējā Rīgas pilsētas Berģu apkaimē un Ropažu novada Garkalnes pagastā,[1] Juglas ezera ziemeļu krastā. Muižas kungu mājas adrese ir Bonaventuras iela 10.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Muiža nosaukta Zviedru Vidzemes laiku (no 1625. gada) muižas īpašnieka Bonaventura Millera vārdā, 1636. gadā muiža piederēja Egidijam Litkenam, viņa pēcnācējs leitnants Berents Litkens to 1710. gadā nodeva mantojumā kapteinim Laudonam. 1780. gadā muiža nonāca Jāņa Baloža (Johann Ballod) īpašumā, no kura vārda cēlies latviskais muižas, kroga, kalna un visas apdzīvotās vietas nosaukums. Vēlāk tā piederēja Francim Gustavam fon Lēvisam (Franz Gustav von Loewis), kura mantinieks muižu pārdeva Ādolfam fon Vulfam.

Pēc 1920. gada agrārās reformas muižu atsavināja un tās teritorija pārgāja Valsts Bankas īpašumā. 1934. gadā bijušās muižas centrā ierīkoja Valsts stādu audzētavu. Pēc Otrā pasaules kara bijušajā muižas centrā darbojās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultāte, tad Berģu astoņgadīgā skola un visbeidzot (arī mūsdienās) Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja administrācija.[2]

Baložu muižas veco ēku pārveda uz Brīvdabas muzeju un tajā pašreiz atrodas muzeja fondu glabātuve. Muižas parkā mūsdienās atrodas 19. gadsimtā celtā muižas dzīvojamā ēka, kuras pret Juglas ezeru vērstā fasāde greznota kolonnām. Muižas teritorijā bija ādas ģērētava, pienotava, etiķa fabrika, Bertelsa spirta dedzinātava un liķiera fabrika.

Bonaventuras muižas vārdā 2010. gadā nosaukta Bonaventuras iela, pēc Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja direktores Ilzes Millersones ierosinājuma piešķirot nosaukumu brauktuvei, kam iepriekš nosaukuma nebija un ieviešot attiecīgu adresāciju.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]