Krimuldas luterāņu baznīca
| Krimuldas luterāņu baznīca | |
|---|---|
 Krimuldas luterāņu baznīca | |
  Krimuldas luterāņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Krimuldas pagasts, Siguldas novads, Latvija |
| Koordinātas | 57°09′48″N 24°46′02″E / 57.163379°N 24.767177°EKoordinātas: 57°09′48″N 24°46′02″E / 57.163379°N 24.767177°E |
| Arhitektūras apraksts | |
| Celtniecības beigas | 1205. - 1207. gads, 17. gadsimta 40. gadi. 1902. - 1905. gads |
| Oficiālais nosaukums: Krimuldas luterāņu baznīca | |
| Aizsardzības numurs | 6701 |
| Vērtības grupa | Valsts nozīmes kultūras piemineklis |
| Tipoloģiskā grupa | Arhitektūra |
| Iekļaušana aizsardzībā | 1998. gada 19. decembris |
.jpg)
Krimuldas evaņģēliski luteriskā baznīca (agrāk arī Ķizbeles jeb Kubeseles baznīca, latīņu: Cubezele) ir luterāņu baznīca, kas atrodas Siguldas novadā. Baznīca ir celta 1205. gadā, kad lībiešu ķēniņš Kaupo atgriezās no vizītes pie Romas pāvesta Inocenta III, un kopā ar priesteri Alebrandu uzcēla Kubeseles baznīcu.
Blakus Krimuldas baznīcai atrodas senais Kubeseles pilskalns, uz kura atrodas 1775. gadā celtā Krimuldas mācītājmuižas ēka, un kapukalniņš ar Kaupo pieminekli.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Senāko Kubeseles baznīcu senā kulta vietā blakus savam pilskalnam licis uzcelt Gaujas līvu ķēniņš Kaupo. Pirms nāves viņš savus zemes īpašumus novēlējis draudzei.[1]
Līdz 17. gadsimtam baznīcas arhitektūra bija lakoniska: vienjoma sarkaniem dakstiņiem klātiem divslīpju jumtu bieza mūra celtne ar šaurām, dziļām logailām. Zviedru Vidzemes baznīcu revīzijā 1630. gadā konstatēts, ka baznīca bijusi bez spārēm un jumta, vienīgi koris segts salmiem, 1643. gada revīzija secināja, ka baznīca ir bijusi gatava, tikai vēl bez griestiem, 1669. gadā norādīts, ka baznīca joprojām bez griestiem, zvans karājoties kalnā uzceltās stalažās; 1699. gadā Domēņu lietu (Ekonomische Verwaltnung) pārvaldnieks (Statthalter), Zviedrijas karaļa vietvaldis Mihaēls fon Štrokirhs (Mikael von Strokirch, 1649 - 1723-24?),[2] uzdeva namdarim salabot sakritušo baznīcu – uzlikt jumtu, ielikt logus, meistars Indriķis (Heinrihs) Vēde, kurš nereti strādāja pēc zviedru būvmeistara Larsa Nilsona Spāka (Lars Nilson Spaak) projektiem, uzcēla nelielu jomtgales tornīti ar gaili.
Pēc Lielā Ziemeļu kara 1739. gadā baznīca atkal bija nonākusi nožēlojamā stāvoklī, pat baznīcas kancele atbalstīta ar trim sētas mietiem; 1775. gadā atkal laboja jumtu, bet 1865. gadā izdarīja pamatīgu remontu, kanceli pārcēla ziemeļu stūrī, ievērojami paplašināja triumfa arku, lika jaunus ģipša griestus, solus un durvis.[3][4]
1865. gadā Krimuldas muižas īpašnieks Līvens un Engelhārtes muižas īpašnieks Konrāds fon Dāls ziedoja naudu baznīcas izgreznošanai, 1870. gadā tika mainīta altārglezna, ko pagādājis Bīriņu muižas īpašnieks Augusts Frīdrihs fon Pistolkorss,[5] kurš pats iesvētīts šajā baznīcā, jo „vecā bilde ar savām raibām pervēm, cik mīļa arī nebūtu apradušai draudzei bijusi, tomēr nesaskanēja kopā nedz ar baznīcas glītumu, nedz ar mācītas sirds lutinātām domām”, tāpēc pēc Bertela Torvaldsena marmora skulptūru parauga viņa skolnieks Johans Nepomuks Cvergers (Zwerger, 1796-1868) izgatavoja jauno altāri; Pistolkorss lika dibenlogos ievietot sarkanas, bet sānos – zaļas un sarkanas – vitrāžas, taču vecā altārglezna atstāta altāra loga sienmalā, bet kancelei blakus iepretim kancelei Pistolkorss licis novietot Lutera krūšutēlu uz tumšsarkana fona, uz ģērbkambara griestiem uzgleznot bībeli ar krustu un palmaszaru, kā arī iecerēja rotāt ģērbkambari ar ar baznīcas kādreizējo mācītāju un draudzes priekšnieku – „mūsu draudzes neaizmirstamu citkārtīgu kopēju un ganu” – attēliem, sākot ar Pistolkorsa mātes tēvu grāfu Augustu Mellīnu, ilggadēju baznīcas tiesas priekšsēdētāju, Krimuldas un Pēterupes baznīcu pērminderi, mācītāju Emanuēlu Pēgavu, kam iepriekšējais kapos licis akmeni, bet Pistolkorss – zelta burtus, bīskapu Ulmani, mācītāju Bekmani, Paulu Zībergu, kurš devies uz Pēterburgu. Šajā laikā baznīcas pērminderi bija Eduards fon Radeckis un Augusts Langals (August Langhals),[6] bet mācītājs – Vilhelms Frīdrihs Valters Otrais, kurš dzīvoja Engēlhartē, ko nedrīkst sajaukt ar Vilhelmu Frīdrihu Valteru Pirmo, kurš dzīvoja Ropažos, būdams Ropažu un Allažu mācītājs.[7] Jaunā iekārtojuma atklāšana bija apvienota ar Pistolkorsa vecākā dēla Aleksandra[8] pirmā krustbērnu kristībām.[6]
1823. gadā Kristiņš no Katlakalna uzbūvē ērģeles ar deviņiem reģistriem, kuras kā nederīgas pārdeva Jērkules skolai par 150 rubļiem, bet 1910. gadā Martina firma uzbūvēja jaunas, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā 1917. gadā.[9]
No 1902. gada līdz 1905. gadam pēc Augusta Reinberga projekta koka torņa vietā tika uzcelts 46 m augsts, masīvs mūra tornis. Jaunas ērģeles iegādātas un iesvētītas 1926. gada 7. martā ar 778 stabulēm (13 balsis), izmaksājušas Ls 6900,[10] 1930. gadā sakarā ar dievnama 725 gadu jubileju to atjauno, bet 1940. gadā arhitektūras students Ansis Bērziņš uzsāk dievnama izrotāšanu.[11]
Padomju okupācijas laikā baznīcas ēku postīja, 20. gadsimta astoņdesmitajos tā daļēji bija bez jumta. Pēc neatkarības atgūšanas dievnamu atjaunoja 1991. gadā.[12]
Krimuldas baznīcas ēka ir Latvijas Republikas valsts nozīmes kultūras piemineklis no 1930. gada.[9] Pieminekļu valdes, vēlāk Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas aizsardzībā ar Nr.6701.[13]
Krimuldas baznīcas mācītāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Krimuldas baznīcā kalpojuši šādi mācītāji[14]:
- 1205-1207 Alebrands;
- 1630 Wenceslaus Lembchen;
- 1637–1639 Laurentius Gassemann;
- 1643 ... Lemchen;
- 1641–1677 Johans Raulīnijs (Johann Raulinius), dzimis ap 1610. gadu Kuldīgā, miris 1677. gadā[15];
- 1667–1696 Bērtulis Štibners (Bartholomaus Stübner), prāvests, virskonsistoriālasesors, dzimis 1633. gadā, miris 1696. gada 21. decembrī Rīgā[16];
- 1698–1718 Georgs Gustavs Buholcs (M. Georg Gustav Buchhol[t]z), prāvests;
- 1718–1727 Johans Heinrihs Hilde (Johann Heinrich Hilde);
- 1729. gada 15. jūnijs[16]-1756 Johans Justs Grīners (Johann Justus Grüner), dzimis 1697. gada 27. oktobrī, miris 1756. gada 30. jūlijā[17];
- 1755. gada 13. oktobris -1757 Kārlis Vilhelms Reineks (Karl Wilhelm Reineck), adjunct, dzimis Arnhausen, Pomerānijā (tagad – Lipie, Rąbino), miris 1757. gada 28. decembrī[16];
- 1759–1781 Johans Daniēls Pelhaus (Johann Daniel Pölchau), dzimis 1731. gada 19. jūlijā Vircavā,[16] muzikologa Georga Johana Daniēla Pelhaus[18] (1773. gada 23. jūnijs, Krimulda – 1836. gada 12. augusts, Berlīne) tēvs;
- 1782–1786 Teodors Šēnbergs (Theodor Schönberg),[19] dzimis 1756. gada 14. decembrī, miris 1824. gada 6. jūlijā, Lielvārdē[20];
- 1786–1816 Kārlis Emanuēls Pēgavs (Karl Emanuel Pegau) dzimis 1751. gada 12. martā, Ramkau – miris 1816. gada 23. jūnijā[21];
- 1817–1835 Kārlis Kristiāns Ulmanis (Karl Christian Ulmann);
- 1835–1855 Kārlis Lēberehts Bekmanis, (Karl (Carl[22]) Leberecht (Lebrecht) Bäckmann), dzimis 1809. gadā Valtermuižā (Waltershof), Talsu apriņķī, Kurzeme,[23] miris 1879. gadā[24] 17. novembrī Sanktpēterburgā[25];
- 1850(1855?)–1890 Vilhelms Frīdrihs Valters, dzimis 1825. gada 7. novembrī, miris 1897. gada 28. jūnijā[26];
- 1890–1907 Kārlis Teodors Gotlībs Skribanovics (Karl Skribanowiz; Karl Skribanowitz)[4][27][28]
- 1907–1932 Jānis Ērmanis, dzimis 1862. gada 22. oktobrī, miris 1932. gada 25. maijā[4][29]
- 1932–1937 Jānis Baumanis, dzimis 1903. gada 12. februārī Ļaudonas pagastā
- 1939–1941 Artūrs Krauklis, dzimis 1904. gada 9. augustā Odesā. Miris cietumā 1942. gada martā vai februārī Staļingradā
- 1942–1944 Vilhelms Ozols, dzimis 1914. gada 26. februārī Rūjienas tuvumā Jerumu ciemā. Miris 1999. gada 16. februārī, apbedīts Rīgā, II Meža kapos
- 1944–1944 Jānis Krauklis dzimis 1941. gada 5. jūlijā Ādažu pagastā. Miris 1992. gada 27. augustā Sidnejā, Austrālijā
- 1945–1964 Voldemārs Aivars, dzimis 1900. gada 12. decembrī Rīgā. Miris 1969. gada 18. februārī Rīgā, apbedīts Rīgas Meža kapos.
- 1964–1988 nav mācītāja un nav draudzes
- 1988–1994 Roberts Emīls Feldmanis, ķesteris Kaspars Dimiters no 1988. gada līdz 1996. gadam.
- 1994–2021 Austris Juris Rāviņš.
- 2021–šobrīd Jāzeps Bikše.
No 1700. gada līdz 1851. gadam Krimuldas draudzei bija pievienota Svētā Pētera kapela (Peterscapelle) pie Pēterupes grīvas, tagadējo Saulkrastu teritorijā.
Krimuldas mācītājmuiža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Blakus Krimuldas baznīcai, Runtiņupītes krastā uz paugura, sena pilskalna 1775. gadā cēlis zviedru izcelsmes Krimuldas muižas īpašnieks barons Magnuss fon Helmersens. Mācītājmuižā dzīvojuši mācītāji T. Šēnbergs, K. E. Pēgavs, K. K. Ulmanis, K. L. Bekmanis, kā arī citi; ēkas būvforma ir tradicionāla, maigi noapaļota, nedaudz smagnēja, vērtīgi mākslas pieminekļi bija 19. gadsimta sākuma durvju vērtnes, kas tagad aizstātas ar jaunām, restaurētas ir kāpnes vestibilā.[30] Blakus atrodas „Vītagas”, senā zvaniķa māja.
Vecā kapsēta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vecā kapsēta jeb Baronu kapi atrodas Krimuldas baznīcas teritorijā. Krimuldas baznīcas draudzes hronikā ir rakstīts, ka vecā kapsēta vairākkārt paplašināta.
1820. gadā dienvidu pusē, kapsētai piešķīra jaunu zemes gabalu. Netālās Engelhartes muižas īpašnieks K. fon Dāls iežogoja jauno gabalu un par to baznīcas konvents piešķīra viņam vietu dzimtas kapiem, ko ar kokiem vēlāk izveidoja, lai atšķirtos no pārējās kapsētas. Kapsētas visvecākā daļa bija iežogota ar laukakmeņu sētu.
1826. gadā iesvētīja otru zemes gabalu dienvidu pusē. Kapsētā atrodas arī grāfa Duntena kapliča, kas tikusi postīta Pirmā pasaules kara laikā. Vecajā kapsētā apglabāts arī ilggadējais Krimuldas mācītājs Vilhelms Frīdrihs Valters ar saviem piederīgajiem. 1928. gadā Krimuldas draudze sabrukušo vārtu stabu vietā uzcēla divus baltus betona stabus un atjaunoja arī laukakmeņu sētu. Kapsētā atrodas arī ievērojamā sludinātāja brāļa Friča Ecbaha kapa piemineklis. Fricis Ecbahs miris 1909. gada septembrī, un viņa bēres organizēja Krimuldas muižas īpašnieku – firstu Līvenu ģimene.
Baronu kapi piedzīvojuši neskaitāmus kapu postītāju uzbrukumus. Draudze vairākkārt rīkojusi talkas kapsētas sakopšanai, palīdzību sniedz arī Krimuldas novada pašvaldība.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Indriķa hronika par 1217. gada notikumiem: Bet Kaupo, kam ar šķēpu bij caurdurti abi sāni, ticīgi atcerējās tā Kunga ciešanas un, kad bija pieņēmis tā Kunga miesas sakramentu, sirsnīgā kristīgās reliģijas atzīšanā izlaida garu, sadalījis pirms tam visus savus īpašumus Livonijā ierīkotām baznīcām. [..] Un viņa miesas sadedzināja, un kaulus aiznesa uz Livoniju un apglabāja Kubeselē.
- ↑ Pauls Kampe. Baznīcu celtniecība Vidzemē zviedru valdīšanas pēdējos piecdesmit gados (1660–1710). Rīga, 1937. 31. lpp.
- ↑ Pēdējā Brīdī, Nr. 18, 1930. gada 23. janvārī. „Walzts aizsardzībā pahrņemta basniza, kuŗas celschanā peedalijees lihwu wirsaitis Kaupo.” 8.lpp.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Brīvā Zeme, Nr.189 (23.08.1930) - Krimuldas baznicas 725 gadu jubileja.». periodika.lv. 23.08.1930. Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ Astaf von Transehe-Roseneck. Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft, Bd.: 2, Görlitz, [ca. 1935]. S.1023.
- ↑ 6,0 6,1 Latviešu avīzes, Nr.30, Pelikkums pee Latweeschu Awischu Nr.30, Baznicas un skolas zinnas, 1870. gada 29. jūlijs (10. augusts). „Krimuldes wezzahs basnicas jauna puschkoschana”.
- ↑ Ulmann, Christian, Dr.K., bischof, vice-prafes des evang.-luth. General-Constistoriums in St.Petersburg, Berkholz, Dr.C.A., Consistorialrath, Oberpastor zu St.Jacob in Riga, geistlicher Assessor des Liv.evangel.-lut. Consistoriums. Mitteilungen und Nachrichten für die evangelische Kirche in Russland. 22-Band. Jahrgang 1866. Riga: Druck von W.F.Häcker in Riga, 1862. S.427
- ↑ Alexander Ludwig Johann Gustav, 1851. gada 7. marts, Pēterburga - 1904. gada 31. jūlijs//Astaf von Transehe-Roseneck. Genealogisches Handbuch der livländischen Ritterschaft, Bd.: 2, Görlitz, [ca. 1935]. S.1023.
- ↑ 9,0 9,1 Pēdējā Brīdī, Nr.18, 1930. gada 23. janvārī. "Walzts aizsardzībā pahrņemta basniza, kuŗas celschanā peedalijees lihwu wirsaitis Kaupo." 8.lpp.
- ↑ Mūzika, 1926. gada 1. aprīlis, 55.lpp.
- ↑ Svētdienas Rīts, Nr.17, 1940. gada 21. aprīlis, 142.lpp.
- ↑ Latvijas ev. lut. baznīcas sinode Anglijā, Laiks, Nr. 54, 1991, 6. jūlijs, 7. lpp.
- ↑ Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojums Nr.128, publicēts laikrakstā Latvijas Vēstnesis 1998. gada 18. decembrī.
- ↑ Napiersky, Karl E. Beiträge zur Geschichte der Kirchen und Prediger in Livland. Erstes Heft. Riga: Druck un Verlag von W.F.Häcker, 1843. S.38-39.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. martā. Skatīts: 2013. gada 18. novembrī.
- ↑ 16,0 16,1 16,2 16,3 Bergmann, Gustav von. Geschichte von Livland, nach bossuetischer Art entworfen. Leipzig: im Schwickertschen Verlage, 1776. S.150
- ↑ Baltisches Biographisches Lexikon digital — Digitalisierungsprojekt der Baltischen Historischen Kommission. http://www.bbl-digital.de/eintrag/Gruner-Johann-Justus-1697-1756/[novecojusi saite]
- ↑ http://www.bbl-digital.de/eintrag/Polchau-Georg-Johann-Daniel-1773-1836/[novecojusi saite]
- ↑ [Bergmann, Balthasar]. Lief- und Ehstlandischer Staats- und Adres-Calender auf das Jahr Christi 1785. Marienwerder:gedruckt bey Johann Jacon Kanter, [1784]. S.43.
- ↑ Amalie Schönberg, geb. v. Bluhmen. "Todes Unzeigt", Rigasche Zeitung, 1824. gada 11. jūlijā
- ↑ Recke, Johann Friedrich von. Napiersky, Karl Eduard. Allgemeines Schriftsteller- un Gelehrten- Lexikon der Provinzen Livland, Esthland un Kurland. Band 3. L-R. Mitau: bey Johann Friedrich Steffenhagen un Sohn, 1831. S. 398.
- ↑ Bäckmann, Carl Lebrecht. Der Friede, den Christus seinen Gläubigen giebt : Predigt, gehalten zur Eröffnung der Provinzial-Synode in Walk im Jahre 1843. Riga: gedruckt in der Muellerschen Buchdruckerei, 1843.
- ↑ Ida Marie Sophie Baeckmann (Plato) (1813—1883) laulātais, http://www.geni.com/people/Karl-Baeckmann/6000000006203658005 Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Evangelisch-Lutherische St.-Katharinen Gemeinde auf der Wassilij-Insel in St. Petersburg — http://st-katharina-orgel.ru/deutsch.html Arhivēts 2013. gada 30. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 4. oktobrī.
- ↑ LVVA, 233. f., 4. apr., 1170. l., 16. lp
- ↑ Indulis Zvirgzdiņš. «INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905-2005 - 1905. GADS LAZDONAS DRAUDZĒ», 2005.
- ↑ «Düna Zeitung, Nr.298 (31.12.1893) - Neujahr 1894». periodika.lv. 1893. Skatīts: 2023-03-04.
- ↑ http://biographien.lv/E_dizc.html Arhivēts 2013. gada 13. septembrī, Wayback Machine vietnē. http://nekropole.info/lv/Janis-Ermanis-22.10.1862[novecojusi saite] Rigasche Rundschau, Nr.45, 1932. gada 26. februāris, S.5.
- ↑ Zilgalvis, Jānis. Mācītājmuižas Latvijā: arhitektūra un kultūrvēsturiskās norises. Elpa, 2002. 51.lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krimuldas luterāņu baznīca.- Krimuldas baznīca
