Lindes muiža
Lindes muiža | |
---|---|
Lindes muižas vārti | |
Iepriekšējie nosaukumi | Gut Linden |
Vispārīga informācija | |
Atrašanās vieta | Linde, Birzgales pagasts, Ogres novads, Latvija |
Koordinātas | 56°41′54″N 24°51′01″E / 56.698333°N 24.850345°EKoordinātas: 56°41′54″N 24°51′01″E / 56.698333°N 24.850345°E |
Pabeigta | 19. gs 1. puse |
Lindes muiža (vācu: Gut Linden) bija muiža, kas atradās mūsdienu Ogres novada Birzgales pagasta Lindē, Daugavas kreisajā krastā. Lindes muižas kungu nams gāja bojā Pirmā pasaules kara laikā un netika atjaunots. Saglabājušies Lindes muižas vārti un Lindes muižas parks, kas ir 18. gadsimta valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi. Netālu atrodas Baronu jeb Hānu dzimtas kapi.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lindes muiža pieminēta jau 13. gadsimtā, kad piederējusi Lindenu dzimtai. 1542. gadā muižu savā īpašumā ieguva Johans fon Pletenbergs. Lindes muižas vārti celti 1767. gadā. Lindes parks, kas arī tapis ap to pašu laiku, ir 7,4 hektāru plašs un tajā atrodas Holandes liepu stādījumi, kas izveidojušas īpatnējas lapenes. Iespējamais dārza projekta autors ir muižas īpašnieka Georga Frīdriha fon Pletenberga meitu mājskolotājs Brethners. Pēc Georga Frīdriha fon Pletenberga nāves, kurš bija pēdējais vīriešu kārtas pārstāvis Kurzemes Pletenbergu dzimtā, muižu mantoja viņa meita Sofija Elizabete, pēc laulībām 1784. gadā grāfiene — Sofija fon Mengdena. Grāfiene Sofija fon Megdena bijusi izglītota sieviete, uzrakstījusi vairākus būtiskus darbus — "Lindes un Birzgales pagasta pienākamie un klausīšana" (1796. gads), "Lindes un Birzgales pagasta tiesa" (1805. gads), kā arī izdevusi brīvlaišanas likumu saviem Birzgales—Lindes dzimtcilvēkiem. 1844. gadā muižu pārdeva Kurzemes gubernatoram Paulam fon Hānam. Muižu mantoja viņa dēls Pauls Ādams Johans Leons fon Hāns (1828—1901).[1] 1866. gadā pārbūvēja kungu māju un uzcēla tai otro stāvu. Hāniem muižas zeme piederēja līdz Latvijas agrārreformai. Muižas īpašnieks Kārlis Rihards Aleksanders fon Hāns (1889—1942) Latvijas brīvības cīņu laikā dienēja 13. Tukuma kājnieku pulkā, kas sastāvēja no Landesvēra karavīriem, tāpēc, lai arī muižas zemi sadalīja 178 jaunsaimniecībās, pašu muižas centru atstāja Hānu īpašumā. Pirmā pasaules kara laikā sagrauto muižas kungu ēku neatjaunota un izpārdeva celtniecības materiālos. Pēc vācbaltiešu izceļošanas muižas centrs nonāca valsts īpašumā.
2017. gadā tika pabeigta Lindes muižas vārtu atjaunošana.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lindes muiža.
- Lindes muiža