Mareks Segliņš
Mareks Segliņš | |
---|---|
Mareks Segliņš 2006. gadā | |
Latvijas Republikas iekšlietu ministrs | |
Amatā 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 30. septembris | |
Prezidents | Vaira Vīķe-Freiberga |
Premjerministrs |
Andris Šķēle Andris Bērziņš |
Priekštecis | Roberts Jurdžs |
Pēctecis | Māris Gulbis |
Amatā 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Ivars Godmanis |
Priekštecis | Ivars Godmanis |
Pēctecis | Linda Mūrniece |
Latvijas tieslietu ministrs | |
Amatā 2009. gada 12. marts — 2010. gada 17. marts | |
Prezidents | Valdis Zatlers |
Premjerministrs | Valdis Dombrovskis |
Priekštecis | Gaidis Bērziņš |
Pēctecis | Aigars Štokenbergs |
| |
Dzimšanas dati |
1970. gada 4. jūlijā Aizpute, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
Tautība | latvietis |
Politiskā partija | Tautas partija (1998—2011) |
Profesija | jurists |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Mareks Segliņš (dzimis 1970. gada 4. jūlijā Aizputē) ir latviešu jurists un politiķis, bijušais Tautas partijas biedrs un priekšsēdētājs. Bijis ministrs vairākās valdībās un trīs Saeimu deputāts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1970. gadā Aizputē. Mācījās Aizputes vidusskolā (1977–1988). 1993. gadā M. Segliņš absolvēja studijas Latvijas Universitātes Juridisko fakultātē, pēc tam strādāja Liepājas pilsētas prokuratūrā un tiesā (1994–1995), tad līdz 1998. gadam bija advokāta palīgs birojā "Pomerancis un Kreics", 1998. gadā ieguva zvērināta advokāta statusu.
Pēc aiziešanas no aktīvās politikas kļuva par Rīgas pilsētas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas Nami" valdes locekli.[1]
Politiskā darbība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1998. gadā no Tautas partijas ievēlēts 7. Saeimā, darbojās Juridiskajā un Saimnieciskajā komisijā. 1999. gada 16. jūlijā M. Segliņš kļuva par Iekšlietu ministru Andra Šķēles valdībā, šo amatu saglabājot arī Andra Bērziņa Ministru kabinetā. M. Segliņš amatu atstāja 2002. gada septembrī, īsi pirms A. Bērziņa valdības darbības beigām saistībā ar Tautas partiju nomelnojošas kampaņas izmeklēšanas gaitas publiskošanu, ko bija vadījis premjera partijas biedrs Pēteris Apinis ("Latvijas Ceļš").
2002. gadā ievēlēts par 8. Saeimas deputātu, no 2004. gada marta bija Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. 2006. gadā ievēlēts 9. Saeimā, ne tikai saglabājot Juridiskās komisijas priekšsēdētāja amatu, bet arī kļūstot par Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju.
2007. gada 20. decembris, kad izveidoja Ivara Godmaņa valdība, M. Segliņš atkal kļuva par Iekšlietu ministru. 2008. gadā M. Segliņš nomainīja Aigaru Kalvīti Tautas partijas priekšsēdētāja amatā, taču jau 2009. gada novembrī atkāpās pirms termiņa beigām no šī amata, lai atdotu priekšsēdētāja vietu partijas dibinātājam A. Šķēlem, kurš gandrīz vienprātīgi tika ievēlēts par priekšsēdētāju partijas 12. kongresā.[2]
2009. gadā, veidojot Valda Dombrovska valdību, M. Segliņam radās iespēja nomainīt Iekšlietu ministra amatu pret Tieslietu ministra amatu. Kad 2010. gada martā Tautas partija izstājās no V. Dombrovska valdības, M. Segliņu atsauca no ministra amata, un viņš atsāka pildīt 9. Saeimas deputāta pienākumus.
Pēc neveiksmes 10. Saeimas vēlēšanās, kurās M. Segliņš kandidēja apvienības "Par Labu Latviju" sarakstā, viņš paziņoja par politiskās darbības pārtraukšanu. 2014. gada kandidēja 12. Saeimas vēlēšanās no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta, pārstāvot tajā Liepājas partiju, taču netika ievēlēts.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Bijušo deputātu un ministru Segliņu ieceļ 'Rīgas namu' valdē». delfi.lv. 2011-01-20. Skatīts: 2012-04-25.
- ↑ «Šķēle jaunos pienākumus TP uzsāk ar dziesmu 'Nevis slinkojot un pūstot'». Delfi. 2009-11-21.
Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas | ||
---|---|---|
Priekštecis: Roberts Jurdžs Ivars Godmanis |
Latvijas iekšlietu ministrs 1999. gada 16. jūlijs — 2002. gada 30. septembris 2007. gada 20. decembris — 2009. gada 12. marts |
Pēctecis: Māris Gulbis Linda Mūrniece |
Priekštecis: Gaidis Bērziņš |
Latvijas tieslietu ministrs 2009. gada 12. marts — 2010. gada 17. marts |
Pēctecis: Aigars Štokenbergs |
|
|