Pāriet uz saturu

Mālpils pagasts

Labs raksts
Vikipēdijas lapa
Mālpils pagasts
Mālpils pagasta ģerbonis
Ģerbonis
Novads: Siguldas novads
Centrs: Mālpils
Kopējā platība:[1] 220,9 km2
 • Sauszeme: 214,9 km2
 • Ūdens: 6,0 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 3 412
Blīvums (2024): 15,9 iedz./km2
Mājaslapa: www.malpils.lv
Mālpils pagasts Vikikrātuvē

Mālpils pagasts ir pagasts Siguldas novadā, Vidzemē, kas robežojas ar Siguldas novada Allažu, Mores un Siguldas pagastu, Ropažu novada Ropažu pagastu, Cēsu novada Amatas pagastu un Ogres novada Ķeipenes un Suntažu pagastu. Pagasta centrs atrodas Mālpilī. Cauri pagastam iet reģionālie autoceļi GarkalneAlauksts (P3) un InciemsSiguldaĶegums (P8), bet līdz līnijas slēgšanai gāja arī dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi ar diviem dzelzceļa pieturas punktiem: Sidgunda un Kārde.

No 2009. gada līdz 2021. gada administratīvi teritoriālajai reformai pastāvēja kā Mālpils novads. 2021. gadā Mālpils novadu iekļāva jaunajā Siguldas novadā.

Mālpils pagasts atrodas lēzeni paugurainajā Viduslatvijas zemienē ietilpstošā Madlienas nolaidenuma ziemeļu malā, robežojoties ar Vidzemes augstieni. Augstākā vieta Peļņu kalns (136,0 m vjl) uz robežas ar Mores pagastu.

Pamatiežus klāj 10—20 m bieza kvartāra nogulumu sega, ko veido galvenokārt akmeņaina, sarkanbrūna pēdējā apledojuma morēnas mālsmilts vai smilšmāls, vietām ar brūna un tumšbrūna morēnas smilšmāla starpslāņiem, lēcveida ieslēgumiem un ievilkumiem.

Zemes virsmas formu ģeomorfoloģiski nosaka lēzeni un zemi drumlinu vaļņi līdz pat 4 km garumā un 50—300 m platumā. To reljefu sarežģī SudasMergupes ledāja kušanas ūdeņu noteces leja.

Pagasta teritorijā ir smilts, grants un ģipšakmens iegulas, kā arī kūdras atradnes zemā, pārejas un augstā tipa purvos.

Klimats ir mēreni vēss, mitrs. Nokrišņu daudzums gadā sasniedz 700 mm, apmēram 500 mm ir siltajā gadalaikā. Gada vidējā temperatūra ir 5,6—5,8 °C, janvārī no −6,0 līdz −6,5 °C, jūlijā 17 °C. Bezsala periods vidēji 130 dienas. Sniega segas biezums līdz 25 cm, tā pastāvīgi izveidojas decembra otrajā dekādē, nokūst marta pēdējā dekādē.[4]

Tilts pār Lielo Juglu Sidgundā

Pagasta teritorija robežojas ar DaugavasGaujas baseinu robežšķirtni, izvietojies Daugavas baseina teritorijā un tajā atrodas Daugavas lielbaseina labā krasta pietekas. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem Lielās Juglas baseins, neliela daļa dienvidrietumos pieder pie Mazās Juglas baseina. Lielā Jugla sākas Sidgundā, satekot Sudai un Mergupei. Upju relatīvais kritums ir 1,9—3,5 m/km. Pagasta ziemeļdaļā sākas Tumšupe.

Mālpils pagasta teritorija līdz 13. gadsimtam ietilpa līvu apdzīvotajos Idoves un Sidgundas pilsnovados. Sudas upes krastā atradās senie pilskalni — tagad Mālpils Vīnkalns un Sidgundas Veckalns. Līvu senkapi atrasti pie Ķešāniem, Brišķēniem, Tūžām, Ķaulēniem, Pierēniem, kā arī Vitē, Audriņos un Idiņos, kur R. Šnores vadībā 1933. gadā veikti arheoloģiskie izrakumi. Pēc Gaujas un Daugavas līvu zemju iekarošanas novada ziemeļdaļu ieguva Zobenbrāļu ordenis (no 1237. gada Livonijas ordenis), bet Idoves (castrum Yodoven) pilskungs Manegints (Meningen) 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.[5] Novada dienviddaļā (bijušajā Sidgundas pagastā) esošās Daugavas līvu zemes ieguva Livonijas bīskapija, kas 1255. gadā tika pārveidota par Rīgas arhibīskapiju.

Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa Lemburgas pils, kuras nosaukumu skaidro kā līvu vietvārdu (lembit — virsaitis, urga— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (Lehm + burg — "māla pils"). Pirmā Mālpils draudzes baznīca celta 15. gadsimta sākumā. Agrāk latviešu zemnieki Mālpili dēvēja arī par Mārpili un ir saglabājies nostāsts par meitenes Māras iemūrēšanu Mālpils baznīcas sienā, kas, visticamāk, ir radies Livonijas ordeņa Svētās Marijas kulta iespaidā. Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no Suntažos uzbūvētās pils.

Livonijas kara rezultātā pagasts nonāca Polijas-Lietuvas kopvalsts kontrolē, 1629. gadā to ieguva Zviedrija. Ap 1630. gadu Mālpils draudzei bija kopīgs mācītājs ar Nītaures draudzi, jo vecā baznīca kara laikā bija nopostīta. Zviedru Vidzemes laikā tagadējā Mālpils novada teritorijā tika izveidotas šādas muižas: Mālpils muiža (Lemburg), Vites muiža (Vittenhof), Sudas muiža (Suddenhof) jeb Vibrokas muiža, Sudas strauta muiža (Suddenbach) jeb Buka muiža pēc tās īpašnieka majora Boka vārda, Kniediņu muiža (Kaltenbrunn), Dravantas jeb Drēfes muiža (Drevenhof), Mūru muiža (Muremoise), Žiburtu muiža (Sieburt), Ādama muiža (Adamshof) jeb Pūlaku muiža un Sidgundas (Siggund) jeb Rikteres muiža. Zemnieku izglītošanai 1693. gadā Mālpilī tika nodibināta draudzes skola.

Skats uz daļēji nopostīto Lemburgas pili 17. gadsimtā (no Zviedrijas kara arhīva)

Pēc 1721. gada pagasts nonāca Krievijas Impērijas kontrolē un ietilpa Vidzemes guberņas Rīgas apriņķī un bija sadalīts Mālpils un Sidgundas draudzēs. Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva Vidzemes guberņas landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. 1766. gadā uzcēla luterāņu baznīcu, kas atjaunota 1850. gadā. 1845. gadā daudzi Mālpils zemnieki pārgāja pareizticībā un tika nodibināta pareizticīgo draudze. 1872. gadā dibināja Mālpils kori, 1876. gadā Mālpils savstarpējo uguns apdrošināšanas biedrību, 1881. gadā Mālpils Labdarības biedrību, 1883. gadā bibliotēku, 1903. gadā Mālpils krājaizdevu sabiedrību. 1902. gadā uzcēla mācītājmuižu. 1905. gada revolūcijas laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. 1911. gadā nodibināta Mālpils proģimnāzija, kuras ēka nopostīta Pirmā pasaules kara laikā. Šajā laikā novada teritorijā darbojās 7 skolas, tai skaitā Vibrokas meiteņu skola.

Mālpils pils

Pēc Latvijas Republikas nodibināšanas tagadējais pagasts piederēja Rīgas apriņķim un to veidoja Mālpils pagasts un Rikteres pagasts (vēlāk pārdēvēts kā Sidgundas pagasts). Agrārās reformas gaitā Mālpils muiža tika sadalīta 166 jaunsaimniecībās, Mālpils mācītājmuiža 15 jaunsaimniecībās, Kniediņu muiža 27 jaunsaimniecībās, Vibrokas muiža 24 jaunsaimniecībās, Buka muiža 27 jaunsaimniecībās.[6] Savukārt Rikteres muiža ar Šķiliņu pusmuižu tika sadalīta 116 jaunsaimniecībās.[7] 1921. gadā dibināta Sidgundas savstarpējā apdrošināšanas biedrība, 1924. gadā Rikteres ekonomiskā lopkopības pārraudzības biedrība, 1924. gadā Sidgundas—Mālpils meliorācijas sabiedrība "Irbupe", 1927. gadā Sidgundas dramatiskā biedrība, kas iegādājās skatuves iekārtu, 1929. gadā Sidgundas brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība un citas sabiedriskas organizācijas.

1920. gadā Mālpils muižas kungu mājā ierīkoja Mālpils sešklasīgo pamatskolu, 1929. gadā to nodeva Latvijas Nacionālo atvaļināto karavīru biedrībai, bet 1935. gadā tā tika privatizēta. Pamatskola tika izvietota Mālpils Mārupēs ar 5 skolotājiem. Otra pamatsskola bija Sidgundā. Bez tam bija arī I pakāpes pamatskola ar vienu skolotāju Mālpils Kniediņos, kas piederēja 1926. gadā dibinātajai Kniediņu izglītības biedrībai. 1935. gadā atklāja Mālpils labdarības biedrības namu Zaķu krogā ar bibliotēku.

Mālpils novada ģerbonis (2009. — 2021. gadam)

1935. gadā Mālpils pagasta platība bija 148,41 km² un tajā dzīvoja 2052 iedzīvotāji, tajā skaitā 94,6% latvieši, 2,6% poļi un 1,1% krievi.[8] 1945. gadā pagastā izveidoja Mālpils un Vites ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Mālpils ciems ietilpis Siguldas (1949—1962) un Rīgas (pēc 1962. gada) rajonos. Mālpils ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Vites ciema kolhoza «Vienība» teritoriju, 1958. gadā — Sidgundas ciema kolhoza «Spartaks» teritoriju, 1963. gadā — visu likvidētā Sidgundas ciema teritoriju.[9][10]

Tagadējā pagasta teritorijā tika nodibināti 11 kolhozi. 1949. gadā nacionalizētajā Mālpils muižas kungu mājā tika atvērts Hidromeliorācijas un celtniecības tehnikums, kas darbojās līdz 1965. gadam, pēc tam tajā tika izvietota padomju saimniecības «Mālpils» administrācija un Mālpils Zemkopības un meliorācijas muzejs. 1968. gadā Mālpilī iekārtots bērnudārzs, 1972. gadā tika sākta Mālpils pārbūve atbilstīgi eksperimentālā paraugciemata projektam, 1982. gadā uzcelta Mālpils vidusskola, 1988. gadā kultūras nams, 1990. gadā nodibināta Mūzikas un mākslas skola.

1990. gadā Mālpils ciemu reorganizēja par pagastu,[11] bet 2009. gadā Mālpils pagastu reorganizēja par Mālpils novadu. 2021. gadā Mālpils novada teritoriju iekļāva jaunajā Siguldas novadā.

Teritoriālais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ciems Iedzīvotāji
(2009)
Platība
(ha)
Mālpils 2171 402.5
Sidgunda 459 215.0
Upmalas 157 63.0
Vite 52 32.5
Bukas 39 29.0

Mazciemi: Andricēni, Audriņi, Ģistas, Jaunbūņas, Kārde, Lībenes, Lipkori, Mergupes, Novadnieki, Sliseri, Spruksti.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[12]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19252 731—    
19302 765+0.25%
19352 964+1.40%
19593 345+0.51%
GadsIedz.±% g.p.
19673 987+2.22%
19794 499+1.01%
19894 624+0.27%
20004 341−0.57%
GadsIedz.±% g.p.
20113 626−1.62%
20193 350−0.98%

Etniskais sastāvs

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Mālpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā[13]
Latvieši (3044)
  
83.3%
Krievi (371)
  
10.2%
Baltkrievi (72)
  
2.0%
Poļi (37)
  
1.0%
Ukraiņi (52)
  
1.4%
Cita tautība (79)
  
2.2%

Tautsaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Johans Gotfrīds Ageluts (Ageluth 1763.—1848.) Mālpils draudzes mācītājs, latviešu garīgo dziesmu autors un Latviešu literārās biedrības dibinātājs (1824)
  • Fēlikss Lūkins (1875-1934), ārsts oftalmologs un homeopāts. Latvijas Rēriha biedrības vadītājs (1930-1934).
  • Rūdolfs Klinsons (1889-1941), Latviešu strēlnieku virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks, ģenerālis (1936), Latgales divīzijas komandiera palīgs (1936-1940).

Ievērojamas vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Ethnic composition of Latvia 2019». pop-stat.mashke.org. Skatīts: 2022-08-03.
  4. «Rīgas rajona Mālpils pagasta teritorijas plānojums (2008—2020)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2010. gada 7. septembrī.
  5. «Leonida Jansona raksts "Mālpils senatne" (2002).». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2009. gada 12. decembrī.
  6. Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējums, 1935.-1936., 25 527 sleja
  7. Latviešu konversācijas vārdnīcas 19. sējums, 1939., 38 542 sleja
  8. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  9. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  10. Mālpils ciems 1967
  11. Latvijas pagasti 2002
  12. CSP
  13. Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]