Pāriet uz saturu

Polija

Labot saites
Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Polska)
Polijas Republika
Rzeczpospolita Polska
Polijas karogs Polijas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
Devīze: nav1
Himna: 

Mazurek Dąbrowskiego
("Polija vēl nav zaudēta")
Location of Poland
Location of Poland
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta) 		Varšava
52°13′N 21°02′E / 52.217°N 21.033°E / 52.217; 21.033
Valsts valodas poļu valoda2
Etniskās grupas (2011) 93,8% poļi
3,8% citi
Valdība Parlamentāra republika
 -  Prezidents Andžejs Duda
 -  Premjerministrs Donalds Tusks
Veidošanās
 -  Kristietības pieņemšana4 966. gada 14. aprīlī 
 -  Pirmā Republika 1569. gada 1. jūlijā 
 -  Otrā Republika 1918. gada 11. novembrī 
 -  Tautas Republika 1944. gada 31. decembrī 
 -  Trešā Republika 1990. gada 30. janvārī 
Iestāšanās ES 2004. gada 1. maijā
Platība
 -  Kopā 312 679 km² (69.3)
 -  Ūdens (%) 3,07
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 38 483 957 (34.)
 -  Blīvums 123/km² (83.)
IKP (PPP) 2012. gada aprēķins
 -  Kopā $766,800 miljardi[1] 
 -  Uz iedzīvotāju $20 137[1] 
TAI (2022) ▲ 0,881 (ļoti augsts) (36.)
Valūta zlots (PLN)
Laika josla CET (UTC+1)
 -  Vasarā (DST) CEST (UTC+2)
Interneta domēns .pl5
ISO 3166-1 kods 616 / POL / PL
Tālsarunu kods +48
1 Skatīt Neoficiālie Polijas moto.
2 Lai arī nav oficiālas valodas, komūnās tiek lietotas baltkrievu valoda, kašūbiešu valoda, lietuviešu valoda un vācu valoda.
3 Pēc Centrālā Statistikas biroja datiem Polijas platība ir 312 679 kvadrātkilometri, no kuriem 311 888 kvadrātkilometri ir zeme, bet 791 iekšējo ūdeņu platība.[2]
4 Pēc poļu uzskatiem, kristietības pieņemšana bija viens no nozīmīgakajiem notikumiem Polijas vēsturē, apvienojot reģiona ciltis.
5 Arī .eu, kopā ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Polija (poļu: Polska), oficiāli Polijas Republika (Rzeczpospolita Polska), ir viennacionāla valsts Centrāleiropā, kas robežojas ar Vāciju rietumos, Čehiju un Slovākiju dienvidos, Ukrainu un Baltkrieviju austrumos, un Lietuvu un Krieviju (Kaļiņingradas apgabalu) ziemeļaustrumos. Ziemeļos tās krastus apskalo Baltijas jūra, kur Polijai ir jūras robeža ar Zviedriju un Dāniju. Polijas kopējā platība ir 312 696[3][4] km², un tā ir 69. lielākā valsts pasaulē un 9. lielākā valsts Eiropā. Valstī dzīvo vairāk nekā 38 miljoni iedzīvotāju, Polija ir piektā visblīvāk apdzīvotā valsts Eiropas Savienībā. Lielākās pilsētas ir Polijas galvaspilsēta Varšava, vēsturiskā galvaspilsēta Krakova un Lodza.

Pirmo Polijas valsti izveidoja poļānu kņazs Meško, kurš 966. gadā pieņēma kristietību, viņa dēls Boļeslavs 1025. gadā kronēja sevi par Polijas karali. 1569. gadā Polijas karaliste apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti un izveidoja Polijas-Lietuvas ūniju. Šī savienība izjuka 1795. gadā, un Polija tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara Polija atguva neatkarību, bet to atkal zaudēja Otrajā pasaules karā, kad Poliju okupēja nacistiskā Vācija un Padomju Savienība. 1944. gadā Polijā tika atjaunota neatkarība, bet izveidotā Polijas Tautas Republika bija sociālistiska Padomju Savienības satelītvalsts, kurā valdīja komunistiskā partija. 1980. gadā Polijā aizsākās Austrumeiropas atbrīvošanās no komunistu varas un 1989. gadā šeit notika pirmās brīvās vēlēšanas pēckara gados, valsti neoficiāli sāka dēvēt par "Trešo Polijas Republiku".

Mūsdienās Polijā ir parlamentāra demokrātija. Polija ir Eiropas Savienības, NATO, ANO, ESAO, PTO un citu starptautisku organizāciju dalībvalsts.

Etimoloģija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ir vairākas teorijas par to, kā ir cēlies poļu pašnosaukums Polska. Saskaņā ar vienu no visplašāk izplatītākajām teorijām, Polijas nosaukums ir cēlies no poļanu (polanie) cilts nosaukuma, kas tulkojumā nozīmē "klajumu ļaudis". Viņi dzīvoja Lielpolijas reģionā. Agrāk Polija bija zināma arī ar latīņu nosaukumiem Terra Poloniae ("Polijas zeme") un Regnum Poloniae ("Polijas Karaliste").

Persieši un lietuvieši Poliju attiecīgi dēvē par Lachistan un Lenkija. Šis nosaukums ir cēlies no Mazpolijā dzīvojošās cilts nosaukuma lędzianie.

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Polijas vēsture

Mūsu ēras pirmajā gadu tūkstotī Polijas teritoriju apdzīvoja vairākas rietumslāvu ciltis. 10. gadsimtā poļānu zemes, kas atradās starp Odru, Vislu un Bugu, apvienojās. 966. gadā Pjastu dinastijas poļānu ķēniņš Meško I pieņēma katolismu kā valsts oficiālo reliģiju. 1025. gadā Polija tika pasludināta par karalisti. 12. gadsimts bija feodālās sadrumstalotības periods, kad Polijas teritorijā izveidojās vairākas sīkas, gandrīz pilnīgi neatkarīgas kņazistes. 13. gadsimtā valstij uzbruka Batija un Zelta Ordas hanu karapulki.

Polija-Lietuva uzplaukuma laikā

1320. gadā Polijas karalis Vladislavs I atkal apvienoja valsti. 1386. gadā starp Poliju un Lietuvas lielkņazisti tika noslēgta Krēvas ūnija. Lietuvas lielkņazs Jagailis kļuva par Polijas karali Vladislavu II, aizsākot Jagellonu dinastiju. 1569. gadā saskaņā ar Ļubļinas ūniju Polijas un Lietuvas lielkņaziste izveidoja vienu Polijas-Lietuvas valsti. Tā kļuva par vienu no lielākajām valstīm Eiropā. Valsts īpatnība bija tās iekārta — muižnieku demokrātija ar ievēlējamu karali.

16. un 17. gadsimtā Polija vairākkārt karoja ar Zviedriju, Krieviju, Brandenburgu un Osmaņu impēriju. Sākot no 17. gadsimta vidus, karos ar Zviedriju un Krieviju valsts novājinājās, un nonāca apkārtējo valstu ietekmē. 1791. gadā Polijā tika pieņemta viena no pirmajām pasaules konstitūcijām.

Trīs Polijas-Lietuvas dalīšanu (1772., 1793. un 1795. gadā) rezultātā Polija pazuda no pasaules kartes kā neatkarīga valsts uz 123 gadiem. Tā tika sadalīta starp Krieviju, Prūsiju un Austriju. Notika daudzas poļu sacelšanās, bet valsts neatkarība tika atjaunota tikai pēc Pirmā pasaules kara Juzefa Pilsudska vadībā.

1926. gada maijā J. Pilsudskis puča rezultātā nodibināja Polijā autoritāru režīmu.

Polija starp pasaules kariem

Otrais pasaules karš Eiropā sākās ar Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembra rītā. 17. septembrī, pamatojoties uz Molotova—Ribentropa paktu, PSRS iebruka Polijā no austrumiem, un līdz 6. oktobrim abi agresori bija okupējuši valsti pilnībā.

Cīņai par neatkarību poļi izveidoja Polijas pagrīdes valsti ar paralēlām pārvaldes struktūrām.

Pēc kara 1944. gadā Polija tika atjaunota kā neatkarīga sociālistiska Polijas Tautas Republika ar komunistisko partiju pie varas. Polija bija PSRS satelītvalsts un viena no vadošajām Varšavas pakta valstīm. Bijušās Polijas austrumu teritorijas palika PSRS sastāvā, bet, pamatojoties uz Jaltas un Potsdamas konferenču lēmumiem, Polijai piešķīra bijušās Vācijas austrumu teritorijas un daļu no Austrumprūsijas.

1978. gada 16. oktobrī polis Karols Vojtila kļuva par pāvestu Jāni Pāvilu II.

1980. gada septembrī Gdaņskā tika nodibināta arodapvienība Solidaritāte, kuras uzsāktā cīņa par valsts demokratizāciju tiek vērtēta kā sociālisma norieta sākums Austrumeiropā. Pamatojoties uz Apaļā galda lēmumiem 1989. gadā Polijā notika pirmās brīvās vēlēšanas pēc Otrā pasaules kara.

1999. gadā Polija iestājās NATO, bet 2004. gada 1. maijā — Eiropas Savienībā.

Ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Polijas topogrāfiskā karte

Polija atrodas Centrāleiropā. Tā ir liela valsts, kuras platība ir 312 679 km² (69. vieta pasaulē, 9. vieta Eiropā). Polijas teritorijas lielāko daļu aizņem zemienes (ziemeļu un centrālajos rajonos). Ziemeļos Poliju apskalo Baltijas jūra, kuras piekraste ir zema un smilšaina. Ziemeļos ir pauguru un morēnu reljefa josla ar daudziem ezeriem, piemēram, Mazuru un Pomožes ezeru augstiene. Centrālajos rajonos rietumu-austrumu virzienā stiepjas Lielpolijas un Mazovijas-Podlases zemienes. Dienvidos no tām atrodas Silēzijas, Mazpolijas un Ļubļinas augstienes, kuras sadala Vislas ieleja. Gar Polijas dienvidu robežu stiepjas kalni — Sudeti, Karpati, Beskidi un Besčadi. Augstākā virsotne ir Risi kalns (2499 m) Tatros uz Slovākijas robežas. Polijā ir biezs upju tīkls, lielākās no tām ir Visla un Odra. Ezeri pārsvarā atrodas valsts ziemeļos. Lielākie ezeri ir Sņardvijs un Mamrijs. Meži aizņem aptuveni 30% no Polijas teritorijas. Īpaši daudz meži ir kalnos un valsts rietumos un ziemeļos. Polijas robežas garums ir 3528 km, no kuriem sauszemes robežas garums ir 3054 km, bet jūras robežas — 528 km. Polijas robežu garums ar citām valstīm ir šāds:

Klimats

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijai raksturīga relatīvi silta vasara un auksta ziema. Valsts ģeogrāfiskais novietojums ir tāds, ka tās klimatu ietekmē dažādas gaisa masas un atmosfēras frontes, tāpēc laikapstākļi Polijā ir nepastāvīgi un mainīgi. Aukstākais arktiskais gaiss no Krievijas un Skandināvijas valsts teritorijā sastopas ar siltajām gaisa masām, kas plūst no rietumiem. Daži teic, ka Polijā ir seši gadalaiki, jo pavasaris un rudens tiek sadalīti vēl divos laikapstākļu ziņā atšķirīgos periodos katrs. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir apmēram 600 mm, bet teritoriāli tas atšķiras. Zemienes valsts vidienē gadā saņem apmēram 450 mm nokrišņu, bet kalnu rajoni — dažkārt pat vairāk nekā 1450 mm. Ziemā sniega sega klāj lielāko daļu Polijas kalnu apgabalu un apmēram pusi no līdzenuma.

Administratīvais iedalījums

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Polijas administratīvais iedalījums

16 vojevodistes (vēsturiskais latviešu nosaukums — vaivadijas) (województwo)

  • apriņķi (powiat), iedalās 65 pilsētās ar apriņķa tiesībām (powiat grodzki) un 308 lauku apriņķos (powiat ziemski)
    • 2478 gminas (gmina), iedalās lauku gminās (gmina wiejska), gminās ar pilsētu (gmina miejsko-wiejska) un pilsētās ar gminas tiesībām (gmina miejska)..
Vojevodiste Admin. centrs Platība (km²) Iedzīvotāji
Kujāvijas-Pomožes vojevodiste Bidgošča un Toruņa 17969 2066136
Lejassilēzijas vojevodiste Vroclava 19946 2884248
Lielpolijas vojevodiste Poznaņa 29826 3374653
Lodzas vojevodiste Lodza 18219 2571534
Lubušas vojevodiste Gožova Velkopolska un Zelona Gura 13985 1008424
Ļubļinas vojevodiste Ļubļina 25155 2175251
Mazovijas vojevodiste Varšava 35579 5164612
Mazpolijas vojevodiste Krakova 15108 3267731
Opoles vojevodiste Opole 9412 1044346
Piekarpatu vojevodiste Žešova 17844 2096971
Podlases vojevodiste Bjalistoka 20180 1197610
Pomožes vojevodiste Gdaņska 18293 2201069
Rietumpomožes vojevodiste Ščecina 22896 1693533
Silēzijas vojevodiste Katovice 12334 4676983
Sventokšiskas vojevodiste Kelce 11672 1281796
Varmijas-Mazūrijas vojevodiste Olština 24192 1427091

Politika

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Polijas politisko partiju uzskaitījums
Polijas prezidents Andžejs Duda

Polija ir demokrātiska parlamentāra republika, tomēr prezidentam ir zināma ietekme uz politikas veidošanu. Pašreizējā konstitūcija pieņemta 1997. gadā.

Polijas valsts galva ir prezidents (Prezydent Rzeczypospolitej Polskiej), kuru ievēl vispārējās vēlēšanās. Ja pirmajā vēlēšanu kārtā kāds no kandidātiem netiek ievēlēts ar absolūtu balsu vairākumu, tiek rīkota otrā vēlēšanu kārta, kurā piedalās divi kandidāti, kuri ieguvuši visvairāk balsu. Prezidenta vēlēšanas notiek ik pēc pieciem gadiem.

Likumdevēja vara ir divpalātu parlaments — apakšpalāta — Sejms (Sejm) (460 deputāti) un augšpalāta — Senāts (Senat). Seimu ievēl tiešās proporcionālās vēlēšanās pēc D'Honda metodes, bet Senātu ievēl pēc retāk sastopamā bloku balsošanas (plurality bloc voting) principa. Lai iekļūtu parlamentā, noteikta 5% vēlēšanu barjera. Vēlēšanas notiek ik pēc četriem gadiem. Pēdējās notika 2019. gadā. Īpašos gadījumos abas palātas notur kopīgas sēdes, tad šis likumdošanas orgāns saucas — Nacionalā asambleja (Zgromadzenie Narodowe).

Polijas izpildvara ir Ministru kabinets (Rada Ministrów) ar premjerministru (Prezes Rady Ministrów) vadībā. Formāli Ministru prezidentu ieceļ Polijas prezidents pēc saviem ieskatiem, tomēr parasti tas ir tās partijas pārstāvis, kurai ir vairākums Seimā.

Tiesu varas augstākais orgāns Polijā ir Augstākā tiesa (Sąd Najwyższy) un Konstitucionālā tiesa (Trybunał Konstytucyjny). Cilvēktiesību jautājumus uzrauga tiesībsargs (Rzecznik Praw Obywatelskich).

Demogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: Polijas demogrāfija
Iedzīvotāju skaita izmaiņas no 1961. līdz 2003. gadam

Pēc 2011. gadā veiktās tautas skaitīšanas datiem Polijā dzīvoja 38,5 miljoni iedzīvotāju[5] (8. lielākais iedzīvotāju skaits Eiropā un 6. lielākais Eiropas Savienībā). Apdzīvotības blīvums ir 122 cilv./km²; pilsētās šis skaitlis ir 1105 cilv./km², bet lauku rajonos — 50 cilv./km². Dabiskais pieaugums ir negatīvs (-0,047%).[6] Vidējais dzīves ilgums vīriešiem ir 71,65 gadi, bet sievietēm ir 79,85 gadi.[6] Pilsētās dzīvo 63% iedzīvotāji. Lielākās pilsētas ir Varšava, Krakova, Lodza, Vroclava, Poznaņa un Gdaņska.

Polija tiek uzskatīta par etniski viendabīgu valsti. 2011. gada tautas skaitīšanā 93,8% iedzīvotāju pēc norādītās tautības bija poļi. Citas norādītās tautības bija silēzieši (1% jeb 418 tūkstoši), vācieši (0,1% jeb 59 tūkstoši), baltkrievi (0,1% jeb 36 tūkstoši), ukraiņi (0,1% jeb 37 tūkstoši), kašubi (16 tūkstoši), čigāni (12 tūkstoši), krievi (6,1 tūkstoši), lemki (5,9 tūkstoši) un lietuvieši (5,8 tūkstoši). Pirms Otrā pasaules kara Polijā dzīvoja 3 miljoni ebreju (10%), bet pēc holokausta palika tikai 300 tūkstoši, no kuriem aptuveni 30 tūkstoši pameta valsti 1960. gados. Mainoties valsts robežām, pēc kara daudz poļu palika dzīvot ārpus Polijas. Tiek lēsts, ka kopā ir aptuveni 20 miljoni poļu, kuri nedzīvo Polijā. Lielākā daļa, aptuveni 10 miljoni dzīvo Savienotajās Valstīs.[7] Citas valstis, kurās dzīvo liels skaits poļu, ir Brazīlija (~3,5 miljoni),[8] Izraēla (~1,25 miljoni)[9] un Vācija (~1,06 miljoni).[10]

Valsts valoda ir poļu valoda, kura pieder pie rietumslāvu valodu atzara. 15 gminās kā papildu valodas tiek izmantotas arī vācu, kašūbu un lietuviešu valodas. Populārākās poļu apgūtās svešvalodas ir angļu un vācu valoda.

Lielākā daļa no Polijas ticīgajiem iedzīvotājiem ir katoļi (90%), pareizticīgie ir 1,3%, bet protestanti — 0,3%.

Polijas lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita (2013.gads)[11]


Varšava

Krakova

Vieta Pilsēta Vojevodiste Iedzīvotāji Vieta Pilsēta Vojevodiste Iedzīvotāji


Lodza

Vroclava

1 Varšava Mazovijas vojevodiste 1 724 404 11 Bjalistoka Podlases vojevodiste 295 282
2 Krakova Mazpolijas vojevodiste 758 992 12 Gdiņa Pomožes vojevodiste 248 042
3 Lodza Lodzas vojevodiste 711 332 13 Čenstohova Silēzijas vojevodiste 232 318
4 Vroclava Lejassilēzijas vojevodiste 632 067 14 Radoma Mazovijas vojevodiste 218 466
5 Poznaņa Lielpolijas vojevodiste 548 028 15 Sosnoveca Silēzijas vojevodiste 211 275
6 Gdaņska Pomožes vojevodiste 461 531 16 Toruņa Kujāvijas-Pomožes vojevodiste 203 447
7 Ščecina Rietumpomožes vojevodiste 408 172 17 Kelce Sventokšiskas vojevodiste 199 870
8 Bidgošča Kujāvijas-Pomožes vojevodiste 359 428 18 Glivice Silēzijas vojevodiste 185 450
9 Ļubļina Ļubļinas vojevodiste 343 598 19 Žešova Piekarpatu vojevodiste 183 108
10 Katovice Silēzijas vojevodiste 304 362 20 Zabže Silēzijas vojevodiste 178 357

Tautsaimniecība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ščecinas osta

Polijas tautsaimniecība ir stabila, un kopš komunisma krišanas tā ir kļuvusi liberalizētāka. Polija bija Padomju Savienības satelītvalsts, kurai bija vislabāk attīstīta saimniecība. Pēc Padomju Savienības sabrukšanas Polija kļuva par pirmo Austrumu bloka valsti, kura pārgāja no plānveida ekonomikas uz tirgus ekonomiku.

2006. gadā lielākā daļa no eksporta precēm tika nosūtītas uz Vāciju (27,2% no kopējā apgrozījuma), Itāliju (6,6%) un Franciju (6,2%). Polija eksportē mašīnas un transporta iekārtas (38%), rūpniecības starpproduktus (23,7%), dažādas rūpniecības preces (17,1%), pārtiku un dzīvniekus (7,6%).

Polijā ir attīstīta mašīnbūve un metālapstrāde, melnā un krāsainā metalurģija, ķīmiskā, elektronikas un elektrotehnikas, vieglā, cementa un pārtikas rūpniecība. Tieši rūpniecība Polijā ir spēcīgs vides piesārņojuma avots.

Polija ieņem vienu no pirmajām vietām Eiropā akmeņogļu, sēra un sudraba ieguvē. Ir arī vara, cinka, svina rūdas, un dabasgāzes, nātrija un kālija sāls atradnes.

Tūrisms

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tatri, Zakopane

Galvenie tūrisma centri ir Varšava, Krakova, Zakopane, Ļubļina, Čenstohova, Vroclava, Poznaņa, Ščecina, Svinoujsce, Meņdzizdroje, Kolobžega, Toruņa un Gdaņska kopā ar pilsētām Gdiņa un Sopota kā arī Gņezno, Kališa, Bidgošča, Velička, Bohņa, Sandomeža, Pšemisla, Zamosca, Laņcuta, Žešova, Osvencima, Karpača, Šklarska Poremba, Lodza, Malborka, Varmijas-Mazūrijas vojevodiste, Augustova, Bjalistoka un Belovežas gārša apkārtne.

Vēsturiskā tūristu organizācija ir Polijas tūrisma asociācija PTTK (Polskie Towarzystwo Turystyczno-Krajoznawcze). Lielākā daļa tūristu ir vasarā, bet pārējos gadalaikos pamazām palielinās tūristu skaits. Viesnīcas iespējas ir labi attīstītas. Tūrisms tiek attīstīts ģimenēm ar bērniem, piemēram, atrakciju centri, tautas zinātniskās izstādes un bērnu muzeji (starp citiem Varšava, Gdaņska un Ščecina). Ūdens izklaides centri, akvaparks un kūrvietas ir diezgan daudz (piemēram Kolobžega, Grifino, Uņejova, Lodza, Kudovazdroja, Krakova, Zakopane un Bukowina Tatrzańska).

Slavenākais velomaršrutu sauc par Green Velo: Koņske - Kelce - Sandomeža - Žešova - Pšemisla - Helma - Vlodava - Belovežas gārša - Bjalistoka - Lomža - Goņondza - Augustova - Suvalki - Goldapa - Vengoževo - Bartošice - Lidzbarka Varmiņska - Braņevo - Fromborka - Elblonga.[12]

Kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas kultūra ir veidojusies vairāk nekā tūkstoš gadu, ietekmējoties gan no Rietumeiropas, gan no Austrumeiropas kultūrām. Ir arī daudzi pasaulslaveni poļi, kuri ir izmainījuši ne tikai Polijas, bet arī pārējās pasaules kultūru, piemēram, Jānis Pāvils II, Marija Sklodovska-Kirī, Tadeušs Koscjuško, Nikolajs Koperniks, Frideriks Šopēns un citi.

Sports

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Burāšanas laivu rallijs Ščecinā - The Tall Ships' Races, 2017

Populārākais sporta veids Polijā ir futbols. Polijas futbola izlase divas reizes ir ieguvusi trešo vietu FIFA Pasaules kausā (1974. un 1982. gadā). 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Polijas izlase ieguva zelta medaļu, bet 1976. un 1992. gada olimpiskajās spēlēs ieguva sudraba medaļas. Toties Eiropas čempionātos Polijas izlasei nav veicies. Tā finālturnīram ir kvalificējusies tikai vienu reizi (2008. gadā). 2012. gadā Polija un Ukraina rīkoja Eiropas čempionātu futbolā. Polijā čempionāta spēles notika Varšavā, Vroclavā, Poznaņā un Gdaņskā.

Ļoti lielā cieņā ir arī spīdvejs, kurā poļu sportisti arvien biežāk iegūst starptautiskus panākumus. Polijas Ekstralīga ir spēcīgākā spīdveja līga pasaulē, poļu spīdvejists Tomašs Gollobs ir 2010. gada Spīdveja Grand Prix izcīņas uzvarētājs. Populāri sporta veidi ir arī volejbols un basketbols. Polijas volejbola izlase 2009. gada novembrī pasaules rangā ieņēma piekto vietu, savukārt sieviešu izlase ieņēma desmito vietu. No individuālo sporta veidu pārstāvjiem pasaules slavu ir ieguvuši tramplīnlēcējs Adams Mališs, Formula 1 braucējs Roberts Kubica un peldētāja Otīlija Jedžejčaka (Otylia Jędrzejczak).

Kopš 1924. gada Polija ir piedalījusies visās vasaras olimpiskajās spēlēs, izņemot 1984. gada olimpiskās spēles, kuras tā boikotēja. Polija ir arī piedalījusies visās ziemas olimpiskajās spēlēs.

Foto galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemēri lielajām pilsētām

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piemēri mazpilsētās

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daba

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces un piezīmes

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 «Poland». International Monetary Fund. Skatīts: 2011-05-06.
  2. ↑ «Concise Statistical Yearbook of Poland, 2008» (PDF). Central Statistical Office (Poland). 2008. gada 28. jūlijs. Skatīts: 2008-08-12.
  3. ↑ Główny Urząd Statystyczny, dane za rok 2018, stan na 01.01.2018
  4. ↑ Bankier.pl, Powierzchnia Polski wzrosła o 1643 ha
  5. ↑ «Wyniki Narodowego Spisu Powszechnego Ludności i Mieszkań 2011 w zakresie deklarowanej narodowości oraz języka używanego w domu» (PDF). GŁÓWNY URZĄD STATYSTYCZNY. marzec 2012. Arhivēts no oriģināla, laiks: 16.01.2013. Skatīts: 12.04.2017.
  6. ↑ 6,0 6,1 «Poland». CIA - The World Factbook. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-18. Skatīts: 2009-12-12.
  7. ↑ «2006 Community Survey». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 10. novembrī. Skatīts: 2020. gada 29. martā.
  8. ↑ Polish Society in Brazil
  9. ↑ Passport thanks to a Polish grandmother, Warsaw at Y-net.co.il, March 16, 2007
  10. ↑ (vāciski) Bevölkerung mit Migrationshintergrund - Ergebnisse des Mikrozensus 2005 Statistisches Bundesamt Deutschland Arhivēts 2007. gada 10. jūnijā, Wayback Machine vietnē. (German text about migrants in Germany) 886 KiBPDF.
  11. ↑ «Polijas pilsētas iedzīvotāju skaits (2013)».
  12. ↑ «Wschodni Szlak Rowerowy Green Velo». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 21. oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Valstis
Teritorijas
Pašpasludinātās valstis
  • † Eirāzijas valstis, kas ģeopolitiski tiek pieskaitītas Eiropai
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Polija&oldid=4168576"