2011. gada laikapstākļi Latvijā

Laikapstākļi Latvijā
1960 1961 1962 1963 1964 1965 1966 1967 1968 1969 1970 1971 1972 1973 1974 1975 1976 1977 1978 1979 1980 1981 1982 1983 1984 1985 1986 1987 1988 1989 1990 1991 1992 1993 1994 1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023 2024
Latvijas klimats
Rīgas klimats

2011. gada laikapstākļi Latvijā
Temperatūra
	Latvija	Rīga
Vidējā	+7,3 °C	+8,4 °C
Minimālā	−30,1 °C	−26,2 °C
Maksimālā	+32,3 °C	+30,3 °C
Nokrišņi
Gadā	Latvija: 690 mm Rīga: 607,8 mm
Mēnesī	Rīga: 139,6 mm (augusts)
Dekādē	Rīga: 99,4 mm (augusts)
Diennaktī	Rīga: 37,0 mm (12. jūlijs)
Sniega sega	Rīga: 60 cm (7. janvāris)
Vējš
Vēja brāzmas	Latvija: 32 m/s (10. decembris, Ventspils) Rīga: 28 m/s (28. novembris, Daugavgrīva)
Citi gada notikumi
Energoapgādes traucējumi Latvijā 2010./2011. 2011. gada 11. jūnija negaisi Latvijā

Šajā lapā ir apkopoti 2011. gada laikapstākļi Latvijā. Gads ar vidējo gaisa temperatūru +7,3 °C (+7,27 °C), kas ir 1,5 grādu virs normas, ierindojās siltāko gadu 7. vietā. Vislielākā temperatūras novirze no normas bija decembrī — aptuveni +4,5 °C. Aukstāks par normu bija tikai februāris, tā vidējā gaisa temperatūra valstī kopumā bija −8,9 °C jeb 4,1 grādu zem klimatiskās normas. Pārējo mēnešu vidējās gaisa temperatūras novirze no ilggadējiem vidējiem rādītājiem bija no +0,5 grādiem maijā līdz +3,1 grādam jūlijā. Nokrišņu daudzums 2011. gadā bija tuvs normai — 690 mm (104%). Vairāk nokrišņu nekā ierasts bija janvārī, februārī, maijā, jūlijā, augustā un decembrī, savukārt pārējos mēnešos nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Visvairāk nokrišņu attiecībā pret normu bijis decembrī — vismaz 170%, savukārt martā un novembrī nokrišņu daudzums bija tikai puse no normas.

Kā vienu no neparastākajām 2011. gada parādībām var atzīmēt noturīgo sniega segu 2010./2011. gadu ziemā — sniegs Latviju klāja no 2010. gada novembra beigām līdz pat 2011. gada aprīļa sākumam, Alūksnē un Valkā vēl 1. aprīlī bija 28—29 cm dziļš sniegs. Vasara izcēlās ar karstuma viļņiem un spēcīgiem pērkona negaisiem, rudens bija neparasts ar stabilo siltumu un sausumu. Savukārt 2011./2012. gadu ziemā līdz gada beigām nekur Latvijā neizveidojās noturīga sniega sega, kas arī ir liels retums. Ar sniega trūkumu izcēlās jau novembris — tik maz sniega kā 2011. gada novembrī vēl bija tikai 1991. gadā, kā arī 1938. gadā, kad saskaņā ar tolaik darbojošos staciju datiem sniega segas nebija vispār. Gaisa temperatūras amplitūda 2011. gadā bija no −28, −31 grāda vairākos februāra rītos Latgalē un Vidzemē līdz +32 grādiem 7. un 9. jūnijā jūras piekrastē un 21.—22. jūlijā daudzviet Latvijā, Ventspilī 21. jūlijā tika reģistrēti +32,3 grādi.

Gada raksturojums pa gadalaikiem

2010./2011. gada ziema, ar vidējo gaisa temperatūru −6,2 °C (20. aukstākā), bija tikai 0,5 grādus siltāka par iepriekšējo ziemu, kuras aukstākais mēnesis bija janvāris, šoziem janvāris bija siltākais sezonas mēnesis. Decembra un februāra mēneša vidējās gaisa temperatūras pagājušā ziemā bija tuvas normai, bet šoziem tās bija 4 grādus zemākas par normu un sezonas aukstākais mēnesis bija februāris. Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, ziema, ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas, bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos gandrīz 90 gados. Baltijas jūru pārklāja plašākais ledus kopš 1987. gada, Rīgas līcis aizsala pilnībā. Pēdējie ledus gabali izkusa Rīgas līča dienvidu daļā 7. maijā, savukārt Botnijas līča ziemeļos — pēc 20. maija.

2011. gada pavasaris, tāpat kā gadu iepriekš, bija vienu grādu siltāks par normu. Siltāki par normu gan 2010. gadā, gan šogad bija arī visi pavasara mēneši. Savukārt nokrišņu ziņā, lai gan pēc sausajiem marta un aprīļa mēnešiem, maijā nokrišņu bija vairāk par normu, 2011. gada pavasaris kopumā bija sausāks (86% no normas) kā gadu iepriekš (119%).

2011. gada vasaras vidējā gaisa temperatūra bija +18,0 °C (2,2 grādus virs normas) un nokrišņu daudzums — 274 mm (125% no normas). Pateicoties siltajiem jūnijam un jūlijam, 2011. gada vasara siltāko vasaru rindā atkal bija augšgalā — tā dalīja 2.—3. vietu ar 2002. gadu, par 0,4 grādiem atpaliekot no vissiltākās — 2010. gada vasaras. Nokrišņu gan bija mazāk kā iepriekšejā vasarā. 2010. gada vasara bija 3. mitrākā pēdējos gandrīz 90 gados, bet 2011. gada vasaras kopējais nokrišņu daudzums to ierindojis mitrāko vasaru 20. vietā. 2011. gada jūlijs Latvijā pagāja ar ievērojami siltu un nokrišņiem bagātu laiku. No visiem 2011. gada mēnešiem jūlija vidējai gaisa temperatūrai bija otra lielākā pozitīvā novirze no normas. Tomēr arī 2011. gada jūnijs bija ievērojami siltāks par normu (vissiltākais vasaras sākuma mēnesis 21. gadsimtā un otrais siltākais jūnijs Latvijā pēdējos 88 gados). Tādējādi laiks no 2011. gada 1. jūnija līdz 31. jūlijam ir bijis vissiltākais vasaras pirmo divu mēnešu periods Latvijā pēdējos 88 gados, tiesa gan, dalot pirmo vietu ar analoģisku periodu 1999. gadā. Arī nokrišņu daudzuma ziņā jūlijs bija ar 2011. gadā vislielāko mēneša nokrišņu daudzuma novirzi no normas. Tomēr, ja temperatūra pārsvarā turējās vairāk vai mazāk virs normas, nokrišņu daudzums bija svārstīgs — sausāki par normu mēneši mijās ar nokrišņiem bagātākiem. Savukārt augusts bija mērens un tuvs normai gan siltuma, gan mitruma ziņā.

Ar siltu un sausu novembri noslēdzās 2011. gada rudens. Visi tā mēneši bija siltāki par normu. Līdz ar to viss gadalaiks ar vidējo gaisa temperatūru +8,5 °C (2 grādus virs normas) kļuva par piekto siltāko rudeni Latvijā. Savukārt nokrišņu daudzuma ziņā visi rudens mēneši bija sausāki par normu. Līdz ar to aizvadītais rudens ar nokrišņu daudzumu 68% no ilggadīgās normas ierindojās sausāko rudeņu 12. vietā.

Gada raksturojums pa mēnešiem

Mēneša vidējie rādītāji Latvijā
Temperatūra un nokrišņi
Janvāris	−3,0 °C	(142%)
Februāris	−8,9 °C	(93%)
Marts	−0,5 °C	17,1 mm (52%)
Aprīlis	+6,8 °C	24,5 mm (62%)
Maijs	+11,2 °C	62,7 mm (128%)
Jūnijs	+17,3 °C	42 mm (66%)
Jūlijs	+19,8 °C	119 mm (152%)
Augusts	+16,8 °C	112 mm (147%)
Septembris	+13,4 °C	50 mm (69%)
Oktobris	+7,8 °C	55 mm (83%)
Novembris	+4,4 °C	(50%)
Decembris	+2,1 °C	88 mm (175%)

Janvāra vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −3,0 °C (1,7 grādus virs ilggadīgās normas). Tādējādi janvāris 2011. gadā bija 8,5 grādus siltāks kā gadu iepriekš, kad tika piedzīvots sestais aukstākais gada pirmais mēnesis Latvijā. Siltāks par normu 2011. gada janvāris bija visā Latvijā. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija jūras piekrastes rajonos, it sevišķi Kurzemes pusē. Savukārt Vidzemē bija vislielākie noviržu no normas kontrasti: no 1,5 grādiem virs normas Ainažos līdz 2,4 grādiem Gulbenē. Janvāra nokrišņu daudzums kopumā Latvijā bija 142% no ilggadīgās normas, tādējādi ierindojot to ar nokrišņiem visbagātāko janvāru datu rindas 15. vietā. Vairāk par normu nokrišņu bija lielākajā Latvijas daļā. Vidzemē vislielākie noviržu no normas kontrasti bija ne tikai temperatūrai, bet arī nokrišņiem: no 93% no normas Rīgā līdz 219% Salacgrīvā. Savukārt Kurzemē gan mēneša vidējā gaisa temperatūra, gan mēneša nokrišņu daudzums bija vistuvāk normai.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru −8,9 °C (4,1 grādu zem ilggadīgās normas) 2010./2011. gadu kalendārās ziemas pēdējais mēnesis februāris bija 13. aukstākais Latvijā pēdējos 88 gados. Februāris bija jūtami auksts visā Latvijā. Viszemākās mēneša vidējās gaisa temperatūras un vislielākās to novirzes no normas bija Latvijas austrumu daļā. Turpretī Kurzemes jūras piekrastes rajonos un Rīgas centrā mēneša vidējās gaisa temperatūras bija ap 4 grādiem augstākas un ar teritoriāli vismazākajam noviržu no normas vērtībām. Nokrišņu daudzums 2011. gada februārī kopumā Latvijā bija nedaudz zem ilggadīgās normas (93%). Latvijas lielākajā daļā mēneša nokrišņu daudzums bija mazāks par normu. Vismazākais nokrišņu daudzums salīdzinājumā ar normu bija Latvijas centrālajos rajonos, bet kopumā vislielākais, lai arī kontrastains, Latvijas dienvidaustrumu daļā.

Plūdi Saldū 29. jūlijā rītā.

2011. gada marta vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija −0,5 °C, kas ir 1 grādu virs ilggadīgās normas. Siltāks par normu marts bija visā Latvijā. Vistuvāk normai gaisa temperatūra bija Latvijas austrumu daļā — Alūksnes un Latgales augstieņu rajonos, bet Rīgas jūras līča rietumu piekrastē 2011. gada marts bija līdz pat 1,5 grādiem siltāks par normu. Ar mēneša nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 17,1 mm (52% no ilggadīgās normas) marts bija 14. sausākais pēdējos gandrīz 90 gados. Mēneša nokrišņu daudzums mazāks par normu bija visā Latvijā. Vismazāk (ap 30% no normas) nokrišņu bija Latvijas vidusdaļā, bet visvairāk (98% no normas), pateicoties 11. marta lietum un sniegam (diennakts nokrišņu daudzums — 60% no visa mēneša normas) — Kuldīgā.

Aprīļa vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +6,8 °C, kas ir 2,1 grādu virs ilggadīgās normas. Tādējādi aizvadītais aprīlis ir desmitais siltākais pēdējos gandrīz 90 gados. Mēnesis siltāks par normu bija visā Latvijā. Auksto vēju no jūras puses ietekmē viszemākās mēneša vidējās gaisa temperatūras (+4,7 līdz +4,8 grādi) bija Rīgas līča austrumu daļā. Jūras piekrastes teritorijās gaisa temperatūra bija arī vistuvāk normai — Saulkrastos tikai 0,1 grādu virs tās. Turpretī iekšzemē bija jūtami siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem, visaugstākā mēneša vidējā gaisa temperatūra (+8,3 °C) un tās novirze no normas (+2,8 grādi) tika reģistrētas Bauskā. 2011. gada aprīļa nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 24,5 mm (62% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojot šo mēnesi sausāko aprīļu rindas trešā desmita vidū. Lielākajā Latvijas daļā aprīļa nokrišņu daudzums bija zem normas. Nokrišņu mēneša "plāns" tika izpildīts tikai Kurzemes vidienē — šeit sevišķi intensīvi nokrišņi bija 8. aprīlī. Vismazāk nokrišņu gan pēc to daudzuma, gan salīdzinājumā ar normu bija Vidzemē un Latgales dienvidos — Krāslavas novada Piedrujā, Lubānā un Zosēnos tikai 37—39% no normas.

Plūdi Saldū 29. jūlijā rītā.

2011. gada maija vidējā gaisa temperatūra kopumā Latvijā bija +11,2 °C, kas ir 0,5 grādu virs ilggadīgās normas un 1 grādu mazāk, kā 2010. gadā. Maijs lielākajā Latvijas teritorijas daļā bija siltāks par ilggadīgiem vidējiem rādītājiem. Vislielākie noviržu no normas kontrasti bija ap Rīgas līci — tā rietumu piekrastē mēneša vidējās gaisa temperatūras bija 1,3—1,4 grādus virs normas, bet austrumu piekrastes teritorijās svārstījās ap normu (±0,1 grādu no tās). Mēneša nokrišņu daudzums vidēji Latvijā bija 62,7 mm (128% no ilggadīgās normas), tādējādi ierindojot šo mēnesi mitrāko maiju rindas trešā desmita vidū. Siltajā gadalaikā nokrišņi bieži ir lokālu lietusgāžu veidā, tādējādi to teritoriālais sadalījums ir nevienmērīgs. Arī 2011. gada maijā nokrišņu noviržu no normas kontrasti bija visos Latvijas reģionos. Vismazākais nokrišņu daudzums, salīdzinot ar normu, bija Liepājā un Rucavā — ap 80% no normas, kā arī Salacgrīvā — 90%. Turpretī Saulkrastos un Kalnciemā mēneša nokrišņu "plāns" tika pārsniegts par 70—80%.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +17,3 °C (2,6 grādus virs normas) 2011. gada jūnijs bija vissiltākais vasaras sākuma mēnesis 21. gadsimtā un otrais siltākais jūnijs Latvijā pēdējos 88 gados. Siltāks par normu 2011. gada jūnijs bija visā Latvijā. Vislielākās mēneša vidējās gaisa temperatūras novirzes no normas bija Ventspilī (+3,7 °C) un Vidzemes ziemeļu daļā (3,0—3,1 °C), bet vistuvāk normai (1,8—1,9 grādus virs tās) mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Jelgavā un Alūksnē. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 42 mm (66% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada jūnijs bija 21. gadsimtā otrais sausākais (pēc 2006. gada jūnija), bet pēdējos 88 gados 14. sausākais. Mazāks par normu mēneša nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 24% no normas vissausākais laiks bija Rūjienā, bet mēneša normatīvās vērtības pārsniegums bija tikai Kuldīgā (102%) un Dobelē (114%).

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +19,8 °C (3,1 grādu virs ilggadīgās normas) 2011. gada jūlijs ir otrais siltākais vasaras vidus mēnesis Latvijā pēdējos 88 gados. Tādējādi vissiltāko jūliju pirmajā desmitā ir jau seši šī gadsimta jūlija mēneši, turklāt pagājušā, 2010. gada jūlijs ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +21,5 °C (4,8 grādi virs normas) ir bijis vissiltākais. Jūtami siltāks par normu 2011. gada jūlijs bija visā Latvijā. Vislielākās mēneša vidējās gaisa temperatūras novirzes no ilggadīgās normas bija Vidzemē, Rūjienā un Priekuļos sasniedzot 3,6—3,8 °C. Vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemes dienvidrietumos — Rucavā un Liepājā 2,1 grādu virs tās. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 119 mm (152% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada jūlijs ir bijis šajā gadsimtā ar nokrišņiem visbagātākais, bet pēdējos 88 gados 6. mitrākais. Ilggadīgo meteoroloģisko novērojumu rezultāti rāda, ka visvairāk nokrišņu jūlijā ir bijis 1945. gadā, kad mēneša nokrišņu "plāns" tika pārsniegts gandrīz divas reizes.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +16,8 °C (0,8 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada augusts ir ierindojies siltāko augustu trešajā desmitā. Siltāks par normu 2011. gada augusts bija visā Latvijā. Visos reģionos bija vērojamas mēneša vidējās gaisa temperatūras noviržu no ilggadīgās normas svārstības, lielākoties 0,6—1,2 grādu robežās. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 112 mm (147% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada augusts ir bijis pēdējos 88 gados 16. mitrākais. Augusta nokrišņu daudzums teritorijas lielākajā daļā bija vairāk par normu. Visvairāk lija Kurzemes un Viduslatvijas ziemeļu daļā — Kolkā un Kalnciemā mēneša nokrišņu "plāns" tika pārsniegts vairāk kā divas reizes. Zemāks par normu (līdz 78—94% no tās) mēneša nokrišņu daudzums bija tikai vietām Vidzemes augstākajās vietās un Latgalē.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +13,4 °C (1,8 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada septembris ir ierindojams siltāko septembru otrajā desmitā. Siltāks par normu 2011. gada septembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Austrumlatvijas ziemeļu un ziemeļrietumu daļā, Ainažos un Skultē sasniedzot +2,4 °C, +2,5 °C, bet vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas dienvidu un vietām centrālajos rajonos. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 50 mm (69% no ilggadīgās vidējās normas) 2011. gada septembris ierindojās sausāko septembru trešajā desmitā. Septembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija Latvijas lielākajā daļā. Vismazāk — tikai trešdaļa no mēneša "plāna" — nolija pār Rīgu, mazāks par pusi no normas bija nokrišņu daudzums arī Dobelē, Stendē un Rēzeknes novada Griškānos. Turpretī Ventspilī un Siguldā mēneša pirmo dienu bagātīgās lietusgāzes deva būtisku ieguldījumu mēneša "plāna" pārsniegšanai par attiecīgi 40% un 30%. Nedaudz lielāks par normu mēneša nokrišņu daudzums bija arī Salacgrīvā, Pļaviņās un Skrīveros.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +7,8 °C (1,2 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada oktobris ir ierindojies siltāko oktobru otrā desmita beigās. Siltāks par normu tas bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Vidzemes ziemeļu daļā un Kurzemes rietumos — Baltijas jūras piekrastē, Ventspilī sasniedzot 1,8 grādus virs normas. Vistuvāk normai — 0,6 grādus virs tās — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Jelgavā un Daugavpilī. Ar mēneša nokrišņu daudzumu 55 mm (83% no ilggadīgās normas) 2011. gada oktobris ierindojās sausāko oktobru trešā desmita beigās. 2011. gada oktobrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija lielākajā Latvijas daļā. Daugavpilī un Krāslavas novada Piedrujā to daudzums bija tikai puse no "plāna", Latvijas vidusdaļā 55—70%. Stiprāku lietusgāžu atsevišķās dienās rezultātā nedaudz virs normas mēneša nokrišņu daudzums bija Liepājā, Rucavā un Lubānas novadā.

2011. gada novembris ar vidējo Latvijā gaisa temperatūru +4,4 °C (2,9 grādus virs normas) kļuva par septīto vissiltāko rudens noslēguma mēnesi Latvijā pēdējos 88 gados. Jūtami siltāks par normu 2011. gada novembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas ziemeļu daļā, Ventspilī un Rūjienā sasniedzot 3,4 °C. Savukārt vistuvāk normai — 2,1—2,5 grādus virs tās — mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Latvijas dienvidaustrumos. Nokrišņu daudzums 2011. gada novembrī kopumā Latvijā bija 50% no normas, tādējādi ierindojot to sausāko novembru 9. vietā. Šī gada novembrī zemāks par normu nokrišņu daudzums bija visā Latvijā. Kopumā vismazāk nokrišņu bija Latvijas vidusdaļā, bet visvairāk — Vidzemē, Priekuļos sasniedzot 86% no normas.

Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +2,1 °C (4,5 grādus virs ilggadīgās normas) 2011. gada decembris kļuva par otro siltāko gadu noslēdzošo mēnesi pēdējos 88 gados. Jūtami siltāks par normu decembris bija visā Latvijā. Vislielākās novirzes no ilggadīgās normas bija Latvijas austrumu daļā, Rēzeknē un Gulbenē sasniedzot 5,3 °C. Savukārt vistuvāk normai mēneša vidējā gaisa temperatūra bija Kurzemē, Kolkā un Mērsragā: 3,1—3,3 grādus virs tās. Ar kopējo nokrišņu daudzumu 88 mm (175% no ilggadīgās normas) 2011. gada decembris kļuva par vismitrāko gadu noslēdzošo mēnesi Latvijā, apsteidzot līdz šim ar nokrišņiem visbagātākos, 1999. un 2010. gadu decembrus, par 8 mm. Zemāks par normu nokrišņu daudzums bija tikai Rīgā (88% no normas) un Krāslavas novada Piedrujā (83%). Turpretī Kurzemes un Vidzemes rietumu daļā mēneša nokrišņu daudzums pārsniedza normu vairāk kā divas, Salacgrīvā gandrīz trīs (273%) reizes. Kolkā, Dobelē, Stendē un Salacgrīvā 2011. gada decembra nokrišņu daudzums bija vislielākais šajās vietās gada pēdējā mēnesī novērotais.

Gada notikumi

Janvāris

• 1. janvāris:
  • Naktī Latvijas teritoriju no rietumiem sasniedza aktīvs ciklons, atnesot stipru snigšnu un dienā arī atkusni. Pastiprinājās brāzmains vējš, kas nakts otrajā pusē Liepājā sasniedza 21 m/s. Sniega segas biezums Rīgā no rīta bija 49 cm.
  • Elektroenerģijas piegāde traucēta vairāk nekā 50 000 "Latvenergo" klientu. Tika iesaistīta arī Zemessardze, lai likvidētu elektroenerģijas pārrāvumus Rēzeknes un Ludzas apkaimē.

  Ārkārtas situācija izsludināta 40 novados.

  Vissmagāk cietušais Rēzeknes novads.

• 5. janvāris — sniega segas biezums Rīgā no rīta sasniedza 56 cm, bet jau vakara mērījumi parādīja, ka tas ir pieaudzis līdz 58 cm.
• 6. janvāris:
  • Ministru kabinets ārkārtas sēdē vienojās par ārkārtējās situācijas izsludināšanu saistībā ar ilgstošiem elektroapgādes traucējumiem. Ievērojot Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegto informāciju par laika apstākļiem, kas novērojami kopš 2010. gada 24. decembra, kā arī turpmākās laika prognozes un izvērtējot sabiedrībai nodarīto kaitējumu un iespējamo turpmāko kaitējumu sabiedrībai, videi un saimnieciskās darbības interesēm, ārkārtas situācija izsludināta 40 novados.
  • Latvijas lielākajā daļā pastiprinājās dienvidu, dienvidaustrumu vējš brāzmās sasniedzot 15 m/s. Pēcpusdienā sākot no Latvijas rietumu rajoniem, bet pievakarē arī centrālajos rajonos un Rīgā sākās sniegputenis.

Strūklakas skulptūra pie Latvijas Nacionālās operas ēkas 2011. gada 8. janvārī

• 7. janvāris — dienas pirmajā pusē daudzviet Latvijā stipri sniga un putināja. Vakarā Rīgā sniega segas biezums sasniedza 60 cm.
• 8. janvāris — dienas laikā Latviju no dienvidrietumiem turpināja šķērsot siltā atmosfēras fronte, kā rezultātā visā valsts teritorijā iestājās atkusnis un sniega segas biezums sāka strauji samazināties. Pēcpusdienā Rīgā tika novērots mēreni stiprs lietus, kā rezultātā sniega segas biezums saruka par 10 cm.
• 10. janvāris — turpinoties atkusnim, gaisa temperatūra daudzviet Latvijā bija virs +2 °C, tādējādi par vairāk kā 5 grādiem pārsniedzot vidējo. Rīgā gaiss iesila līdz +2,9 °C.
• 11. janvāris — Kurzemes un Zemgales upēs atkušņa dēļ pēdējās trīs dienās cēlās ūdens līmenis. Bārtā tas cēlās teju par metru, bet citās mazajās Kurzemes un Zemgales upēs — vidēji par 20—60 cm. Ūdens līmeņa paaugstināšanās tika novērota arī Ventā — vidēji par 20—40 cm, bet Lielupē — par 10—30 cm.
• 16. janvāris:
  • Naktī debesīm skaidrojoties, visā Latvijā strauji pazeminājās gaisa temperatūra. Latgalē gaiss atdzisa līdz −21 °C. Rīgā −14,0 °C.
  • Dienā Latviju no rietumiem sasniedza siltā atmosfēras fronte, atnesot mērenu snigšanu, kas dienā rietumu rajonos, bet pievakarē arī Rīgā, pie negatīvas gaisa temperatūras, pārgāja lietū. Rezultātā veidojās stiprs apledojums, bet gaisam pakāpjoties virs 0 grādiem, sākot no Kurzemes, iestājās atkusnis.
• 25. janvāris — naktī Latvijā sākās sniegputenis un pastiprinājās brāzmains dienvidu, dienvidrietumu vējš.
• 27. janvāris — naktī centrālajos rajonos un Vidzemē zem skaidrām debesīm, temperatūra pazeminājusies līdz pat −24 grādiem. Ap plkst. 5 rītā autoceļa A1 39. kilometrā pie Skultes temperatūra pazeminājās līdz −23,8 °C. Rīgas austrumu pievārtē temperatūra noslīdēja līdz −22 °C. Rīgas lidostā −16,3 °C. Zem mākoņiem Kurzemē un Latgalē sals bija krietni mazāks.
• 31. janvāris — rietumu un centrālajā daļā bija saulains laiks, gaisa temperatūra pakāpās līdz 0, +3 grādiem. Sniega segas biezums bija no 7—14 centimetriem Kurzemes piekrastē līdz 37—40 centimetriem Vidzemes ziemeļos, Rīgā — 27 centimetri.

Februāris

• 5. februāris — visu dienu Latvijā bija spēcīgi slapja sniega nokrišņi, kas dienas otrajā pusē, atsevišķos reģionos, pārgāja mēreni stiprā lietū.
• 8. februāris — no Zviedrijas dienvidiem uz Igauniju pārvietojās ļoti aktīvs ciklons "Nicolas", ar ko bija saistīta vēja pastiprināšanās, kas no rīta jūras piekrastē sasniedza vētras spēku. Stiprs vējš pūta arī dienas gaitā — vēja brāzmu stiprums jūras piekrastē sasniedza 22—28 m/s, līča piekrastē, kā arī vietām iekšzemes reģionos 20—24 m/s. Arī Rīgā vēja brāzmas sasniedza vētras spēku: vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 25 m/s. Ar stipro vēju bija saistīta arī ūdenslīmeņa celšanās Rīgas līča dienvidos — Andrejostā ūdens līmenis paaugstinājās līdz 125 cm virs nulles atzīmes.
• 9. februāris — pēcpusdienā un vakarā Latvijā tika novērota kārtējā vēja pastiprināšanās.

Sniegputenis 2011. gada 11. februāra rītā Rīgā.

• 11. februāris — aktīvs ciklons no Skandināvijas virzījās uz dienvidaustrumiem, līdz ar to sniga un putināja Latvijas teritorijas lielākajā daļā. No rīta un dienā, daļā teritorijas, tika novērota ļoti intensīva snigšana. Vakarā visbiezākā sniega sega bija Alūksnē — 50 cm, Zosēnos 38 cm, Daugavpilī 34 cm, bet Skrīveros 33 cm. Rīgā sniega segas biezums pieauga līdz 31 cm. Vislielākais sniega segas pieaugums tika fiksēts Daugavpilī, Mērsragā un Rīgā — attiecīgi 19, 17 un 16 cm.
• 13.—25. februāris — Latvijā iestājās ilgstošs aukstuma vilnis.
• 13. februāris — virs Baltijas jūras reģiona ziemeļu daļas, pastiprinoties anticiklonam, debesis Latvijā skaidrojās un ar ziemeļu vēju sāka ieplūst arktiskās gaisa masas. Naktī un rītā sals vietām Latvijā sasniedzis −20 grādu atzīmi, bet dienā tikai valsts rietumu daļā temperatūra pakāpās virs −10 grādiem.
• 14. februāris — Jelgavā gaisa temperatūra pazeminājusies līdz −27,1 grādam, citviet valstī bija −20 līdz −26 grādu sals, jūras piekrastē Kurzemē ap −15, −19 grādiem. Priekuļu novērojumu stacijā pie Cēsīm tika fiksēti −25,7 grādi, un tā ir zemākā gaisa temperatūra, kas fiksēta šajā datumā — 14. februārī, kopš tur sākti meteo novērojumi. Iepriekšējais aukstākais 14. februāra rīts Cēsu pusē bija 1979. gadā, kad bija −25,5 grādu sals. Rīgas centrā gaiss atdzisis līdz −18,4 grādiem, bet lidostas "Rīga" meteoroloģiskajā stacijā fiksēts −24,0 grādu sals.
• 15. februāris — daudzviet valsts austrumu un centrālajā daļā temperatūra pazeminājās līdz −26, −30 grādiem. Mazāks sals valdīja Kurzemē un augstākā gaisa temperatūra bija Kolkā, kur temperatūra nenoslīdēja zemāk par −15,8 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra Latvijā tika reģistrēta Lielvārdes novada Kaibalā, kur temperatūra pazeminājās līdz −31,0 °C. Savukārt saskaņā ar LVĢMC datiem zemākā gaisa temperatūra fiksēta Zosēnos — tur temperatūra pazeminājās līdz −30,1 °C. 15. februāra aukstuma rekords tika pārspēts trijās novērojumu stacijās. Daugavpils meteostacijā līdz šim zemākā gaisa temperatūra 15. februārī bija −25,2 °C, jaunais rekords ir −29,9 °C, Jelgavā — attiecīgi −26,8 un −29,6 grādi, bet Bauskā −25,2 un −26,3 grādi. Iepriekšējie šā datuma minimālās temperatūras rekordi tika reģistrēti 1979. gadā. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz −26,2 °C un 1979. gada rekords netika pārspēts.
• 18. februāris — Krāslavā, LVC novērojumu stacijā, gaisa temperatūra noslīdēja līdz −30,4 °C. Diennakts aukstuma rekords tika pārspēts sešās LVĢMC novērojumu stacijās.
• 19. februāris — zemākā gaisa temperatūra no rīta bija Apes novadā, kur Virešos reģistrēti −29,4 °C. Citviet valsts galējos ziemeļaustrumu un austrumu novados fiksēti −25, −29 grādi. Rīgā −18,4 °C.
• 21. februāris — no rīta Rīga gaisa temperatūra noslīdēja līdz −24,4 °C, kas tikai par 0,1 grādu atpalika no šīs diennakts rekorda, kas tika uzstādīts 1963. gadā.
• 24. februāris — daudzviet Kurzemē tika pārspēti 24. februāra minimālās gaisa temperatūras rekordi. Liepājas novērojumu stacijā jaunais aukstuma rekords ir −19,5 °C, iepriekš zemākā temperatūra tika reģistrēta 1985. gadā un bija −19,2 °C. Pāvilostā −22,8 °C (−19,6 °C, 1956. un 1958.), Saldū −25,5 °C (−24,0 °C, 1958.), Stendē −25,8 °C (−22,8 °C, 1965.) un Ventspilī −20,4 °C (−18,7 °C, 1985.). Saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspils novada Usmā, kur termometra stabiņš sasniedza −27,2 grādu atzīmi, bet LVĢMC novērojumu tīklā zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos un Mērsragā — attiecīgi −27,0 un −26,3 grādi. Rīgā gaiss atdzisa līdz −22,5 °C lidostā (līdz diennakts rekordam (1986. gads) pietrūka 0,2 grādi) un −15,4 °C pilsētas centrā.
• 25. februāris:
  • Naktī sals Latvijā sasniedza −25, −27 °C, tādējādi desmit novērojumu stacijās tika pārspēti konkrētā datuma minimālās gaisa temperatūras rekordi. Zemākās gaisa temperatūras rekordi tika pārspēti Pāvilostā, Mērsragā, Jelgavā, Bauskā, Skultē, Ainažos, Rūjienā, Zosēnos, Zilānos un Rēzeknē, bet visaugstākā gaisa temperatūra bija jūras piekrastē — Rucavā, Liepājā un Ventspilī, kur gaisa temperatūra nepārsniedza −17 °C. Arī Rīgā, ar temperatūru −23,9 °C, tika pārspēts minimālās gaisa temperatūras rekordi, kas iepriekš bija −22,5 °C un tika uzstādīts 1968. gadā.
  • Kurzemes pusē, netālu no Grobiņas, tika novēroti pirmie gājputni — meža baloži.

Marts

• 2. marts — Latvijā tika novērots augstākais atmosfēras spiediens 2011. gadā — 782 mm Hg. Maksimums tika sasniegts priekšpusdienā, Kurzemē un valsts centrālajos rajonos.
• 8. marts — pēcpusdienā, pirmo reizi kopš 2010. gada novembra, gaisa temperatūra vietām Latvijā paaugstinājās līdz +6 grādiem.
• 13. marts — pirmo reizi 2011. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā pakāpās virs +10 grādiem. Pēcpusdienā Latvijas lielākajā daļā tā paaugstinājās līdz +7, +12 grādiem. Piecās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi (vissiltākais bija Liepājā: +11,4 °C), bet Zosēnos tas tika atkārtots — tur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C, kas ir 2007. gada maksimālās gaisa temperatūras rekorda atkārtojums.
• 19. marts — zema spiediena ieplaka naktī atnesa nokrišņus sniega veidā, kas īslaicīgi atjaunoja jau daļēji nokusušo sniega segu visā Latvijā. Visvairāk sniga Liepājā, kur papildus uzsniga 5 cm.
• 21. marts — sniegs daļēji bija nokusis daļā Kurzemes un Zemgales rietumos. Turpretim Alūksnē un Daugavpilī tas bija attiecīgi 39 un 19 cm — Rīgā 6 cm.
• 25. marts — daudzviet Vidzemē pamatīgi puteņoja, bet vietām bija arī pērkona negaiss un krusa (sniega graudi). Viļakā snigšanu pavadīja spēcīgs vējš un pērkona dārdi. Arī Rīgā, nakts sākumā, tika novērots lokāls, gāzienveida sniegputenis un sniega graudi, kuru pavadīja spēcīgas vēja brāzmas un pirmais pavasara pērkons.

Aprīlis

Ledus krāvumi Saulkrastu pludmalē 2011. gada 10. aprīlī

• 1. aprīlis — daudzviet saglabājās sniega sega, tostarp Valkā 29 centimetru biezumā.
• 2. aprīlis — naktī un no rīta lielākajā daļā Latvijas teritorijas tika novērota bieza migla, kurā redzamība nepārsniedza 50—500 metrus.
• 3. aprīlis — izklīda mākoņi un migla, saule gaisu sasildīja līdz +8, +16 grādiem. pēcpusdienā Liepājas un Pāvilostas apkārtnē gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15 grādiem.
• 4. aprīlis — naktī Liepājā gaisa temperatūra brīžiem pakāpās līdz +13 grādiem, bet pēcpusdienā lietus un miglas laikā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +3 grādiem. Valsts lielākajā daļā pēcpusdienā bija +9, +13 grādu.
• 8. aprīlis — ciklons "Ingo", strauji virzoties dienvidaustrumu virzienā, naktī sasniedza Latvijas teritoriju, atnesot vētru un mērenus nokrišņus lietus un slapja sniega veidā. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, kur vēja ātrums brāzmās sasniedza 30 m/s, Kolkā — 27 m/s, bet Rīgā — 24 m/s. Elektroenerģijas avārijas atslēgumi tika reģistrēti 10 011 klientiem 758 transformatoru punktu teritorijās. Nopietnākie elektroapgādes traucējumi tika reģistrēti Kurzemē un Zemgalē — Bauskas, Talsu, Tukuma apkārtnē, kā arī Ķekavā un Ventspilī.
• 20. aprīlis — no rīta daudzviet, arī Rīgas lidostā, tika reģistrēti −4 grādi, vietām −5, bet Garkalnē pat −6 grādi.
• 21. aprīlis — gaisa temperatūras amplitūda Latvijā sasniedza 21 grādu. Rītā, laikā ap saullēktu, gaisa temperatūra vietām, galvenokārt piekrastē, noslīdēja līdz −1 grādam, Mērsragā tika reģistrēti −2 grādi. Savukārt pēcpusdienā saule gaisu sasildīja līdz pat +19 grādiem (Jelgava, +19,0 °C).
• 22. aprīlis — saskaņā ar "Latvijas Valsts ceļu" datiem, pirmo reizi 2011. gadā, Latvijā gaisa temperatūra sasniedza +20 grādus (Kurzemē, Aizputes novada Kalvenē — +20,1 °C).
• 23. aprīlis — no rīta Rīgas līča rietumu piekrastē tika novērota bieza migla, kas stiepās pāri līcim un Vidzemes rietumu daļai. Tomēr dienas gaitā tā izklīda.
• 24. aprīlis — pirmo reizi 2011. gadā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +20 grādus.
• 27. aprīlis — Pateicoties siltām un mitrām gaisa masām, kad valsts dienvidu reģionos gaiss iesila pat līdz +24 grādiem, Kurzemes dienvidu daļā, Vidzemes dienvidu un austrumu reģionos, kā arī Latgalē tika novērotas atsevišķas un lokālas lietusgāzes, kuras pavadīja pirmie nelielie pavasara pērkona negaisi.

Maijs

Dammes iela Rīgā. 2011. gada 10. maijs.

• 2. maijs — pēcpusdienā Auces un Dobeles apkaimē tika novērots slapjš sniegs. Nokrišņu josla bija šaura un slapjš sniegs bija tikai dažviet Zemgales dienvidrietumos, bet Jūrmalas apkaimē smidzina lietus.
• 5. maijs — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −2,5 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1994. gadā, bija −1,9 °C.
• 6. maijs — naktī vairākās novērojumu stacijās Latvijā tika pārspēti ilggadējie aukstuma rekordi. Vietām Kurzemē un Vidzemē gaisa temperatūra pazeminājās līdz −4 grādiem. Visaukstākais bija Ainažos (−4,6 °C), kur iepriekš attiecīgās nakts zemākā gaisa temperatūra bija −4 grādi, Stendē bija −3,9 °C, bet −3 grādi naktī tika reģistrēti Pāvilostā, Saldū un Skrīveros. Iepriekš attiecīgās nakts zemākā gaisa temperatūra Stendē bija −2,5 °C, Pāvilostā −2,4 °C, Saldū −2,3 °C, bet Skrīveros −2,1 °C.
• 7. maijs — Rīgas līcī pilnībā izkusa pēdējais ledus.
• 9. maijs — pēcpusdienā, Kurzemes dienvidrietumu daļā, gaisa temperatūra pakāpēs teju līdz +25 grādiem. Nepilni +25 grādi tika reģistrēti Aizputes novada Kalvenē. Vienlaicīgi LVĢMC Ventspils novērojumu stacija, kas atrodas ostā pie jūras, pēcpusdienā ziņoja par +11 grādiem. Savukārt Ventspils lidostā — aptuveni trīs kilometrus no jūras — gaiss pēcpusdienā iesila līdz +21 grādam.
• 13. maijs — Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, kā rezultātā virs valsts teritorijas izveidojās ciklona centrs, atnesot ilgstošu un atsevišķās vietās ļoti spēcīgas lietusgāzes un mērenu negaisu. Rīgā nolija 24 mm lietus, kas ir vairāk nekā puse no visa mēneša normas.
• 16. maijs — kopš piektdienas, 13. maija pēcpusdienas, Rīgā nolija aptuveni 50 mm nokrišņu jeb 113% no mēneša normas (maija mēneša norma ir 45 mm). Citviet valstī lija mazāk, Liepājā pēdējās 30 diennaktīs tikai 11 mm.
• 23. maijs:
  • Ļoti silta nakts. Lielākajā daļā Latvijas teritorijas temperatūra nenoslīdēja zemāk par +15 grādiem. Liepājā tā nenoslīdēja zemāk par +18 grādiem, Rīgā, +13,7 °C.
  • Naktī Kurzemē plosījās spēcīgi negaisi un lietusgāzes, kas no rīta sasniedza valsts centrālos rajonus un vēlāk arī pārējo Latviju. Ventspilī līdz plkst. 7.25 nolija 15 mm. Aiz frontes, sākot no DR, debesis skaidrojās.
• 24. maijs — pēc siltas dienas, pievakarē, no dienvidrietumiem Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atnesot lietu, vietām īslaicīgas lietusgāzes, kā arī nelielus negaisus.
• 25. maijs — Latvijā valdīja brāzmains vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika reģistrētas Kolkā (18 m/s), kā arī Daugavpilī un Rīgā — 17 m/s.
• 31. maijs — Latvijā sākās karstuma vilnis: strauji iestājās ļoti silts un vējains laiks. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā un Ventspilī, kur gaiss sakarsa līdz +29 grādiem (Ventspilī +29,4 °C), Rīgā temperatūra pakāpās līdz +28 grādiem. Četrās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika pārspēts 31. maija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Turpretī Kolkā gaiss iesila tikai līdz +16,9 °C. Starp Latvijas valsts ceļu novērojumu stacijām, visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Muceniekos un Nīcā, +29,1 °C.

Jūnijs

• Ar vidējo gaisa temperatūru +20 °C, kas ir 6,3 grādus virs normas, 2011. gada jūnija pirmā dekāde bija siltākā jūnija pirmā dekāde Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.
• Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +17,3 °C, kas ir 2,6 grādi virs normas, 2011. gada jūnijs ir bijis vissiltākais vasaras sākuma mēnesis šajā gadsimtā un otrais siltākais jūnijs Latvijā pēdējos 88 gados. Ilggadīgie novērojumi rāda, ka vissiltākais jūnijs Latvijā ir bijis 1999. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra bija 3,4 grādus virs normas, savukārt visaukstākais laiks jūnijā ir bijis 1928. gadā, kad mēneša vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 4,9 grādus zem normas.

Halo Rīgā 2011. gada 1. jūnijā

• 1. jūnijs:
  • Tika aizvadīta karsta diena — maksimālā gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā dienas laikā paaugstinājās līdz +27, +30 grādiem. Līdz ar to tika pārspēti 13 šīs dienas maksimālās temperatūras rekordi Latvijai. Visaugstākā gaisa temperatūra tika novērota Zīlānos, kur termometra stabiņš sasniedza atzīmi +30,4 grādi. Līdz šim (kopš 1995. gada) ar +29,9 grādiem rekordiste bija Jelgava. Galvaspilsētas centra novērojumu stacijā plkst. 15.00 bija +29,2 grādi, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais 1. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords — 1998. gadā gaiss Rīgā sakarsa līdz +29,0 °C. Rīgas lidostas novērojumu stacijā tika fiksēta +28,7 °C augsta gaisa temperatūra.
  • Rīgā ap Sauli tika novērots halo.
• 6. jūnijs — pēcpusdienā gaisa temperatūra Latvijas lielākajā daļā paaugstinājusies līdz +27, +30 grādiem. Desmit novērojuma stacijās tika pārspēts šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords, bet Ventspilī (+31,1 °C) pat tika pārsniegts šīs dienas Latvijas absolūtais rekords, kas iepriekš tika reģistrēts Rīgā +30,9 °C 1885. gadā. Rīgas centrā — +29,2 °C. Rīgas lidostas novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +28,8 °C, tādējādi tika pārspēts iepriekšējais diennakts rekords, kas bija +28,2 °C un tika uzstādīts 1999. gadā. Latvijas valsts ceļi — Mucenieki (+30,6 °C), Ķemeri (+30,4 °C), Apšupe (+30,3 °C) — citviet zem +30 grādiem.
• 7. jūnijs — pūšot dienvidu, dienvidaustrumu vējiem, maksimālās gaisa temperatūras rekordi tika pārsniegti 4 meteostacijās Kurzemes piekrastē. Visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +32,0 °C. Rīgā temperatūra sasniedza +29,9 °C Rīgas lidostā un +30,3 °C Rīgas centrā. Pēc Latvijas valsts ceļu datiem visaugstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Muceniekos, +32,1 °C. +31 grādu robeža tika sasniegta 4, bet +30 grādu — 15 novērojumu stacijās.

Diennakts nokrišņu summa Kurzemē 8. un 9. jūnijā.

• 8. jūnijs — pēc Latvijas valsts ceļu datiem visaugstākā gaisa temperatūra Muceniekos un Lilastē, attiecīgi +32,5 °C un 31,9 °C. Rīgā, abās novērojumu stacijās, +30,7 °C. Kurzemi, īpaši Baltijas jūras piekrasti, kā arī novada dienvidrietumus, piemeklēja lokālas, spēcīgas lietusgāzes ar pērkona negaisiem un brāzmainu vēju. Liepājā lietusgāze izraisīja īslaicīgu atsevišķu ielu applūšanu.
• 9. jūnijs:
  • Pirmo reizi 2011. gada vasarā, Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
  • Piecās novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē tika sasniegti jauni konkrētās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Visaugstākās gaisa temperatūras tika reģistrētas Pāvilostā un Ventspilī, kur gaiss iesila attiecīgi līdz +31,8 °C un 31,6 °C, un tika pārspēts 1956. gada rekords.
  • Latvijas dienvidrietumu rajonos pēcpusdienā veidojās gubu lietus mākoņi, kas atnesa pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas vēja brāzmas. Visstiprākās tās tika fiksētas Liepājas pilsētā, kur vējš brāzmās sasniedza 20 m/s. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +30,2 °C pilsētas centrā un +29,5 °C lidostā un līdz 1956. gada rekordam lidostā pietrūka 0,6 grādi.
• 11. jūnijs:
  • Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,0 °C.
  • Plašas Latvijas teritorijas piemeklēja spēcīgu negaisu sērija.
  • Divās novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rūjienā tika atkārtots 1937. gada rekords, kas bija +29,2 °C. Zosēnos gaiss uzkarsa līdz +28,5 grādiem, kas bija par 0,1 grādu vairāk kā 1998. gadā.
  • Ūdens temperatūra Rīgas līcī pie Daugavgrīvas no rīta pazeminājās līdz +2,6 °C. Tas bija izskaidrojams ar apvelingu. Ļoti auksts ūdens bija arī Saulkrastu apkaimē — Skultē bija tikai +6,5 °C. Jūrmalā ūdens temperatūra bija nedaudz augstāka, Lielupes grīvā bija +13 grādu. Atklātā jūrā — Ventspils un Liepājas apkārtnē ūdens temperatūra bija attiecīgi +16 un +19 grādi, savukārt ūdens temperatūra Latvijas upēs un ezeros bija vidēji +20, +24 grādi.
• 20. jūnijs — Rīgu šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas nesa lietusgāzes, pērkona negaisu un krusu. Visstiprākais lietus un krusa bija ap plkst. 16.00, kad krusas graudi, kas bija zirņu lielumā, dažviet Rīgā zemi noklāja baltu. Kopējais nokrišņu daudzums Rīgas centrā sasniedza 20 milimetru jeb nepilnu trešdaļu no mēneša normas.
• 25. jūnijs — ap plkst. 16.00 Tūjas pludmalē tika novērots, virpuļviesulis, jeb tā dēvētais ūdens stabs jūrā.
• 30. jūnijs — daudzviet Vidzemē un Latgalē plosījās lokāli negaisi, kuru rezultātā pēcpusdienā, bez elektrības bija palikuši vairāk kā 11 500 "Latvenergo" klientu. Vēlāk negaisi skāra arī Zemgali un Kurzemi. Alūksnē tika reģistrēts mēneša maksimālais diennakts nokrišņu daudzums — 20,8 mm (71% no dekādes normas).

Jūlijs

20. jūlija negaisā sabrukusī nama siena Rīgā.

• 1. jūlijs — Kurzemē, pēcpusdienā un vakarā, plosījās spēcīgi negaisi, atnesot stipras lietusgāzes, vētras stipruma vēja brāzmas un pat krusu. Atsevišķi gubu mākoņi īslaicīgu negaisu atnesa arī Rīgas apkārtnē, kā rezultātā atsevišķās vietās vējš lauza kokus. Šie spēcīgie negaisi Lietuvā atnesa orkāna spēka vēja brāzmas, virpuļviesuļus un izraisīja ievērojamus postījumus. Naktī nekļuva vēsāks par +16, +20 grādiem, maksimālā gaisa temperatūra dienā bija no +23 grādiem Kolkā līdz +30,5 grādiem Rīgā.
• 2. jūlijs:
  • Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,8 °C. Citviet valstī minimālā gaisa temperatūra bija +16, +21 grādu robežās.
  • Maksimālā temperatūra dienā teritorijas lielākajā daļā sasniedza +27, +31 grādu un 6 Latvijas novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālo gaisa temperatūru rekordi. Arī Rīgas lidostā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,3 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija +29,3 °C, tika uzstādīts 1997. gadā. Rīgas centra novērojumu stacijā gaiss iesila līdz +30,2 °C, tomēr rekords netika pārspēts.
  • Pēcpusdienā veidojās lieli gubu mākoņi, kas vietām nesa pērkona negaisu un vētru. Vecāķos pēcpusdienā plosījās spēcīgs negaiss, sagāžot kokus un bloķējot ceļus. Negaiss tuvojās no Saulkrastu puses. Tas ilga vien kādas desmit minūtes, tomēr daudzviet sagāza kokus, daļēji bloķējot Vecāķu prospektu un traucējot satiksmi.
• 3. jūlijs — pēcpusdienā un vakarā visu Latvijas teritoriju no dienvidaustrumiem šķērsoja atmosfēras fronte, atnesot lietusgāzes, Latgalē un Vidzemes austrumu daļā arī negaisu. Daudzviet frontes priekšpusē tika novērots izteikts sienas mākonis.
• 18. jūlijs — vakarā un naktī uz 19. jūliju daudzviet Latviju ziemeļu virzienā šķērsoja spēcīgi negaisi ar stiprām lietusgāzēm.
• 20. jūlijs — pēcpusdienā un vakarā vietām Latvijas rietumu un centrālajā daļā, tostarp Rīgā plosījās ļoti spēcīgi un intensīvi negaisi. Lielākie negaisa elektrotīklu postījumi bija Baldones, Bauskas, Iecavas, Jaunjelgavas un Rundāles novadā, kur bez elektrības palika vairāk nekā pieci tūkstoši "Latvenergo" klientu. Pērkona negaiss vietām Rīgā lauzis kokus, atnesis lielu krusu un applūdinājis ielas. Krusa bijusi tik liela, ka kopā ar vēju tā vietām Pārdaugavā izsitusi logus. Dažas ielas bija zem ūdens. Lūstošu koku rezultātā daudzviet tika traucēta sabiedriskā transporta kustība. Spēcīgā negaisa laikā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu nama siena Rīgā, Ģertrūdes ielā 125. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Ventspilī (50 mm), Kolkā (31,9 mm) un Rīgā. Rīgas centra novērojumu stacijā nokrišņu summa sasniedza 36,9 mm, bet Rīgas lidostas novērojumu stacijā tikai 11 mm.
• 21. jūlijs:
  • Pēcpusdienā spēcīgi negaisi virzījās pāri Latvijas DA daļai, pievakarē negaisi skāra plašas teritorijas Zemgalē un Kurzemē, atnesot vētru, krusu un lietusgāzes. Lokāli negaisi tika novēroti arī Vidzemē. Rīgā diena pagāja bez nokrišņiem. Pēc negaisa bez elektrības palika ap 8000 "Latvenergo" klientu. Visvairāk avārijas elektroenerģijas atslēgumu skaits uz plkst. 22.15 bija Olaines (2574), Jelgavas (1544), Ozolnieku (1293), kā arī Madonas (625), Rucavas (496), Dobeles (488) un Saldus novados (468).
  • Pēc ļoti siltas nakts, kad gaisa temperatūra Latvijā bija +17, +21 grāda robežās (Rīgā +18,9 °C), siltā sektora ietekmē gaisa temperatūra teritorijas lielākajā daļā paaugstinājās līdz +27, +32 grādiem, tādējādi gandrīz visās novērojumu stacijās tika pārspēts vai atkārtots šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras līdzšinējais rekords. Zīlānos tika atkārtots arī šīs dienas absolūtais maksimums visai Latvijai kopumā (+32 grādi) — kopš 1908. gada Latvijā 21. jūlijā gaisa temperatūra nekad nebija sasniegusi +32 grādus. Tomēr vēlāk, dienas gaitā, visaugstākā gaisa temperatūra tika sasniegta Ventspilī, +32,3 °C. Rīgas lidostā gaiss iesila līdz +31,3 °C un tādējādi tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1972. gadā, bija +29,4 °C. Rīgas centra meteostacijā gaisa temperatūra sasniedza +31,7 °C. Pēc Latvijas Valsts ceļu datiem, visās 41 novērojumu stacijās, maksimālā gaisa temperatūra sasniedza vai pārsniedza +30,0 °C. Visaugstākā temperatūra tika fiksēta Muceniekos un Bauskā — attiecīgi +33,0 °C un +32,9 °C.
• 22. jūlijs — Rīgā tika novērota tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +21,0 °C.
• 26. jūlijs — pēcpusdienā daudzviet Latvijā plosījās spēcīgi negaisi ar brāzmainu vēju, kas atnesa lietusgāzes, krusu un pat lauza kokus. Negaisu dēļ bez elektrības bija vairāk nekā 8000 mājsaimniecību, bet agrā pēcpusdienā uz brīdi vētras dēļ bez elektrības bija palikuši pat 10 000 mājsaimniecību. Visvairāk bojājumu reģistrēts Rīgā un novados uz dienvidaustrumiem no galvaspilsētas — Salaspils un Ogres pusē, kā arī Ērgļu, Madonas, Talsu, Vecpiebalgas un Vecumnieku novadā. Rīgā uz brīdi applūda atsevišķas ielas un tika lauzti koki, traucējot satiksmi. Salaspilī tika novērota stipra vētra, kā arī tika izgāzti daudzi koki, bet krusa nodarījusi lielu postu dārziem. Madonā, negaisa laikā, diviem jauniešiem trāpīja zibens, savukārt Nīcas novadā, iespējams, zibens spēriena dēļ aizdegās privātmāja.

27. jūlija negaiss un lietusgāze Rīgā, Zolitūdē.

• 27. jūlijs:
  • Pēcpusdienā valsts centrālajiem rajoniem, daļai Kurzemes un Vidzemes rietumu daļas pāri, ziemeļrietumu virzienā, virzījās spēcīgs negaiss un vētra. Pērkona negaisu dēļ pulksten 18.00 bez elektrības Latvijā bija 16,8 tūkstoši "Sadales tīkls" klientu. Visvairāk bojājumu reģistrēts Stopiņu novadā — 3929. Vairāki tūkstoši mājsaimniecību bez elektrības palika arī Rīgā, Ķekavas, Garkalnes un Ropažu novados. Bojājumi tika reģistrēti arī Ādažu, Carnikavas, Dobeles, Ikšķiles, Ogres, Preiļu, Olaines, Saldus, Tukuma un Zilupes novadā. Pēc negaisa, pēcpusdienā no Rīgas uz Skultes pusi vilcieni kādu laiku nekursēja tālāk par Mangaļiem, jo negaiss bija sabojājis elektrības piegādes vadus. Allažu pagasta dienvidaustrumu daļa cieta no virpuļvētras jeb tornādo. Astoņu dzīvokļu mājai "Līdumi" vējš norāva jumta konstrukciju un noārdīja skursteņus, bet netālu esošajai kazkopības saimniecībai "Lielgrodes" pilnībā sagrāva šķūni. Stiprais vējš arī lauza kokus un nodarīja postījumus citām tuvumā esošajām mājām. Iedzīvotājiem bija traucēta elektroenerģijas piegāde. Vētras laikā tika novēroti ļoti lieli krusas graudi, kas nebija izkusuši vēl divas stundas pēc notikuma. Negaisa laikā Baložos, Uzvaras ielā, nolūzuši 50 koki un sasistas vismaz sešas automašīnas. Savukārt Stopiņu novadā negaisa laikā daudzi koki sakrituši uz ceļiem un elektrības līnijām, līdz ar to plašā teritorijā nav elektrības, nestrādā benzīntanks, bankomāti, veikalā nevar norēķināties ar kartēm.
  • Latvija atradās ciklona siltajā sektorā, līdz ar to centrālajos un austrumu rajonos gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26, +31 grādam. Septiņās novērojumu stacijās tika pārspēti 27. jūlija dienas absolūti maksimālās gaisa temperatūras rekordi.

Plūdi Saldū 29. jūlijā rītā.

• 28. jūlijs — virs Latvijas atradās neliels ciklons un ar to saistītas atmosfēras frontes šķērsoja valsts teritoriju, daudzviet atnesot spēcīgas pērkona lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika izmērīts Alūksnes novērojumu stacijā, kur vakarā pāris stundās nolija 50 mm, kas ir vairāk nekā puse no visa mēneša nokrišņu normas, diennakts kopējais nokrišņu daudzums Alūksnē sasniedza 57 mm. Ilgstošākās un spēcīgākās lietavas kopš 28. jūlija vakara tika novērotas Aizputes, Saldus un Skrundas apkaimē, liecina meteoroloģiskā radara dati. Saskaņā ar vietējo iedzīvotāju mērījumiem nokrišņu daudzums vietām pārsniedzis 100 mm. LVĢMC Saldus novērojumu stacijā nokrišņi netiek mērīti. Neoficiāla mērījumi liecināja, ka Saldus apkārtnē nokrišņu daudzums 28., 29. jūlija lietusgāzē varētu būt sasniedzis un pat pārsniedzis 163 mm. Stipā un ilgstošā lietus dēļ, kas Kurzemes centrālajiem rajoniem atnesa īpaši stipras lietusgāzes, kuras ilga vairāk kā diennakti, applūda zemākās teritorijas Saldus pilsētā un tai pieguļošajā apkārtnē, kā arī tika appludināti vai izskaloti vairāki ceļi. Liepājas šosejas 98. kilometrā, starp Brocēniem un Saldu, spēcīgo lietavu radīto izskalojumu dēļ tika slēgta satiksme un transports tika novirzīts caur Saldus pilsētu. Cieceres upē pie Saldus ūdens līmenis naktī cēlās par 2,7 metriem. Kopējie plūdu zaudējumi Saldus un Brocēnu pašvaldībai izmaksāja 625 000 Ls.

Augusts

• 2. augusts — agrā rītā gaisa temperatūra vietām Vidzemes augstienē un Ziemeļvidzemē pazeminājās līdz +7 grādiem. LVĢMC novērojumu tīklā zemākā gaisa temperatūra reģistrēta Zosēnos, kur plkst. 6.00 bija +7 grādi. Savukārt saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Apes novada Virešos termometra stabiņš noslīdēja līdz +7,2 grādiem.
• 7. augusts — daudzviet gaisa temperatūra pakāpās virs +27 grādiem.
• 9. augusts — Kurzemē, Baltijas jūras piekrastes rajonos tika novēroti stipri nokrišņi. Arī valsts centrālajos rajonos no rīta un dienā bija īslaicīgas pērkona lietusgāzes. Pēcpusdienā plkst. 16.00 bez elektrības avārijas atslēgumu dēļ bija 3726 "Latvenergo" klienti. Avārijas atslēgumi bija reģistrēti 232 transformatoru punktu teritorijās, visvairāk Auces, Jaunjelgavas, Priekuļu, Tērvetes un Vecumnieku novadā.
• 10. augusts — visā Latvijas teritorijā tika novērotas īslaicīgas lietusgāzes ar pērkona negaisu un vēja pastiprināšanos.
• 12. augusts:
  • Latviju sasniedza ciklons, kura centrs pēcpusdienā atradās virs Rīgas un kurš atnesa ilgstošu lietu. Lietus skāra gandrīz visu valsti, ilgstošs un stiprs lietus bija dažviet Zemgalē un Vidzemē, kā arī Rīgā. Lielākais nokrišņu daudzums konstatēts Dobelē, kur nolija 44 milimetri jeb vairāk nekā puse mēneša nokrišņu normas, liecina LVĢMC dati. Savukārt Rīgas centrā nolija 26 mm, kas ir trešdaļa mēneša normas.
  • ap pulksten 19.00 vakarā Rugāju novada Skujetnieku ciemam pāri brāzās spēcīgs virpuļviesulis, nodarīja ievērojamus postījumus. Viesuļvētras rezultātā tika aplauzti un izcelti ar saknēm neskaitāmi koki, aplauzti stabi elektropārvades līnijām, daudzas mājas atstātas bez jumta pārseguma, tai skaitā daudzdzīvokļu māja, kuras jumta segums nolidoja vairākus simtus metru attālumā. Izpostītais ciems tika atstāts bez dzeramā ūdens un elektoenerģijas padeves.
• 20. augusts — naktī virs Baltijas jūras atradās ciklons, un Latvijas teritoriju šķērsoja plašas mākoņu un nokrišņu zonas, kas daudzviet nesa ilgstošu stipru lietu. Latvijas rietumos lietusgāzes pavadījuši arī pērkona negaiss. Visstiprāk lijis Kalnciemā un Kolkā, kur kopējais nokrišņu daudzums 12 stundu laikā pārsniedzis 50 mm, kas atbilst ļoti stipram lietum. Ciklona ietekmē nakts laikā pastiprinājās arī dienvidrietumu vējš, kas piekrastes rajonos brāzmās sasniedza 15—18 m/s. Atsevišķās vietās, galvenokārt teritorijas austrumu daļā, zem atsevišķiem gubu—lietus mākoņiem novērotas arī īslaicīgas, krasas vēja brāzmas, kas visspēcīgākās bijušas Zīlānu novērojumu stacijā — 19 m/s.
• 28. augusts — Rīgā tika novērota gada piektā un pēdējā tropiskā nakts. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,0 °C. Šī bija arī otra vēlākā šāda veida nakts galvaspilsētā meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Vēl vēlāk tā ir tikusi reģistrēta 1992. gada 1. septembrī.

Septembris

• 1. septembris — Latvijas teritorijai no rietumu puses pietuvojās aukstā atmosfēras fronte, kā ietekmē izveidojās biezi gubu lietusmākoņi. Ventspilī šie mākoņi atnesa ļoti stipru lietu un aptuveni divu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 58 mm, kā arī tika novērots pērkona negaiss un krusa. Ventspils novērojumu stacijā reģistrētais nokrišņu daudzums 3 stundu laikā sasniedza 67 mm (88 % no septembra nokrišņu normas). Līdz ar to tika pārsniegts 1937. gada 4. septembrī uzstādītais diennaksts maksimālā nokrišņu daudzuma rekords, kas bija 43 mm. Ilgstošu lietavu dēļ applūda atsevišķas ielas, izglītības iestādes un muzejs, savukārt pēc zibens spēriena tiesas ēkā daļēji nebija pieejami interneta pakalpojumi.
• 12. septembris — atmosfēras fronte dienas gaitā virzījās pāri Latvijai, no rīta nelielu lietu atnesot Kurzemei, bet pa dienu ļoti spēcīgas lietusgāzes un negaisu atnesot Zemgalei, Vidzemes dienvidu rajoniem, kā arī Latgalei. Atsevišķi negaisi izveidojās arī virs Rīgas līča, kas, vēlāk pēcpusdienā, lietu atnesa Vidzemes piekrastei.
• 13. septembris — Latviju sasniedza pirmā rudens vētra. Eiropai pietuvojās dziļš un aktīvs Atlantijas ciklons (pārpalikums no viesuļvētras "Katja"), kas 12. septembrī Lielbritānijas piekrastes rajonos atnesa vēja brāzmas līdz pat 43 m/s. Latvijā, nakts otrajā pusē, ciklona ietekmē dienvidrietumu vējš pakāpeniski pieņēmās spēkā, maksimālās brāzmas sasniedzot jūras piekrastē. Dienā visspēcīgākās tās bija Liepājā un Ventspilī, kur vējš sasniedzis ātrumu brāzmās 25 m/s.
• 18. septembris — Daugavpilī un Zosēnos tika reģistrēta pirmā rudens salna zāles virskārtā: −0,6 °C. Vidēji Latvijā, arī Rīgā, šī bija aukstākā nakts septembrī.
• 26. septembris — vakarā un līdz aptuveni vieniem naktī Latvijā vairākkārt bija novērojama ziemeļblāzma.
• 30. septembris — plaša anticiklona ietekmē Eiropā valdīja vasarīgi karsts laiks, kā rezultātā arī Latvijā bija saulains un silts. Četrās LVĢMC novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +21,7 °C. Iepriekšējais rekords, kas bija +21,0 °C, tika uzstādīts 2007. gadā. Rīgas centra novērojumu stacijā +21,2 °C, tika pārspēts 1938. gadā sasniegtais maksimums, +21,0 °C. Bez Rīgas jauni rekordi tika uzstādīti Bauskā +21,6 °C, Gulbenē +21,0 °C un Mērsragā +20,6 °C. Latvijas Valsts ceļu novērojumu tīklā maksimālā gaisa temperatūra bija robežās starp +15 līdz +22 grādiem. Maksimums tika reģistrēts Muceniekos un Ķekavā — attiecīgi +22,1 °C un +22,0 °C.

Oktobris

• 2. oktobris — pirmo reizi kopš 7. maija (Kolkā −1,4 °C) Latvijā tika reģistrēta negarīva gaisa temperatūra. Jelgavā gaiss atdzisa līdz −0,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra pazeminājās līdz +0,7 °C. Negatīva gaisa temperatūra tika reģistrēta arī trijās Latvijas Valsts ceļu stacijās: Lilastē −0,2 °C, Stalbē −0,4 °C, bet Garkalnē −1,0 °C.

Tornado Salacgrīvas novada Lāņos. 2011. gada 8. oktobrī.

• 8. oktobris — vietām Kurzemē un Vidzemes ziemeļrietumos tika novērots virpuļviesulis, spēcīga krusa un pērkona negais. Ap pusdienlaiku, Kurzemes ziemeļu daļā tika novērotas lokālas lietusgāzes, pērkona negaiss un krusa. Vēlāk vakarā stiprs lietus virzījās pāri Rīgas līcim, sasniedzot Vidzemes piekrasti un novada ziemeļu daļu. Tika saņemtas ziņas par virpuļviesuli ap plkst. 17.00 Salacgrīvas novada Lāņos, ko pavadīja spēcīga krusa, kā arī Kandavā.
• 10. oktobris — vakarā Latvijas rietumu piekrasti sasniedza plaša nokrišņu zona, kas nakts laikā, lēnām virzījās pāri Latvijas teritorijai austrumu virzienā, atnesot mērenu, ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Daudzviet Latvijā nolija nedēļas nokrišņu norma, savukārt stiprākās vēja brāzmas un to radītie bojājumi elektrolīnijām konstatēti valsts dienvidos, galvenokārt Latgalē. Elektroenerģijas padeves tika traucēta aptuveni 5000 klientiem. Nokrišņu daudzums Ventspilī diennakts laikā sasniedza 29 mm, jeb vairāk nekā trešdaļu no mēneša normas, savukārt Liepājā — 24 mm. Skultes novērojumu stacijā Saulkrastu novadā tika izmērīti nepilni 20 mm, Rīgā nolija 18 mm, Alūksnē — 17 mm jeb aptuveni nedēļas norma. Daudzviet citviet valstī nokrišņu daudzums sasniedza 12—14 mm.

Bieza migla Rīgā. 2011. gada 30. oktobris.

• 11. oktobris — Skrīveru novērojumu stacijā dienas vidū gubu mākoņi atnesa ne tikai lietusgāzes, bet arī sniega graudus.
• 12. oktobris — spēcīgi līča efekta nokrišņi vakarā Rīgas apkārtnē, šaurā joslā gar Rīgas austrumu robežu, atnesa stipras lietavas un pērkona negaisu.
• 16. oktobris — naktī zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Krāslavā, −3,8 °C.
• 25. oktobris — daudzviet Latvijā un arī Rīgā no rīta un dienas pirmajā pusē bija ļoti bieza migla, kuras dēļ lidostā "Rīga" tika atcelti 17 izlidojošie un 17 ielidojošie reisi.
• 29. oktobris — nakts sākumā Rīgā tika novērota ļoti bieza migla.
• 31. oktobris — Bauskā tika sasniegts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords — termometra stabiņš novērojumu stacijā pakāpās līdz +13,7 °C.

Novembris

• 3.—5. novembris — daudzviet Latvijā tika novērota ilgstoša migla. Atsevišķās vietās tā, dažādās biezuma pakāpēs, saglabājās līdz pat 60 stundām.
• 10. novembris — pateicoties tam, ka virs Latvijas atradās anticiklona centrs un nakts bija skaidra un valdīja bezvējš, gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem −3 grādiem. Viszemākā tā tika reģistrēta Daugavpils un Jelgavas meteostacijās — attiecīgi −6,7 °C un −6,6 °C. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −5,5 °C.
• 12. novembris:
  • nedēļas nogalē laikapstākļus Latvijā noteica tobrīd spēcīgākais anticiklons pasaulē — "Ksenija". Anticiklona centrālajā daļā, kas stiepās no Somijas dienvidiem līdz Polijai, atmosfēras spiediens jūras līmenī paaugstinājies līdz 1039—1042 hektopaskāliem jeb 779—782 milimetriem dzīvsudraba stabiņa. Maksimums tika sasniegts Alūksnē, 12. novembra vakarā — 781 mm Hg.
  • vakarā Latvijas austrumos — Alūksnē, Rēzeknē, Varakļānos un vietām citviet, tika novērots pirmais neliels sniegs un izveidojās pirmā sniega kārtiņa.
• 17. novembris — saskaņā ar Zviedrijas Meteoroloģijas un hidroloģijas institūta datiem ūdens virsmas temperatūra Rīgas līča centrālajā daļā joprojām bija +9 grādi, bet Baltijas jūrā +11 grādi. Zviedru meteodienests piedāvā datu arhīvu līdz pat 1983. gadam. Apkopojot informāciju tajā, izrādījās, ka tik silts ūdens jūrā šajā laikā — novembra otrajā pusē, 16. līdz 25. novembris — nav bijis.
• 21. novembris:
  • no rīta gaisa temperatūra Latvijā variēja no −8,3 °C Kārsavā un Ludzā, līdz +4, +5 grādiem Ventspilī un Liepājā. Vietām Kurzemē nedaudz lija, Vidzemē — nedaudz sniga.
  • ziņu aģentūra LETA ziņoja par to, ka ņemot vērā ieilgušo un silto rudeni, Rīgā, Zaķusalā, sākuši plaukt pūpoli.
• 27. novembris — pateicoties tam, ka Latvija atradās ciklona "Joda" siltajā sektorā, Kolkā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +11,3 °C, un tik augsta gaisa temperatūra šajā datumā Latvijā tika reģistrēta pirmo reizi kopš meteoroloģisko novērojumu sākšanas. Iepriekšējais 27. novembra maksimālās gaisa temperatūras rekords bija Jelgavā reģistrētie +10,8 °C. Kopumā 10 novērojumu stacijās ir pārsniegti absolūtās maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns šīs dienas absolūtais temperatūras maksimums, kurš bija +10,1 °C (Rīgas centra novērojumu stacijā +10,2 °C). Iepriekšējais rekords, kas bija +9,8 °C, tika uzstādīts 1986. gadā.

Vētra Daugavas grīvā. 2011. gada 28. novembris.

• 27.—28. novembris — Latviju sasniedza aktīvs ciklons "Joda", atnesot stipru vētru. Kopumā šīs vētras laikā Latgales novērojumu stacijās vējš nav pārsniedzis 18 m/s, Vidzemē vēja brāzmas sasniedza 16—21 m/s, bet piekrastes rajonos pat 23 m/s. Zemgalē nakts vidū vēja brāzmas sasniedza pat 25 m/s, Kurzemē 20—26 m/s, bet pašā Baltijas jūras piekrastē pat 29—31 m/s. Rīgas līča dienvidos Daugavgrīvas novērojumu stacijā no rīta ap plkst. 9.30 ziemeļrietumu vējš brāzmās sasniedza 28 m/s, arī Rīgas centrā ir novērotas 23—25 m/s stipras vēja brāzmas. Kopumā stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī 31 m/s, Liepājā 29 m/s, Daugavgrīvā 28 m/s, Rucavā 26 m/s, bet Rīgā un Bauskā 25 m/s. Stiprā vēja ietekmē cēlās ūdens līmenis, visvairāk Rīgas jūras līča dienvidos, kur Andrejostā tas plkst. 5.30—6.00 sasniedza 122 cm BS, pēc tam mazinājās, bet plkst. 10.00 no jauna paaugstinājās līdz 120 cm BS. Daugavgrīvā plkst. 5.00 ūdens līmeņa maksimums bija 114 cm BS, Carnikavā plkst. 8.00 līmenis bija 129 cm BS, līdz plkst. 9.00 tas paaugstinājās par 9 cm, Ķīšezerā plkst. 10.00 līmenis bija 119 cm BS.

Decembris

Decembra pirmā dekāde Latvijā bija 3,6 grādus siltāka par normu. Augstākā gaisa temperatūra, +9 grādi, tika reģistrēta mēneša otrajā dienā Liepājā un Rucavā, un tik augsta temperatūra šajās vietās 2. decembrī tika novērota pirmoreiz vēsturē. Savukārt pirmās dekādes zemākā gaisa temperatūra bija —4,5 °C, kas fiksēti 8. decembra vakarā Zosēnos. Nokrišņu daudzums visā valstī, izņemot Rīgu un Latvijas galējos dienvidaustrumus, bija lielāks par normu — vidēji 209% no normas, bet Liepājā un Ventspilī pat 325—350% no ierastā daudzuma. No 6. decembra vietām Latvijā — galvenokārt Kurzemē un Vidzemē — bija neliela sniega sega. Visvairāk sniega bija 7. decembra rītā Cēsu un Zosēnu apkaimē — ap 8—9 cm. Trijās dienās Latvijā tika novērota ziemai neraksturīga parādība — pērkona negaiss. 4. decembrī zibens un pērkons bija vairākās vietās Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē, 7. decembrī tas tika reģistrēts Rucavas novērojumu stacijā, savukārt naktī uz 10. decembri pērkona negaiss plosījās daudzviet Kurzemē.

• 1.—4. decembris — Ventspils decembra pirmajās četrās dienās tika saņēmusi 43 mm nokrišņu jeb vairāk nekā pusi no mēneša normas.
• 2. decembris:
  • Liepājā ar +9,2 °C reģistrēts jauns 2. decembra siltuma rekords.
  • Nokrišņu daudzums Ventspilī sasniedza 22 mm (~30% no mēneša normas), Liepājā 18 mm, Kolkā 14 mm, citviet mazāk, Rīgā tikai 3 mm (Rīgas lidostā 4,2 mm).
• 4. decembris — gan Kurzemē, gan Zemgalē un Vidzemē fiksēts pērkona negaiss. Rīta pusē negaiss bijis vietām Kurzemē — ziņas par to saņemtas no Liepājas, Priekules un Ventspils apkaimes. Savukārt uz vakara pusi zibens un pērkons novērots vietām valsts centrālajā daļā, tostarp Jaunjelgavas, Aizkraukles un Kokneses apkaimē. Pērkona negaiss reģistrēts arī LVĢMC Skrīveru novērojumu stacijā.
• 5. decembris — daudzviet Kurzemes vidienē un Vidzemē tika novērota snigšana. Zosēnu novērojumu stacijā izveidojās 1 cm bieza sniega kārta.
• 6. decembris — lielākoties Kurzemē un vietām arī citviet Latvijā sniga, uz zemes īsu brīdi izveidojās neliela sniega sega. Vakarā pirmais sniegs tika novērots arī Rīgā. Tālāk no jūras, piemēram Baldonē, sāka veidoties sniega sega.

Pirmais sniegs Siguldā.
2011. gada 7. decembris.

• 7. decembris — rītā Latvijas lielāko daļu klāja sniegs, pēdējo dienu laikā stiprāk snidzis Kurzemes vidienē, īpaši reģiona dienvidu daļā, bet pagājušajā naktī visvairāk uzsnidzis Vidzemē. LVĢMC novērojumu tīklā biezākā sniega sega tika izmērīta Priekuļos (Cēsu apkaimē) — 9 centimetri. Par centimetru plānāka sniega kārta apsegusi Zosēnus, savukārt Alūksni un Valku klāja 5, Stendi — 3 centimetrus bieza sniega kārta. Pirmā sniega kārtiņa izveidojās arī Rīgā, tiesa līdz vakaram tā jau bija nokususi. Vietām kritusi pamatīga krusa, bet Liepājā ap vieniem naktī arī zibeņojis un dārdējis pērkons. Datu no Kurzemes dienvidiem, kur bijis visvairāk nokrišņu, trūka. Biežāki pērkona negaisi un stiprāki nokrišņi pēdējās diennaktīs skāruši Lietuvu, kur valsts rietumu daļā zemi vietām klāj aptuveni 20 centimetru bieza sniega kārta. Sniega biezums Telšos trešdienas rītā bija 21 centimetrs.
• 9. decembris — ļoti aktīvs Atlantijas ciklons (Friedhelm), virzoties pāri Skandināvijai, Latvijā atnesa 2011./2012. gadu ziemas pirmo sniegputeni un brāzmainu vēju. Snigšana dienas otrajā pusē mitējās un pārgāja nelielā slapjā sniegā un vēlāk arī lietū. Stiprākās vēja brāzmas bija Baltijas jūras piekrastē (Baltijas jūras centrālajā daļā vējš brāzmās sasniedza 25—27 m/s ) un Rīgas līcī. Maksimālās dienvidaustrumu, dienvidu vēja brāzmas tika novērotas Ainažos — 20 m/s, Ventspilī un Kolkā tās sasniedza 19 m/s, daudzviet Latvijā 15—18 m/s. Arī Rīgā priekšpusdienā vēja brāzmas sasniedza 16—17 m/s. Brāzmainā vēja dēļ atsevišķās vietās lūza koki.
• 10. decembris:
  • Naktī daudzviet Kurzemē tika novērots zibens un pērkons, negaisu pavadīja lietusgāzes, krusa un sniegs. Ziemas pērkons tika novērots jau trešo reizi decembrī. Naktī un agrā rītā jūras piekrastē DR vējš brāzmās pastiprinājās līdz 21—26 m/s, Ventspils ostā reģistrēti 32 m/s.
  • Visvairāk sniega, 6 cm, no rīta bija Alūksnē. Zosēnos no rīta vēl bija vidēji 5 cm bieza sniega sega, savukārt Valkā — 4 cm, Priekuļos — 3 cm, Skrīveros — 2 cm, Daugavpilī un Stendē — 1 cm sniega. Rīga nelielā sniega kārta nokusa jau 9. decembra vakarā.
  • Neilgi pirms saulrieta ziemeļaustrumos lēca satumsis Mēness — Latvijā bija vērojams pilns Mēness aptumsums.

Decembra otrās dekādes vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija 4,7 grādus augstāka par normu. Siltāks laiks kā parasti bija visu periodu visā Latvijā. Gaiss sasila līdz +1, +6 grādiem, 14. un 15. decembrī Kurzemē un Latvijas vidienē vietām arī līdz +7 grādiem. Minimālā gaisa temperatūra lielākoties svārstījās ap nulli. Debesīm skaidrojoties, zemākā gaisa temperatūra bija 20. decembra vēlā vakarā Latgalē, kur gaiss atdzisa līdz −6, −7 grādiem. Dekādes nokrišņu daudzums visā Latvijā bija lielāks par normu, vidēji pārsniedzot to divas reizes.

• 13. decembris — neliela sniega sega Latvijā saglabājās tikai dažviet Vidzemē — galvenokārt Alūksnes un Vidzemes augstienē. Alūksnē no rīta bija vidēji 2 cm bieza sniega kārta, Zosēnos — aptuveni 4 cm. Sniega paliekas ir arī vietām citviet Vidzemē, valsts lielākajā daļā sniegs pilnībā nokusis.
• 14. decembris — Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +6,7 °C.
• 19. decembris — ciklons Kurzemē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos atnesa lokālus un mērenus slapja sniega un lietus nokrišņus. Rīgā dienas vidū vairākas stundas bija novērojams slapja sniega putenis. Līdz vakaram nelielā sniega kārtiņa pilnībā nokusa. Dienas pirmajā pusē Liepājā vējš brāzmas sasniedza 22 m/s (ostā līdz 26 m/s). Pēcpusdienā un vakarā stiprs vējs bija arī Vidzemes piekrastes rajonos, arī Rīgā.
• 20. decembris — dažās Kurzemes upēs ūdens līmenis bija augstāks nekā palu laikā 2011. gada pirmajos mēnešos. Ūdens līmenis būtiski bija cēlies visās Latvijas upēs, visstraujāk tas notika Kurzemē, bet visgausāk — Latgalē. Lielākais ūdens līmeņa pieaugums mēneša laikā tika konstatēts Ventas augštecē — pie Lietuvas robežas upes līmenis cēlās par teju četriem metriem, 20. decembra rītā sasniedzot 519 cm atzīmi, kas pārspēja līdzšinējo 2011. gadā reģistrēto augstāko atzīmi — 510 cm 9. februārī. Ūdens līmeņa paaugstināšanos veicināja siltais laiks un bagātīgie nokrišņi. Lielā valsts daļā nokrišņu daudzums jau 20. decembrī bija sasniedzis visa decembra normu, visvairāk lija Kurzemē — Liepājā un Ventspilī nokrišņu daudzums decembrī sasniedza 115—126 milimetrus, kas atbilst 160—170% no ilggadējā vidējā mēneša nokrišņu daudzuma.
• 24.—26. decembris — tika piedzīvoti vieni no vissiltākajiem Ziemassvētkiem. Latvijā pakāpeniski ienākot arvien siltākām gaisa masām, diennakts vidējā gaisa temperatūra laikā no 24. līdz 26. decembrim pieauga no nulles 24. decembrī (3 grādus virs normas) līdz +6 grādiem 26. decembrī (9 grādus virs normas). 26. decembrī tika laboti visi šīs dienas temperatūras rekordi. Tā bija vissiltākais 26. decembris pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras — iepriekšējā visaugstākā diennakts vidējā gaisa temperatūra (+3,2 grādi 1974. un 1997. gados) tika labota uzreiz par gandrīz trim grādiem. Pārspēta tika arī līdz šim visaugstākā, 1971. gadā uzstādītā (+7,7 °C), diennakts maksimālā gaisa temperatūra — šī gada 26. decembrī visaugstākā gaisa temperatūra bija +10,0 grādi un tā tika reģistrēta Mērsragā. Ar +7,6 līdz +9,8 grādiem pie jauniem 26. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekordiem tika arī visas pārējās Latvijas novērojumu stacijas. Neparasti silta bija arī nakts uz 27. decembri. Tādējādi 2011. gada Ziemassvētki kopumā bija trešie siltākie, no vissiltākajiem, 1974. gada Ziemassvētkiem, atpaliekot vidēji par 1,3 grādiem.
• 24. decembris — naktī Kurzemē, Vidzemē un valsts centrālajos rajonos tika novērots neliels sasalstošs lietus. Veidojās apledojums un tika reģistrēts ceļu satiksmes negadījumu skaita pieaugums slidenu ceļu dēļ. Dienā un vakarā, lielākajā valsts daļā, temperatūrai kāpjot, tika novērots mērens un ilgstošs lietus.

Laikapstākļi Latvijā 2011. gada 31. decembrī. Kamēr Rēzeknē sniga sniegs, tikmēr Rīgā laiks bija pavasarīgi sauss.

• 26. decembris:
  • Ciklona ietekmē daudzviet dienvidrietumu, rietumu vēja brāzmas sasniedza 17—23 m/s, savukārt piekrastes rajonos vējš sasniedza pat stipras vētras spēku: Liepājas ostā un Mērsragā reģistrētas 25 m/s stipras vēja brāzmas. Kolkā un Ventspilī vējš brāzmās sasniedza 24 m/s, Saldū un Rūjienā 23 m/s, Dobelē 22 m/s, bet Rīgā 21 m/s. Elektroapgāde tika traucēta vairāk nekā 20 000 lietotāju visā Latvijā, bet uz brīdi avārijas atslēgumu skaits pārsniedza pat 30 000 klientu. Uz brīdi bez elektrības palika visa Cēsu pilsēta.
  • Pāri Latvijas teritorijai virzījās ar ciklonu virs Norvēģijas saistītas atmosfēras frontes. Vēl no rīta virs Latvijas atrodās ciklona siltais sektors, tādēļ teritorijas lielākajā daļā tika novērotas netipiski augstas gaisa temperatūras: jau plkst. Visās Latvijas novērojumu stacijās tika pārsniegti šīs dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Atsevišķās novērojumu stacijās tika pārspēti arī visas decembra trešās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Jaunais Vislatvijas 26. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekords tika uzstādīts Mērsragā +10,0 °C. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +9,6 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1971. gadā, bija +6,1 °C.
• 27. decembris:
  • Latvijā vēja ātrums sasniedza stipras vētras spēku. Visstiprākās vēja brāzmas tika novērotas Kolkā (26 m/s) un Rīgā (Daugavgrīvā 25 m/s). Plkst. 16.00 Andrejostā ūdens līmenis sasniedza +136 cm BS atzīmi. Elektrolīniju bojājumu dēļ bez elektrības palika 40 000 Latvenergo klientu.
  • Visā Latvijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +8, +10 grādiem — visās novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni 27. decembra maksimālās gaisa temperatūras rekordi, kas līdz šim bija uzstādīti galvenokārt 1971. un 1974. gadā, atsevišķām stacijām arī 2006. un 1947. gadā. Arī Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,1 °C. Iepriekšējais rekords, kas tika uzstādīts 1974. gadā, bija +6,8 °C. Rīgā šī bija arī visaugstākā jebkad novērotā gaisa temperatūra decembra trešajā dekādē (iepriekšējā, +8,4 °C, tika uzstādīta 1971. gada 22. decembrī).
• 31. decembris — daudzviet Latgalē dienas garumā tika novērota mērena, atsevišķos rajonos stipra snigšana. Sniga Daugavpilī, Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē un citviet, savukārt, piemēram, Jēkabpilī sniegs netika novērots nemaz.

Gada pārskats

Temperatūra

• Latvija:
  • −30,1 °C (15. februāris, LVĢMC novērojumu stacija Zosēni)
  • −31,0 °C (15. februāris, LVC automātiskā novērojumu stacija Lielvārdes novada Kaibala)
• Latvija:
  • +32,3 °C (21. jūlijs, LVĢMC novērojumu stacija Ventspils)
  • +33,0 °C (21. jūlijs, LVC automātiskā novērojumu stacija Ropažu novada Mucenieki)
• Rīga: −26,2 °C (15. februāris)
• Rīga: +31,3 °C (21. jūlijs)

Nokrišņi

• Vidējais gada nokrišņu daudzums Latvijā bija 690 mm (104% no normas).
• Nokrišņu gada summa Rīgā bija 607,8 mm

Sniegs

• Pirmais sniegs Latvijā:
  • 12. novembris, Latvijas austrumos — Alūksnē, Rēzeknē, Varakļānos.
  • 5.—6. decembris, lielākajā daļā Latvijas teritorijas.
• Pirmais sniegs Rīgā: 6. decembris (sniega sega neizveidojās), 7. decembris (pirmā sniega kārtiņa).

Vējš

• Spēcīgākās vēja brāzmas: 10. decembris, Ventspils — 32 m/s.
• Spēcīgākās vēja brāzmas Rīgā: 28. novembris, Daugavgrīva — 28 m/s.

Gaisa temperatūras Latvijā

Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras desmit Latvijas meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums 2011. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	−14,6	−19,8	−12,0	−4,0	−3,0	+4,0	+4,0	+4,0	+4,0	−1,0	−5,0	−4,4		−19,8
2	Kolka	−12,6	−21,1	−12,7	−3,2	−2,1	+6,2	+10,6	+9,7	+5,6	+0,4	−2,6	−6,3		−21,1
3	Saldus	−13,9	−25,5	−10,7	−2,6	−2,7	+5,7	+11,5	+8,4	+4,7	−0,8	−4,8	−4,5		−25,5
4	Rīga	−16,3	−26,2	−15,7	−3,8	−2,5	+5,4	+9,3	+7,6	+4,1	−1,4	−5,7	−3,3		−26,2
5	Ainaži	−18,9	−27,1	−17,8	−5,6	−4,9	+4,9	+10,4	+6,2	+3,2	−2,0	−6,1	−4,2		−27,1
6	Priekuļi	−20,7	−25,7	−12,7	−2,1	−2,3	+7,0	+11,6	+8,2	+6,6	−0,5	−3,8	−3,6		−25,7
7	Daugavpils	−21,0	−29,9	−19,2	−3,8	−2,5	+4,9	+9,8	+5,1	+3,0	−3,9	−6,8	−7,2		−29,9
8	Gulbene	−16,9	−25,5	−14,3	−3,7	−2,4	+8,7	+10,9	+7,5	+4,5	−3,1	−6,8	−4,8		−25,5
9	Alūksne	−18,5	−26,9	−13,9	−3,5	−2,6	+7,2	+10,5	+7,5	+4,1	−1,6	−6,5	−5,2		−26,9
10	Rūjiena	−16,7	−27,2	−16,4	−2,3	−2,2	+6,6	+10,6	+7,3	+3,2	−1,4	−5,5	−3,4		−27,2

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša maksimums 2011. gadā ( °C )
Nr.	Vieta	Mēnesis													Gadā
		Jan	Feb	Mar	Apr	Mai	Jūn	Jūl	Aug	Sep	Okt	Nov	Dec
1	Liepāja	+4,0	+4,0	+8,2	+22,0	+29,0	+30,8	+31,0	+29,0	+23,0	+18,0	+12,0	+9,2		+31,0
2	Kolka	+5,0	+3,8	+11,0	+15,8	+22,8	+26,3	+25,7	+23,0	+20,1	+17,3	+12,0	+10,4		+26,3
3	Saldus	+3,2	+3,7	+9,5	+22,7	+26,7	+29,6	+30,1	+26,8	+21,4	+17,0	+10,4	+8,6		+30,1
4	Rīga	+4,1	+4,0	+9,5	+20,9	+27,3	+30,7	+31,3	+27,8	+22,1	+18,9	+10,1	+10,1		+31,3
5	Ainaži	+3,0	+2,6	+7,5	+18,3	+27,3	+30,5	+31,6	+28,0	+22,1	+15,5	+10,4	+8,3		+31,6
6	Priekuļi	+3,5	+3,0	+9,3	+22,2	+27,5	+30,1	+30,4	+27,8	+21,3	+16,1	+11,1	+9,1		+30,4
7	Daugavpils	+3,3	+4,2	+10,7	+22,7	+26,0	+29,8	+31,4	+27,7	+21,2	+16,7	+10,7	+8,4		+31,4
8	Gulbene	+2,7	+2,5	+10,1	+22,4	+26,4	+28,9	+30,7	+27,5	+21,0	+14,8	+10,0	+8,9		+30,7
9	Alūksne	+2,1	+0,1	+8,9	+21,1	+25,2	+27,9	+29,4	+25,9	+20,3	+14,2	+8,4	+9,0		+29,4
10	Rūjiena	+2,9	+2,5	+9,0	+22,0	+27,6	+30,2	+31,8	+27,5	+21,9	+15,7	+9,9	+9,7		+31,8

Laikapstākļu statistika Rīgā

Gaisa temperatūras absolūtais mēneša minimums, maksimums (°C) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša nokrišņu summa (mm), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas diennakts nokrišņu maksimums.

Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Temperatūra Mēnesis Minimums Datums Maksimums Datums Vidējā temp. Janvāris −16,3 °C 27. janvāris +4,1 °C 17. janvāris −2,6 °C +0,9 Februāris −26,2 °C 15. februāris +4,0 °C 6. februāris −8,6 °C −5,2 Marts −15,7 °C 1. marts +9,5 °C 13. marts −0,3 °C −0,4 Aprīlis −3,8 °C 20. aprīlis +20,9 °C 26. aprīlis +6,7 °C +1,7 Maijs −2,5 °C 5. maijs +27,3 °C 31. maijs +11,3 °C −0,3 Jūnijs +5,4 °C 26. jūnijs +30,7 °C 8. jūnijs +17,4 °C +2,1 Jūlijs +9,3 °C 20. jūlijs +31,3 °C 21. jūlijs +19,9 °C +2,7 Augusts +7,6 °C 3. augusts +27,8 °C 7. augusts +16,6 °C +0,1 Septembris +4,1 °C 18. septembris +22,1 °C 5. septembris +13,3 °C +1,5 Oktobris −1,4 °C 22. oktobris +18,9 °C 4. oktobris +7,6 °C +0,5 Novembris −5,7 °C 11. novembris +10,1 °C 27. novembris +3,7 °C +1,4 Decembris −3,3 °C 23. decembris +10,1 °C 27. decembris +2,1 °C +3,6

Nokrišņi Summa 1. 2. 3. Diennaktī Datums 47,2 mm 31,6 12,4 3,2 13,0 mm 1. janvāris 15,0 mm 12,6 1,2 1,2 3,0 mm 2., 5. februāris 13,6 mm 1,4 9,8 2,4 4,8 mm 11. marts 25,8 mm 21,6 4,2 0,0 8,0 mm 6. aprīlis 56,2 mm 1,0 43,0 12,2 12,6 mm 13. maijs 39,6 mm 0,2 30,6 8,8 11,0 mm 20. jūnijs 105,4 mm 7,8 61,2 36,4 37,0 mm 12. jūlijs 139,6 mm 32,4 99,4 7,8 36,0 mm 20. augusts 25,0 mm 13,8 8,2 3,0 4,2 mm 6., 7. septembris 51,2 mm 7,4 38,6 5,2 18,0 mm 11. oktobris 23,2 mm 0,6 6,8 15,8 6,2 mm 28. novembris 66,0 mm 27,2 29,6 9,2 12,0 mm 19. decembris

Gaisa temperatūras fakti Rīgā

Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no Starptautiskās lidostas "Rīga" meteoroloģiskās novērojumu stacijas.

Zemākā gaisa temperatūra dienā:

• −14,9 °C — 14. februāris
• −12,0 °C — 18. februāris
• −11,7 °C — 19. februāris
• −11,1 °C — 15. februāris
• −10,4 °C — 23. februāris

Augstākā gaisa temperatūra naktī:

• +18,9 °C — 9. jūnijs, 21. jūlijs
• +18,6 °C — 2. jūlijs, 28. augusts
• +18,5 °C — 23. jūlijs
• +18,2 °C — 1. jūlijs
• +18,0 °C — 22. jūlijs

Skatīt arī

• Latvijas klimats
• Rīgas klimats
• 2011. gads Latvijā

Piezīmes un atsauces

Atsauces

• Rakstā ir izmantota Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā publicētā informācija.
• Izmantoti materiāli no Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapas.
• Izmantoti materiāli no portāla "Погода и климат" (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla cliware.meteo.ru (krieviski)
• Izmantoti materiāli no portāla ogimet.com (angliski)

Ārējās saites

• Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs
• Mēneša un gada vidējā gaisa temperatūra Rīgā (1795—2019)
• Mēneša un gada nokrišņu summa Rīgā (1850—2019)
• Diennakts maksimālā nokrišņu summa Rīgā pa mēnešiem (1943—2019)
• Laika apstākļu raksturojums pa mēnešiem, meteo.lv

Attēlu galerijas

• Pārrautās elektrolīnijas Latgalē, nra.lv, 03.01.2011.
• Vecāķos plosās neganta vētra, delfi.lv, 02.07.2011.
• Spēcīgs negaiss Misā izposta kapus (19. jūlijs) Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 20.07.2011.
• Negaiss Rīgas ielās Arhivēts 2011. gada 17. decembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 20.07.2011.
• Plūdi Rīgā lietusgāžu laikā^{[novecojusi saite]}, tvnet.lv, 21.07.2011.
• Salaspils pusē plosījās spēcīgs negaiss^{[novecojusi saite]}, delfi.lv, 26.07.2011.
• Fotoreportāža: Salaspils pēc..., fotoblog.lv, 26.07.2011.
• Krusa sagrauj mājas skursteni (26. jūlijs) Arhivēts 2016. gada 7. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 27.07.2011.
• Negaiss un vējš atkal posta Latviju (27. jūlijs)^{[novecojusi saite]}, tvnet.lv, 28.07.2011.
• Lietusgāzes 28. un 29. jūlijā:
  • Plūdi Saldū, zinas.nra.lv
  • Foto: Saldū plūdi, bet ārkārtas stāvoki neizsludinās, apollo.lv
  • Saldū situācija stabilizējusies; problēmas ar pasta piegādi, delfi.lv
  • Saldus novadā lietus appludina ceļus Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv
• Vētra Latvijā 27. un 28. novembrī
  • Vētra Rīgā un citur Latvijā Arhivēts 2011. gada 30. novembrī, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv, 28.11.2011.
  • Vētras dēļ viens cietušais; vējš gāž kokus un rauj nost jumtus, delfi.lv, 28.11.2011.
  • Vētra Joda, weatherfoto.wordpress.com, 28.11.2011.
• Pirmais sniegs Kurzemē, 05.12.2011.
• Ziemassvētku vētra ar siltuma rekordiem un negaisu

Video

• Video: Sniegots ceļš pirms Stirnienes, YouTube, 01.01.2011.
• Timelapse of Heavy Thunderstorm 20.07.2011 with 37+ mm rain in 20 min (Riga), YouTube, 20.07.2011.
• Plūdi Rīgā: Vienības gatve pēc lietus - neizbraucama Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv 21.07.2011.
• Negaisa laikā Jelgavas ielā pārplūst kanalizācija, ltvzinas.lv 21.07.2011.
• Bez komentāriem: Zibens spēriena rezultātā sabrūk piecstāvu māja, ltvzinas.lv, 21.07.2011.
• 26. jūlija negaiss
  • Vētra Salaspilī: 1. video, 2. video, 3. video, 4. video
  • Vētra pie Salaspils Botāniskā dārza 26.07.2011, YouTube, 26.07.2011.
• 27. jūlija negaiss
  • Vētra izposta Botānisko dārzu Salaspilī^{[novecojusi saite]}, LNT, tvnet.lv, 27.07.2011.
  • Rīga: Vētra Rīgā - 27. Jūlijs 2011, YouTube, 27.07.2011.
  • Rīga: Thunderstorm 27.07.2011, YouTube, 27.07.2011.
  • Rīga: гроза в риге 27.07.11, YouTube, 27.07.2011.
  • Ķīšezerā negaiss kā Maiami (27. jūlijs) Arhivēts 2016. gada 6. martā, Wayback Machine vietnē., tvnet.lv 28.07.2011.
• Spēcīgais lietus Saldū izraisa plūdus, LTV, YouTube, 29.07.2011.
• Krusas vētra Valmieras rajonā, YouTube, 14.08.2011.
• Vētra: ciklons "Joda"
  • Vētra Liepājas jūrā, YouTube, 27.11.2011.
  • Vētra Saulkrastos 28 11 2011 015, YouTube, 28.11.2011.
  • Vētra Liepājas piekrastē, YouTube, 28.11.2011.
• Sniegputenis Rīgā, YouTube, 09.12.2011.